Jauns zinātnisks pārskats liecina, ka laiks, ko izkārnījumi pavada zarnās, var būt nozīmīgs veselības rādītājs. Dažiem cilvēkiem zarnu saturs pārvietojas ļoti ātri, citiem – lēnāk, un tas nav tikai neērts ieradums vai nenozīmīga blakusparādība. Izrādās, ka šīs atšķirības var būt saistītas ar mikroorganismu darbību un pat ar slimību risku.
Zarnu darbība atspoguļo dziļākus procesus
Zinātnieki analizēja daudzu iepriekšējo pētījumu datus un konstatēja skaidras atšķirības starp cilvēku ar ātru un lēnu zarnu darbību mikrobioomu. Tā kā zarnu mikrobiooms ir cieši saistīts ar imūnsistēmas, vielmaiņas un nervu sistēmas darbību, šīm atšķirībām var būt ļoti būtiska nozīme. Citiem vārdiem – tavas došanās uz tualeti ritms var atspoguļot dziļākus procesus organismā.
Īpaši lēna zarnu satura pārvietošanās un hronisks aizcietējums ir saistīti ar vielmaiņas un iekaisuma traucējumiem. Tāpat tiek minētas neiroloģiskas slimības, piemēram, Parkinsona slimība, kuru bieži pavada pagarināts zarnu tranzīta laiks. Izpratne par to, kādas mikrobiooma īpašības pavada šos stāvokļus, var palīdzēt izstrādāt precīzākas ārstēšanas metodes.

Pētījumā izmantotie dati
Pētnieku grupa apkopoja jau publicētos darbus, kuros bija informācija par dalībnieku zarnu tranzīta laiku, uzturu un mikrobiooma sastāvu. Papildus tam tika vērtēti arī mikroorganismu radīto vielu – metabolītu profili. Pārskatā iekļāva tūkstošiem cilvēku datus – gan veselu cilvēku, gan pacientu ar kairinātas zarnas sindromu, aizcietējumiem vai aknu cirozi.
Zarnu tranzīta laiku nenosaka tikai pēc tā, cik bieži cilvēks dodas uz tualeti. Dažkārt izmanto norijamas kapsulas ar sensoriem, kas reģistrē savu ceļu cauri gremošanas traktam. Citkārt tiek lietota Bristoles fēču skala, pēc kuras, vērtējot izkārnījumu konsistenci, var spriest, vai zarnu darbība ir drīzāk ātra vai lēna.
Ko dara baktērijas, kad pārvietošanās ir lēna?
Jo ilgāk barība uzturas resnajā zarnā, jo vairāk laika baktērijām ir to fermentēt. Šajā laikā tās maina zarnu vidi, tostarp skābumu, un izdala metabolītus, kas var ietekmēt visu organismu. Lēna zarnu darbība tādējādi veido atšķirīgu bioloģisko vidi nekā ātra pārvietošanās.
Pārskats parādīja, ka cilvēkiem ar ātru tranzīta laiku mikrobiooms būtiski atšķiras no cilvēkiem ar lēnu tranzīta laiku. Ātrākas pārvietošanās gadījumā biežāk sastopamas strauji augošas baktēriju sugas, kas dod priekšroku ogļhidrātiem bagātam un ar zemu tauku saturu esošam uzturam. Savukārt lēnākas gremošanas gadījumā zarnās bieži dominē sugas, kas labāk pielāgotas olbaltumvielām bagātam uzturam.
Mikrobiooma daudzveidība un “slēgtais loks”

Gluži kā ļoti ātra, tā arī ļoti lēna zarnu darbība ir saistīta ar mazāku mikrobiooma daudzveidību. Tas liecina, ka ekstremāli apstākļi veicina atsevišķu specializētu sugu dominanci, kas izspiež citas. Šīs sugas savukārt ražo metabolītus, kas uztur tām labvēlīgu vidi – tā veidojas sava veida slēgts loks.
Ja mikrobiooma analīzē ņem vērā arī zarnu tranzīta laiku, mikrobiooma sastāvu var prognozēt daudz precīzāk nekā tikai pēc uztura paradumiem. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc vieni un tie paši uztura ieteikumi vai probiotikas dažādiem cilvēkiem darbojas atšķirīgi. Ja ārsti vairāk pievērstu uzmanību katra cilvēka individuālajam zarnu darbības ritmam, gan ieteikumi, gan ārstēšana varētu būt būtiski personiskāki un efektīvāki.


