Pasaules jaunākie ziņojumi atklāj satraucošu patiesību: vairāk nekā pusei visu pasaules putnu sugu draud izzušana. Zinātnieki brīdina, ka straujā mežu izciršana un klimata pārmaiņas aizvien ātrāk iznīcina dzīvotnes, no kurām šie putni ir atkarīgi. Tas rada nopietnus draudus gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan visa ekosistēmas līdzsvara saglabāšanai.
Vairāk nekā puse putnu sugu ir apdraudētas
Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) konferencē Abū Dabī prezentētais ziņojums rāda, ka 61 % putnu sugu populācijas ir lejupslīdes tendencē. Klimata pārmaiņas jau šobrīd negatīvi ietekmē 43 % pasaules dabas mantojuma teritoriju. Lai gan šāds klimata ietekmes mērogs tika prognozēts, pētniekus pārsteidza invazīvo sugu nozīme – tās kļuvušas par otro lielāko draudu dabai uzreiz pēc klimata pārmaiņām.
Šie dati ir nepārprotams brīdinājums, ka pasaulei jārīkojas nekavējoties. Ja pašreizējās tendences turpināsies, jau tuvāko gadu desmitu laikā var izzust simtiem putnu sugu, no kurām ir atkarīga daudzu citu organismu izdzīvošana.

Pīlēm un citiem putniem paliek arvien mazāk mājvietu
Putni visā pasaulē zaudē savas dabiskās dzīvotnes. Sākot ar dzeltenkrūšu sugām Madagaskarā un beidzot ar dziedātājputniem Centrālamerikā, visur atkārtojas viena un tā pati aina: cilvēka darbība iznīcina dabiskās ekosistēmas. Lauksaimniecības paplašināšanās, urbanizācija un rūpniecības attīstība liek putniem atkāpties arvien mazākās un sadrumstalotākās teritorijās.
Pirms nepilniem desmit gadiem putnu populācijas samazināšanās bija konstatēta 44 % sugu. Šodien šis rādītājs jau sasniedz trīs piektdaļas no visām sugām. Tas liecina par strauji pieaugošu bioloģiskās daudzveidības zudumu un skaidri norāda, ka starptautiskie dabas aizsardzības līgumi vēl nedarbojas pietiekami efektīvi.
Putni – ekosistēmu sirds

Putni dabā pilda neaizvietojamu lomu. Tie apputeksnē augus, izplata sēklas un palīdz ierobežot kukaiņu skaitu, tādējādi uzturot ekosistēmu līdzsvaru. Dažas sugas, piemēram, tropu sarainknābji, vienas dienas laikā vienā kvadrātkilometrā spēj izkliedēt tūkstošiem sēklu.
Zinātniece dr. Malina Riversa uzsver, ka starp putniem un kokiem pastāv dzīvībai būtiska saikne: kokiem nav iespējama atjaunošanās bez putniem, bet putni nespēj izdzīvot bez kokiem. Šī savstarpējā atkarība skaidri parāda, ka dabas aizsardzībai jābūt visaptverošai un jāietver visi sarežģītā dzīvības tīkla posmi.
Aizsardzības pasākumi strādā, ja rīkojas laikus
IUCN eksperti atgādina, ka dabas aizsardzība var būt ļoti efektīva. Par veiksmīgu piemēru tiek minēta zaļo bruņurupuču populācija, kas, pateicoties saskaņotām starptautiskām pūlēm, dažu gadu desmitu laikā ir ievērojami atjaunojusies. Šis piemērs pierāda, ka ilgtermiņa un konsekventi aizsardzības pasākumi dod konkrētus, izmērāmu rezultātus.
IUCN ģenerāldirektore dr. Grethela Aguilara uzsver, ka tas ir iedvesmojošs stāsts – dabas atjaunošana ir iespējama, ja rīcība tiek sākta pietiekami agri. Ja līdzīgu pieeju piemērotu arī putnu aizsardzībai, viņu saglabāšanas iespējas būtiski pieaugtu.
Cilvēces atbildība par dabas līdzsvaru

Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība, kas dibināta 1948. gadā, jau gadu desmitiem cenšas saglabāt pasaules bioloģisko daudzveidību. Tās misija ir iedvesmot sabiedrības sargāt un ilgtspējīgi izmantot dabas resursus. Mūsdienu klimata un dabas daudzveidības krīzē šie centieni ir nozīmīgāki nekā jebkad agrāk.
Putnu izzušana nav tikai ekoloģisks jautājums – tā ir arī morāla problēma. To liktenis atspoguļo visas planētas veselības stāvokli. Bez spārnotajiem sabiedrotajiem daba zaudētu līdzsvaru, bet cilvēks – vienu no svarīgākajiem partneriem cīņā par dzīvības saglabāšanu uz Zemes.


