Start-stop sistēma jau gadiem izraisa karstas diskusijas. Daļai autovadītāju tā ir tikai uz nerviem krītoša papildfunkcija, citiem – reāla iespēja ietaupīt degvielu. Tās darbības princips ir vienkāršs – kad auto apstājas, dzinējs izslēdzas, bet, atsākot kustību, tas automātiski atkal iedarbojas.
Start-stop sistēmas izplatība un mērķis
Šī tehnoloģija automobiļos masveidā sāka parādīties pēc 2006. gada, kad ražotāji aktīvi meklēja veidus, kā samazināt izmešus un degvielas patēriņu. Īpaši pilsētas satiksmē, kur bieži jāapstājas un jāstāv uz vietas, sistēmai bija jāpadara ikdienas braukšana videi draudzīgāka. Taču autovadītāju viedokļi ātri sašķēlās divās nometnēs – daļa šo risinājumu slavē, citi izslēdz to pie katras iespējas.
Līdz ar to rodas pamatots jautājums: vai start-stop sistēma patiešām ietaupa degvielu, vai tomēr tā ir vairāk teorētisks risinājums? Tāpat ir vērts apdomāt, vai biežāka dzinēja iedarbināšana negatīvi neietekmē auto ilgmūžību. Vienotas atbildes, kas derētu pilnīgi visiem, nav, taču ir izkristalizējušies vairāki skaidri novērojami likumsakarību virzieni.
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc vispār radīja start-stop sistēmu?
Start-stop tehnoloģija radās galvenokārt, lai uzlabotu automobiļu oficiālos izmešu rādītājus. Laboratorijas apstākļos, kur mēra degvielas patēriņu un CO₂ izmešus, auto, kas apstāšanās brīžos izslēdz dzinēju, uzrāda zemākus emisiju rādītājus. Tas ražotājiem palīdzēja vieglāk izpildīt arvien stingrākās vides prasības.
Reālā satiksmē mērķis ir tāds pats – samazināt degvielas patēriņu un izmešus –, taču rezultāts ir atkarīgs tieši no braukšanas apstākļiem. Ja auto bieži stāv uz vietas, teorētiskais degvielas ietaupījums ir jūtamāks. Ja pieturēšanās ir īsa un reta, atšķirība nereti ir tik maza, ka grūti to vispār pamanīt.
Cik daudz degvielas patiešām tiek ietaupīts?
Pilsētas satiksmē, kur regulāri jāapstājas pie luksoforiem, sastrēgumos un pie gājēju pārejām, ietaupījums parasti ir salīdzinoši pieticīgs. Praktiskā pieredze rāda, ka tie bieži ir tikai daži procenti no kopējā degvielas patēriņa, kas gada griezumā var nozīmēt vien dažus desmitus litru. Daļai autovadītāju arī šāds ietaupījums ir ievērības cienīgs.
Braucot pa šoseju vai garos pārbraucienos, sistēmas ietekme gandrīz izzūd, jo dzinējs tiek izslēgts ļoti reti. Tāpēc start-stop sistēma ir radīta galvenokārt pilsētas režīmam, nevis ātrgaitas ceļiem. Reālu ieguvumu autovadītājs izjūt tikai tad, ja apstāšanās ir bieža un pauzes – salīdzinoši garas.
Start-stop sistēmas ietekme uz auto detaļām
Katru reizi, kad dzinējs tiek no jauna iedarbināts, palielinās slodze uz akumulatoru, starteri un ģeneratoru. Ilgu laiku valdīja bažas, ka tieši šīs komponentes nolietosies daudz ātrāk. Mūsdienu automobiļos gan tiek izmantotas pastiprinātas un īpaši start-stop sistēmai paredzētas detaļas, kas teorētiski spēj izturēt biežu iedarbināšanu.
Jums varētu patikt šie:
Tomēr arī izturīgākas detaļas nav mūžīgas, un to nomaiņa bieži ir dārgāka nekā parasto komponentu gadījumā. Tāpēc daļa autovadītāju izvēlas šo funkciju vienkārši izslēgt, lai mazinātu nolietojuma riskus un brauktu mierīgāk. Citi savukārt saglabā sistēmu aktīvu, jo novērtē kaut nedaudz zemāku degvielas patēriņu un mazāku izmešu apjomu pilsētas satiksmē.
