Naudas uzkrāšana un personīgo budžetu plānošana joprojām ir viens no svarīgākajiem Lietuvas iedzīvotāju finanšu mērķiem. Tomēr statistika liecina, ka tikai apmēram ceturtā daļa Lietuvas mājsaimniecību savu finansiālo situāciju vērtē kā labu.
Aizmirsti abonementi, impulsīvi pirkumi vai neveiksmīgas investīcijas laika gaitā var kļūt par būtisku finansiālu slogu. No tā bieži vien varētu izvairīties, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, kas šodien lielākoties ir pieejami gandrīz ikvienam. Kā tos gudri izmantot personīgā budžeta pārvaldībā un kādas kļūdas vajadzētu izvairīties pieļaut, skaidro KTU eksperts.
Mākslīgais intelekts kā palīgs personīgo finanšu pārvaldībā
Budžeta plānošana, izdevumu analīze, uzkrājumu veidošana, rēķinu un kredītu pārvaldība, kredītu refinansēšana – visiem šiem uzdevumiem gan Lietuvas bankas, gan starptautiskās banku platformas (piemēram, “Revolut”, YNAB, “Mint”) jau šobrīd piedāvā risinājumus, kas balstīti uz mākslīgo intelektu (MI).
Jums varētu patikt šie:
Kauņas Tehnoloģiju universitātes (KTU) finanšu eksperts prof. dr. Audrius Kabašinskas norāda, ka MI spēj dažu mēnešu vai pat vairāku gadu izdevumu vēsturi analizēt acumirklī, pamanīt slēptus modeļus – piemēram, sezonālu izdevumu pieaugumu vai liekus abonementus – un piedāvāt izmaksu optimizēšanas iespējas, par kurām pat bankas ne vienmēr spēj ieteikt.
“Tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav pašam jāaizpilda budžeta tabulas vai atsevišķi jāseko bankas konta pārskatiem – MI automātiski izveido pilnīgu un strukturētu pārskatu. Protams, var iztikt arī bez tā, taču tiem, kuri rūpīgi seko līdzi tam, kas notiek viņu maciņā, tas var palīdzēt pieņemt labākus finanšu lēmumus,” viņš skaidro.
Mūsdienu MI balstītie finanšu rīki darbojas kā digitāli finanšu asistenti – tie sniedz personiskus ieteikumus, ņemot vērā konkrētā lietotāja paradumus, ienākumus, izdevumus un mērķus. Pēc dr. Kabašinska domām, tā ir viena no to lielākajām priekšrocībām.
“Turklāt MI darbojas nepārtraukti – tas var reāllaikā brīdināt, ja draud budžeta pārsniegšana, automātiski novirzīt daļu līdzekļu uzkrājumiem vai ieteikt izdevīgākus kredītu nosacījumus. Šāda pastāvīga uzraudzība un aktīva konsultēšana palīdz cilvēkiem pieņemt pamatotākus lēmumus, samazināt kļūdu risku un mērķtiecīgāk virzīties uz ilgtermiņa mērķiem,” viņš piebilst.
Ieguldīšana iesācējiem: ko darīt un no kā izvairīties
Pēdējos gados finanšu tirgū strauji attīstās plašai sabiedrībai paredzēti ieguldīšanas rīki. Aizvien vairāk Lietuvas banku un starptautisku finanšu tehnoloģiju uzņēmumu piedāvā ieguldīšanas robotus, kas palīdz atvieglot pirmos soļus investēšanā.
Jums varētu patikt šie:
Pēc prof. Kabašinska domām šādi rīki ir īpaši piemēroti iesācējiem: tie samazina emocionālu kļūdu risku, bieži piedāvā zemākas pārvaldīšanas izmaksas nekā tradicionālie finanšu konsultanti, ļauj sākt ieguldīt ar dažiem vai dažiem desmitiem eiro un sadala ieguldījumus dažādās aktīvu klasēs atbilstoši investora riska profilam un mērķiem – pārsvarā diversificētos fondos.
“Lietuvā šobrīd darbojas vairāki licencēti ieguldīšanas roboti–konsultanti. Piemēram, viena Lietuvas banka ļauj sākt ieguldīt no 10 eiro globālos, diversificētos biržā tirgotos fondos (ETF), izvēloties stratēģiju atbilstoši investora riska tolerancei. Arī “Revolut” piedāvā automatizētus portfeļus, tostarp uz ilgtspēju vērstus ESG fondus, par simbolisku ikgadēju maksu. Šādi rīki ļauj sākt ieguldīt ātri, ērti un salīdzinoši droši, un tāpēc ir labs risinājums tiem, kuri sper pirmos soļus ieguldīšanas pasaulē, zinot, ka šīs platformas uzrauga oficiālās finanšu uzraudzības iestādes,” skaidro KTU profesors.
Viens no būtiskākajiem kritērijiem ir izvēlētās platformas uzticamība. Pēc Kabašinska teiktā ir būtiski pārliecināties, ka izmantotais rīks ir oficiāli atzīts Lietuvas Bankas vai citu Eiropas Savienības regulatoru. Tas ir drošākais veids, kā nodrošināt, ka platformas darbība ir likumīga un ieguldījumi ir aizsargāti gadījumā, ja platformas operators negaidīti bankrotē. Informāciju par platformām, kurām ir nepieciešamās licences, var atrast Lietuvas Bankas oficiālajā vietnē.
“Noteikti vērts rūpīgi izpētīt komisijas maksas – pat nelieli darījumu izdevumi ilgtermiņā var būtiski samazināt ienesīgumu. Tādēļ ir svarīgi precīzi saprast, cik daudz un par ko jūs maksājat,” viņš uzsver.
Ja piedāvājums izklausās pārāk vilinošs, tas, visticamāk, ir krāpniecība
Neatkarīgi no tā, kādus finanšu rīkus izmantojat, jāsaprot, ka tie nekad negarantē peļņu. Tie tikai sniedz datu analīzē balstītus vērtējumus par to, kuri lēmumi statistiski varētu būt izdevīgāki. Lielākā daļa ieguldīšanas robotu ir orientēti uz ilgtermiņa, diversificētu ieguldīšanu, nevis īstermiņa spekulācijām vai tirgus “noķeršanu īstajā brīdī”.
Tāpēc, kā uzsver dr. Kabašinskas, atbildība vienmēr paliek arī pašam investoram – viņam jāizvērtē, vai MI sniegtie ieteikumi atbilst reālajai tirgus situācijai. Laba prakse ir vienmēr pajautāt: kāpēc rīks iesaka tieši šādu risinājumu?
“Piemēram, finanšu krīzes sākumā MI var nepareizi interpretēt situāciju un sākt aktīvi pirkt strauji lētākas akcijas. Tāpēc vienmēr ir jābūt iespējai vienas pogas nospiešanas attālumā apturēt automātisko ieguldīšanu. Lai gan krīzes ir periodiskas un MI ar laiku iemācās ar tām labāk tikt galā, baidos, ka šobrīd tas vēl nespēj pilnībā pārvaldīt šādus riskus,” norāda eksperts.
Datu aizsardzība un privātums: slēptie riski
Vēl viens būtisks aspekts ir datu drošība un privātums. Kabašinskas uzsver, ka ne visas MI balstītās lietotnes nodrošina pietiekamu jutīgu finanšu datu aizsardzību, un nereti ir neskaidri aprakstīts, kā un kādiem nolūkiem dati tiek apstrādāti. Dažos gadījumos informācija var tikt nodota trešajām pusēm ārpus Eiropas Savienības – piemēram, reklāmas aģentūrām vai kredītdevējiem.
Uzmanīgiem jābūt arī tad, ja finanšu informāciju dalāt ar sarunbotiem, piemēram, “ChatGPT”. Neuzmanība šeit var nozīmēt personas datu noplūdes risku.
“Ja, piemēram, augšupielādējat savus bankas konta izrakstus ChatGPT vidē, jūs neapzināti varat ar tiem dalīties arī ar citiem lietotājiem – piemēram, ja jūsu informācija kādā brīdī tiek izmantota kā piemērs citā vaicājumā,” brīdina Kabašinskas.
Turklāt daži finanšu vai ieguldīšanas rīki var būt slēpti tendenciozi – tie iesaka produktus un pakalpojumus, no kuriem paši gūst peļņu. Tomēr vislielākais risks ir lietotāju pārlieku liela paļaušanās uz MI lēmumiem. Ļoti izplatīta kļūda ir izvēlēties platformas, kas sola ātru un vieglu peļņu un izmanto neskaidrus mākslīgā intelekta jēdzienus.
Kabašinskas iesaka ievērot vienkāršu principu: ja kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tad tā, visticamāk, arī ir.
“Šādos gadījumos risks neaprobežojas tikai ar finansiāliem zaudējumiem, bet attiecas arī uz datu drošību. Visprātīgāk ir izmantot MI kā palīgrīku – ļaut tam palīdzēt analizēt datus, diversificēt ieguldījumus vai plānot budžetu, bet galīgo lēmumu vienmēr vajadzētu pieņemt cilvēkam pašam,” viņš uzsver.
Secinājums: MI var palīdzēt, bet tam nevajadzētu pārņemt vadību
KTU profesora ieskatā MI šobrīd ir ļoti noderīgs palīgs finanšu jomā, taču tas nav visvarīgs instruments stratēģisku vai ļoti ilgtermiņa lēmumu pieņemšanā. Piemēram, mājokļa iegāde, lielu kredītu noformēšana, ieguldīšana riskantos vērtspapīros, kriptovalūtās vai nepārbaudītos projektos nedrīkst balstīties tikai uz MI ieteikumiem – atsevišķos gadījumos tas var būt pat bīstami.
“MI sniedz ieteikumus, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, taču nespēj pilnībā ņemt vērā visas individuālās dzīves situācijas – ģimenes pieauguma plānus, veselības stāvokli, nestabilus ienākumus vai informāciju, kam tam vienkārši nav piekļuves. Tāpat MI modeļos izmantotie algoritmi ne vienmēr precīzi atbilst tieši jūsu situācijai, tāpēc atklātie modeļi var izrādīties maldinoši. Tāpēc kritiskā domāšana ir nepieciešama vienmēr,” skaidro Kabašinskas.
Profesors pats ir izmēģinājis vienu no tirgū pieejamajiem ieguldīšanas robotiem un kopumā pozitīvi vērtē tā ieteikumus. Lai gan daļa informācijas, salīdzinot ar jaunākajām ziņām par uzņēmumiem, var nedaudz kavēties, pēc viņa domām ieteikumi joprojām ir samērā precīzi. Viņš saskata vērtību arī rēķinu un izdevumu uzraudzības rīkos, piemēram, “Viena sąskaita”, kas ļauj ērti apmaksāt komunālos un citus rēķinus.
Kopumā MI jau šodien var būtiski vienkāršot personīgo finanšu pārvaldīšanu, taču tam nevajadzētu pilnībā nodot kontroli – galīgais lēmums vienmēr jāpieņem cilvēkam pašam.
