Vecākiem ir daudz pienākumu, un viens no svarīgākajiem ir sagatavot bērnus patstāvīgai dzīvei. Kembridžas universitātes pētījums rāda, ka bērnu naudas lietošanas paradumi un attieksme pret naudu veidojas jau līdz septiņu gadu vecumam. Tas nozīmē, ka agrā bērnībā apgūtās zināšanas un ieradumi kļūst par pamatu viņu finansiālajai pratībai visa turpmākā mūža garumā.
Finanšu pratība – būtiska prasme mūsdienu dzīvē
Finanšu pratība vairs nav priekšrocība, bet gan nepieciešamība. To apliecina arī Banku asociācijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kompetenču centra dati: jau tikai 2025. gada pirmajā pusgadā valstī reģistrēti 7 800 krāpšanas gadījumi, kuru rezultātā iedzīvotāji kopumā zaudējuši 18,4 miljonus eiro. Jo izdomas bagātāki kļūst krāpnieki un jo straujāk mainās ekonomiskā situācija, jo nozīmīgāka kļūst prasme atbildīgi rīkoties ar naudu – tā ir viena no svarīgākajām drošības garantijām.
“Lielākā daļa vecāku saviem bērniem vēlas tikai labāko, taču paši bieži jūtas nedroši, kad runa ir par naudu – uzkrāšana un ieguldīšana joprojām šķiet salīdzinoši jaunas un sarežģītas tēmas, turklāt drošības pasākumi un krāpšanas shēmas nepārtraukti mainās. Labā ziņa ir tā, ka bērnus par naudu var mācīt ļoti vienkārši un rotaļīgi, padarot to par interesantu, ikdienas ieradumā balstītu procesu, nevis sausu lekciju,” skaidro Bigbank kvalitātes vadītāja Kristina Kuzelytė‑Margevičienė.
Jums varētu patikt šie:
Digitālā vide sniedz gan iespējas, gan rada riskus
Mūsdienu bērni aug, esot pastāvīgā saskarē ar tehnoloģijām. 2024. gadā ASV veiktajā “WebPurify” pētījumā atklājās, ka līdz 8 gadu vecumam bērni vidēji 2,48 stundas nedēļā pavada tiešsaistes veikalos, jo e‑iepirkšanās kļuvusi pieejama gandrīz visur – arī sociālajos tīklos un virtuālajās spēlēs. Ja 34% vecāku uzskata, ka tas uzlabo bērnu prasmi rīkoties ar naudu, tad 16% pauž bažas par iespējamu atkarību no iepirkšanās internetā.
“Svarīgākais nav aizliegt, bet gan izskaidrot. Pirms bērns sāk lietot mobilās lietotnes vai saņem piekļuvi bankas kartei, ir jāparunā par drošību internetā, maksas funkcijām un riskiem, kas saistīti ar karšu datu izpaušanu,” uzsver K. Kuzelytė‑Margevičienė. Viņa iesaka vecākiem lietotņu veikalos ieslēgt parental controls jeb vecāku kontroles funkcijas, kas pieprasa pieaugušā apstiprinājumu jebkura pirkuma veikšanai – gan pašā lietotņu veikalā, gan lietotnes ietvaros.
Noderīgas var būt arī īpašas lietotnes. Piemēram, “iAllowance” un tās bezmaksas versija “iAllowance Lite” palīdz vecākiem pārvaldīt bērniem piešķirto kabatas naudu: sekot līdzi paveiktajiem darbiem un tēriņiem, piešķirt balvas utt. Līdzīgu funkcionalitāti piedāvā “Guardian Savings” un virtuālā krājkase “PocketMoney Tracker – Bomad”. Dažās lietotnēs, piemēram, “Bankaroo – for Students”, iespējams noteikt konkrētu mērķi, kam tiek krāts, un sekot līdzi uzkrājumu izaugsmei.
Pirms bērns sāk lejupielādēt lietotnes vai spēlēt spēles internetā, vecākam vienmēr jāpaskaidro, kāpēc jābūt piesardzīgam. Tas palīdz novērst gan iekļūšanu dažādos slazdos, gan nejaušus vai neapdomātus pirkumus. Tā kā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, par drošību tīmeklī ir jārunā regulāri: bērnam jāsaprot, kāpēc nedrīkst izpaust kartes datus un kā atpazīt krāpnieciskas shēmas.
Nauda un spēles – kā padarīt finanšu tēmu aizraujošu
Mācīt bērnus krāt un prātīgi tērēt nozīmē veidot viņos atbildīgu attieksmi. Ja bērns saņem kabatas naudu, ir vērts izrunāt, kam tā paredzēta, kā to lietderīgi izmantot un kāpēc nav labi visu iztērēt uzreiz.
Jums varētu patikt šie:
Finanšu pasauli bērnam var padarīt interesantāku, izmantojot rotaļu un spēļu elementus. Gan eksperti, gan vecāki piekrīt: bērni vislabāk mācās caur pieredzi un spēli. Sausas teorijas vietā labāk izmantot radošas un praksē pārbaudītas pieejas.
- “Naudas burciņu metode”. Ļoti vienkāršs veids, kā vizuāli izskaidrot budžeta sadalīšanu. Bērns saņem noteiktu summu (piemēram, nedēļas kabatas naudu) un sadala to vairākās burciņās ar atšķirīgiem mērķiem: “Ikdienas tēriņi”, “Sapņu pirkums” (jauna rotaļlieta, spēle u. c.), “Laba rīcība” (ziedojumi). Tā bērns saprot, ka naudas daudzums nav neierobežots un ka krāšana palīdz sasniegt lielākus mērķus.
- “Ģimenes veikals”. Pazīstama lomu spēle, kas lieliski noder sarunām par naudu. Bērns var būt pārdevējs, kas nosaka cenu precēm un aprēķina atlikumu, savukārt vecāki vai vecvecāki – pircēji, kas mācās salīdzināt cenas un plānot pirkumus.
- “Cik tas maksā?”. Veikalā vai mājās var izvēlēties dažādus priekšmetus – maizi, grāmatu, kino biļeti, velosipēdu – un palūgt bērnam minēt to cenu. Pēc tam var kopā pārbaudīt reālās cenas un pārrunāt, kāpēc daži priekšmeti ir dārgāki par citiem.
- “Sarkans vai zaļš?”. Vecāks stāsta dažādus stāstus, un bērnam jāizvēlas “zaļš” vai “sarkans” atkarībā no tā, vai situācija šķiet droša vai vairāk atgādina krāpšanas mēģinājumu. Piemēram, uzlecošs logs ar tekstu “Tu laimēji telefonu!”, “Draugs internetā lūdz padalīties ar paroli” u. tml.
Pusaudžiem šādas spēles vairs ne vienmēr ir nepieciešamas – daudz efektīvāka ir patiesas naudas plānošana. Ar viņiem jau var runāt par bankas kartēm, pirkumiem internetā un pat par ieguldīšanu.
Vecāku piemērs – spēcīgākais instruments naudas izpratnes veidošanā
Nedrīkst aizmirst, ka bērni ir kā vecāku spogulis: viņi rūpīgi vēro un dabiski atdarina arī rīcību, kas saistīta ar naudu. Tāpēc finanšu audzināšanas pamats ir pašu vecāku piemērs.
K. Kuzelytė‑Margevičienė iesaka izveidot sistēmu, kurā bērns saņem iepriekš saskaņotu atlīdzību par konkrētu uzdevumu izpildi – piemēram, par savas istabas sakārtošanu vai palīdzēšanu mājas darbos. Tā bērns saprot, ka nauda rodas no paveikta darba, nevis “no zila gaisa”. “Nedēļas beigās bērns var pats izlemt, kā izmantot nopelnīto summu – iztērēt to nelieliem pirkumiem vai sākt krāt lielākam mērķim. Ģimenē ir vērts ieviest vienkāršus noteikumus, kas palīdz attīstīt paškontroli, piemēram, veikalā atļaut izvēlēties tikai vienu kāroto lietu. Tādējādi bērns iemācās pagaidīt, atteikties no impulsīviem pirkumiem un saprast, ka resursi ir ierobežoti,” skaidro eksperte.
Pusaudžiem viņa iesaka uzticēt jau lielāku atbildību, piešķirot noteiktu nedēļas vai mēneša budžetu. Tad jaunietis pats ir atbildīgs par to, kā šo summu sadalīt: pusdienām skolā, ceļa izdevumiem, brīvajam laikam. Papildu motivācijai var izveidot sistēmu, kur budžets tiek palielināts par noteiktiem sasniegumiem – piemēram, labām sekmēm mācībās.
Vissvarīgākā ir konsekvence, atklātas sarunas un iespēja kļūdīties. Ja bērns neapdomīgi iztērē visu naudu, nav lietderīgi viņu sodīt. Daudz vērtīgāk ir mierīgi pārrunāt notikušo, palīdzēt bērnam saprast savas rīcības sekas un kopā meklēt veidus, kā nākamreiz rīkoties gudrāk. Finanšu pratības būtība nav tikai naudas uzkrāšana, bet gan spēja pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus.
