Pagājušās trešdienas vakarā Swedbank tehniskās problēmas spilgti parādīja, cik ļoti ikdienas dzīve Lietuvā un Latvijā ir atkarīga no elektroniskajiem maksājumiem. Daudzi cilvēki, kas pēc darba devās uz veikalu, pēkšņi atklāja, ka par pirkumiem samaksāt nav iespējams – maksājumu sistēma nedarbojās, bet skaidra nauda kabatā nebija vispār.
Šāda situācija ne tikai izraisīja neapmierinātību, bet arī lika saprast, ka uz tehnoloģijām nekad nevar paļauties par simt procentiem. Īpaši sarežģīti bija tiem, kuriem bija jāsamaksā par būtiskiem pakalpojumiem. Kāda sieviete stāstīja, ka pēc ārsta apmeklējuma nav varējusi apmaksāt rēķinu, jo viņas bankas karte vienkārši nestrādāja.
Vienīgais risinājums bija paņemt rēķinu līdzi un apsolīt, ka tas tiks apmaksāts vēlāk. Šī situācija ļoti skaidri izgaismoja digitalizācijas vājās vietas – ja elektroniskās sistēmas apstājas, cilvēks var nonākt pilnīgā strupceļā. Daudzi sāka sev vaicāt: kas notiktu, ja skaidra nauda vispār pazustu? Vai cilvēki varētu palikt bez pārtikas, degvielas vai pat bez medicīniskās palīdzības?
Jums varētu patikt šie:
Latvijas un Lietuvas centrālo banku ieteikumi
Eksperti uzsver, ka katram cilvēkam ir vērts mājās turēt nelielu skaidras naudas rezervi. Tas palīdz izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem tehnisku traucējumu laikā. Tāpat ir lietderīgi izmantot vairāku dažādu banku maksājumu kartes, lai vienas bankas sistēmas kļūmes neparalizētu visu ikdienas dzīvi.
Banku pārstāvji atgādina, ka skaidra nauda ir svarīga ne tikai ikdienas pirkumiem, bet arī valsts ekonomiskajai drošībai. Tāpēc likumā noteikts, ka bankām ir jāsaglabā darboties spējīgs bankomātu tīkls un jānodrošina cilvēkiem iespēja izmantot skaidru naudu visā valsts teritorijā. Turklāt izveidots kritiski svarīgu bankomātu tīkls, kuri krīzes situācijās tiek papildināti ar skaidru naudu vispirms.
Rezerves plāni kritiskām situācijām
Lielo krīžu – piemēram, interneta savienojuma zuduma vai elektroapgādes traucējumu – gadījumā Latvija kļuvusi par pirmo eirozonas valsti, kur ieviests īpašs risinājums karšu maksājumiem bez interneta pieslēguma. Tas ļauj ar fizisku maksājumu karti iegādāties pirmās nepieciešamības preces līdz 200 eiro vērtībā pat tad, ja veikala maksājumu terminālim nav sakaru ar tīklu.
Šāds risinājums ir īpaši nozīmīgs, jo liela daļa cilvēku vairs gandrīz nemaz nenēsā līdzi skaidru naudu, un lielākā daļa pirkumu tiek apmaksāti ar karti. Pašlaik šī iespēja jau darbojas daļā pārtikas veikalu un degvielas uzpildes staciju, un drīzumā to plānots paplašināt arī uz lielākajām aptiekām. Šāds tīkls aptver gandrīz visu Latvijas teritoriju, un pakalpojuma pieejamība tiek pakāpeniski paplašināta.
Skaidra nauda kā drošības garants
Latvijas Banka atgādina, ka iedzīvotāji var iepazīties ar informatīvo materiālu “Kas svarbu žinoti apie pinigus ir finansines paslaugas krizės metu” (“Ko ir svarīgi zināt par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes laikā”). Pēc jaunākajiem datiem skaidras naudas un digitālo maksājumu attiecība pašlaik ir aptuveni 22% skaidrā naudā veiktu darījumu un 78% digitālo maksājumu labā.
Jums varētu patikt šie:
Lielākās izmaiņas iedzīvotāju maksājumu paradumos notika pandēmijas laikā, kad digitālie maksājumi strauji pieauga. Pēdējos gados šī attiecība ir stabilizējusies, kas liecina, ka cilvēki ir atraduši zināmu līdzsvaru starp dažādiem norēķinu veidiem.
Visi šie apstākļi vēlreiz apliecina, ka, lai arī digitālie maksājumu risinājumi kļūst arvien nozīmīgāki, skaidra nauda gan tagad, gan nākotnē saglabāsies kā svarīgs drošības garants – gan ikdienas situācijās, gan negaidītu krīžu laikā.
