Mūsdienās internetā ik dienas tiek pievienoti miljoniem jaunu fotoattēlu. Cilvēki tos publicē sociālajos tīklos, dalās komentāros, ievieto forumos vai bez īpašas domāšanas atzīmē draugus. Tas šķiet pašsaprotami – gribas dalīties iespaidos vai parādīt kādu īpašu mirkli.
Taču cik daudzi no jums ir aizdomājušies, ka tieši šie paši attēli jau tiek izmantoti robotu un mākslīgā intelekta apmācībai? Un vai jūs kādreiz esat tam skaidri piekrituši? Tehnoloģijas pēdējo gadu laikā ir attīstījušās tik strauji, ka cilvēki vairs nespēj izsekot, kas patiesībā notiek ar viņu datiem. Mākslīgais intelekts mācās no piemēriem, un jo vairāk šo piemēru ir, jo precīzāk tas spēj pildīt tam uzticētos uzdevumus.
Viena no nozīmīgākajām šo piemēru vākšanas vietām ir tieši jūsu personīgie fotoattēli. Pat ja tā ir tikai viena bilde no senas atvaļinājuma reizes vai nejaušs kadrs, kur esat kādam līdzās, – šīs fotogrāfijas var nonākt milzīgās datubāzēs, par kurām lielākā daļa cilvēku pat nenojauš.
Jums varētu patikt šie:
Šādas datu kopas tiek izmantotas algoritmu apmācīšanai, turklāt visbiežāk tas notiek bez jūsu nepārprotamas piekrišanas. Process kļūst arvien grūtāk kontrolējams, un atbildība nebūt ne vienmēr gulstas uz to uzņēmumu vai izstrādātāju pleciem, kuri izmanto jūsu sejas attēlus, jums par to pat nezinot.
Fotogrāfijas kļūst par mācību materiālu
Jūsu sejas attēls internetā nav tikai skaista atmiņa vai jauks mirklis. Tas ir konkrēts datu vienums, ko var apstrādāt, sadalīt punktos un pikseļos un pārvērst par materiālu, ar kura palīdzību dators apgūst cilvēku atpazīšanu. Šie dati kļūst par vērtīgu rīku programmām, kas māca sistēmām noteikt sejas, analizēt emocijas vai pat atdarināt cilvēku izskatu.
Parastam lietotājam var šķist, ka tajā nav nekā bīstama – foto jau tāpat ir publiski pieejams. Taču gandrīz vienmēr tas notiek nebrīdinot cilvēku. Neviens nejautā, vai piekrītat. Un, ja jūsu bilde pirms daudziem gadiem ir ielikta internetā, jūs, iespējams, nekad neuzzināsiet, ka tā jau ir nonākusi kādā datu kopā, ar kuru apmācīta sistēma, kas veido jaunas sejas vai seko cilvēku kustībai pilsētā.
Lielākais risks slēpjas tajā, ka šos attēlus neizmanto tikai tehniskiem eksperimentiem. Tie var nonākt novērošanas sistēmās, emocionālo reakciju analīzes rīkos vai tikt izmantoti kā šablons viltotu attēlu radīšanai. Tas viss notiek bez reālas kontroles un nereti ārpus Eiropas Savienības, kur spēkā ir stingrāki datu aizsardzības noteikumi.
Piekrišana – vai jūs to tiešām devāt?
Saskaņā ar datu aizsardzības prasībām personas datus drīkst izmantot tikai tad, ja ir saņemta cilvēka skaidra piekrišana. Taču praksē publiski pieejama satura gadījumā piekrišana bieži tiek noklusēti pieņemta. Tas nozīmē, ka, ievietojot fotoattēlu atvērtā profilā, tas nereti tiek interpretēts kā atļauja šo attēlu tālāk izmantot.
Jums varētu patikt šie:
Tas rada plašu interpretācijas telpu, un algoritmu izstrādātājiem reti kurš ko stingri aizliedz. Ja jūs nezināt, kur tieši jūsu attēli ir nonākuši, jūs neesat izņēmums. Pat daži lieli tehnoloģiju uzņēmumi pilnībā nepublisko sarakstu ar fotogrāfijām, kuras izmantotas viņu sistēmu apmācībai.
Šāda prakse izraisa arvien vairāk jautājumu. Vai jūs justos droši, ja zinātu, ka jūsu seja tiek izmantota sejas atpazīšanas tehnoloģiju izstrādei? Un kas notiktu, ja mēģinātu prasīt savu datu dzēšanu? Bieži vien šis process ir lēns, birokrātisks un nereti tiek ignorēts.
Līdz brīdim, kad mēģināt atgūt kontroli, dati mēdz būt jau simtiem reižu nokopēti, izplatīti starp dažādiem avotiem, un pilnīga pēdu dzēšana kļūst gandrīz neiespējama.
Vai sevi vispār var pasargāt?
Viena no nedaudzajām lietām, ko varat darīt paši, ir kļūt apzinātākiem un piesardzīgākiem. Ja dalāties ar fotogrāfijām, vismaz pārbaudiet, vai tās redz tikai jūsu draugi. Izvairieties no sejas attēlu augšupielādes vietnēs, kurām nav skaidras un saprotamas privātuma politikas. Iespēju robežās izmantojiet filtrus vai attēlu apstrādi, kas padara automātisku atpazīšanu sarežģītāku.
Vissvarīgākais – atcerieties, ka viss, kas reiz nonācis internetā, var tur palikt daudz ilgāk, nekā jūs domājat. Ir vērts ik pa laikam pārskatīt arī vecos sociālo tīklu kontus.
Iespējams, tur joprojām redzamas fotogrāfijas, ko jūs paši sen aizmirsuši, bet kas joprojām ir pieejamas ikvienam. Tāpat ir vērts ierobežot informāciju, ko par jums var atrast caur meklētājprogrammām. Daļa no tām piedāvā iespēju lūgt novecojušas vai nepatiesas informācijas dzēšanu.
Tas vairs neizklausās pēc drauda, bet pēc fakta
Mūsdienu apstākļos jebkas, ko ievietojat digitālajā vidē, var tikt analizēts, pārveidots un iekļauts kādā algoritmā. Lai arī tas atgādina zinātnisko fantastiku, patiesībā tā jau ir ikdiena.
Ja jūs nekad apzināti neesat devuši atļauju sava sejas attēla izmantošanai robotu apmācībā, iespēja, ka tas tomēr ir noticis, ir ļoti liela. Jūs to neievērojāt, neviens neprasīja atļauju, bet jūsu seja jau var atrasties sistēmā, ko izmanto lielie tehnoloģiju uzņēmumi.
Vienīgais veids vismaz daļēji atgūt kontroli ir būt labi informētam. Neuzticēties platformām akli, bet saprast, kādām sekām var būt jūsu darbības tiešsaistē. Jo jūsu seja nav tikai fotoattēls. Tā ir jūsu identitāte, ko var sadalīt gabalos, pārveidot un izmantot, lai mašīnas mācītos uzvesties un izskatīties līdzīgi jums.
