Darba meklētāji arvien biežāk dalās ar vilšanos – viņiem šķiet, ka viņi piesakās vakancēm, kas patiesībā nemaz neeksistē. Latvijas sociālajos tīklos rodas diskusijas par, iespējams, fiktīvām darba sludinājumiem. Daudzi atzīst, ka jūtas maldināti, velti tērē laiku un pamazām zaudē cerību.
“Spoku vakances” un statistika no citām valstīm
Saskaņā ar personāla atlases platformas Greenhouse 2024. gada analīzi aptuveni 20% darba sludinājumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Vācijā ir tā dēvētie “ghost jobs” – piedāvājumi, kas ir tikai šķietami. Šajos tirgos trīs no pieciem kandidātiem atzīst, ka vismaz reizi ir nonākuši situācijā, kurā izrādījies, ka vakance, uz kuru viņi pieteikušies, patiesībā ir fiktīva vai vairs nav aktuāla.
Kandidātu pieredze: sludinājumi, kas neizzūd
Arī Latvijā cilvēki “Facebook” un “Reddit” dalās stāstos par to, kā viņu pūles darba meklējumos beidzas bez rezultāta. “Pieteicos darbam valsts uzņēmumā – atbildēju visām prasībām, bet dažas minūtes pēc paziņojuma, ka izvēlēti citi kandidāti, sludinājums bija atjaunots,” raksta kāds diskusijas dalībnieks.
Cits stāsta, kā devies uz uzņēmumu aizpildīt pieteikuma anketu un sastapis garu rindu citu kandidātu. Drīz pēc tam medijos parādījies raksts, ka šis pats uzņēmums “nevar atrast darbiniekus”. Vēl kāds apraksta, kā pusgada laikā caur LinkedIn nosūtījis simtiem CV un jau no galvas atceras visas sludinājumu versijas, kas atkal un atkal parādās.
Kandidātu bailes un apjukums darba tirgū
Jolita Surgutanoviene, “Telia” personāla atlases vadītāja, norāda, ka kandidāti sarunās arvien atklātāk stāsta par pieredzi, kur sludinājumi šķituši nereāli. “Mēs šādas prakses neizmantojam, taču saprotu kandidātu satraukumu – pēdējā laikā darba tirgū ir vairāk neskaidrību.”
Daļa šīs spriedzes saistīta ar mākslīgā intelekta (MI) straujo attīstību – cilvēki raizējas, kādās lomās viņus varētu aizstāt MI, un meklē slēptus iemeslus, kāpēc no darba devēja saņem noraidījumu. “Patiesībā viss bieži vien ir daudz vienkāršāk,” viņa piebilst.
Problēmas sakne: nepietiekama saziņa, nevis tikai sludinājumi
Pēc Surgutanovienes domām šādas pieredzes rāda, ka problēma slēpjas ne tik daudz pašos sludinājumos, cik nepietiekamā saziņā starp kandidātiem un darba devējiem: “Cilvēki jūtas kā loterijā, nezinot, vai balva vispār pastāv. Tas ir pilnīgi saprotami, jo aiz katra CV stāv kāda cilvēka cerības, laiks un ieguldītais darbs.”

“Tāpēc par šo ir vērts runāt atklāti, lai vairāk cilvēku saprastu, kas notiek aizkulisēs personāla atlasē un kāpēc daļa procesu ieilgst. Tas palīdz kandidātiem vieglāk pamanīt darba devējus, kuri ciena atklātību un caurspīdīgumu,” skaidro “Telia” personāla atlases vadītāja.
Kāpēc daļa darba sludinājumu šķiet neīsti?
Priekštatu, ka daļa sludinājumu nav godīgi, visbiežāk veido:
- Atkārtoti publicēti sludinājumi, lai gan šķiet, ka vakance jau aizpildīta.
- Sludinājumi, kas paliek aktīvi arī pēc konkursa beigām.
- Pilnīgs klusums no darba devēja puses – CV paliek bez atbildes, pēc darba intervijām netiek sniegta atgriezeniskā saite.
Kā saprast, vai darba sludinājums ir īsts?
Surgutanoviene iesaka kandidātiem, kas vēlas pārliecināties par sludinājuma uzticamību, veikt dažas pārbaudes:
- Paskatīties, vai piedāvājums publicēts arī uzņēmuma oficiālajā mājaslapā.
- Pārbaudīt, vai norādīts konkrēts pieteikšanās termiņš, kontaktpersona un skaidrs darba pienākumu apraksts.
- Ja teksts ir ļoti vispārīgs un neskaidrs, ir vērts būt piesardzīgiem un pārbaudīt informāciju papildu avotos.
Kāpēc atbildes kavējas un sludinājumi atkārtojas?
“Jāpatur prātā, ka pat tad, ja darba devējs vilcinās ar atbildi, iemesli bieži ir pavisam praktiski,” norāda Surgutanoviene. Piemēram:
- Ja uz vienu amatu piesakās simtiem kandidātu, atlases process neizbēgami ieilgst.
- Daļa sludinājumu atkārtojas iekšējo pārmaiņu organizācijā dēļ.
- Uzņēmumi var gatavoties izaugsmei un tādēļ laikus meklēt vairāk jaunus darbiniekus.
“Lielākā daļa uzņēmumu necenšas apzināti kādu apmānīt – bieži vien vienkārši trūkst skaidru iekšējo noteikumu, kā sazināties ar kandidātiem un kad noņemt no aprites vairs neaktuālus sludinājumus,” viņa skaidro.
Darba devēja atbildība: ne tikai atrast cilvēku, bet arī radīt pieredzi
Surgutanoviene uzsver, ka darba devēja uzdevums nav tikai atrast piemērotu cilvēku. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt katram kandidātam iespējami labu pieredzi, arī tad, ja viņš netiek izvēlēts.
“Caurspīdīgums, skaidra komunikācija un cieņa ir mūsdienīgas personāla atlases pamatā. Uzticēšanās ir vērtība, kas jāaizsargā. Katrs godīgs skaidrojums – ko un kad kandidāts var sagaidīt, kāpēc konkurss ievelkas vai kāpēc sludinājums atkārtojas – palīdz šo uzticēšanos stiprināt,” viņa uzsver.
Kāpēc daži uzņēmumi izmanto fiktīvus sludinājumus?
Greenhouse eksperti norāda, ka daļa organizāciju publicē šķietamas vakances dažādu iemeslu dēļ:
- Lai radītu iespaidu, ka uzņēmums atrodas straujas izaugsmes fāzē.
- Lai veidotu potenciālo kandidātu datubāzi vai uzturētu tā dēvēto talantu rezervi.
- Dažās organizācijās caurspīdīguma noteikumi prasa izsludināt oficiālu konkursu pat tad, ja piemērots iekšējais kandidāts jau ir zināms.
Nobriedis darba tirgus sākas ar dialogu, nevis aizdomām
“Diskusijas par, iespējams, fiktīviem darba sludinājumiem izgaismo būtisku faktu – cilvēki vēlas būt pamanīti, uzklausīti un cienīti. Tas patiesībā ir labs signāls, jo nobriedis darba tirgus sākas ar dialogu, nevis savstarpējām aizdomām,” rezumē Surgutanoviene.
“Jo atklātāk mēs runājam par šīm tēmām, jo mazāk vietas paliek mītiem un jo vairāk uzticēšanās veidojas starp kandidātiem un darba devējiem,” viņa piebilst.


