No 2025. gada aprīļa līdz jūnijam Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) īstenoja otro pasūtīto pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni. Pētījumā analizēti mediju lietošanas paradumi, informācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmes, spēja iegūt uzticamu informāciju, uzticēšanās līmenis medijiem un citiem informācijas avotiem, kā arī noteikti pasākumi medijpratības uzlabošanai valstī.
Medijpratības līmenis: pamata iemaņas, kas prasa pilnveidi
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrības kopējo medijpratības līmeni var raksturot kā viduvēju: lielākajai daļai iedzīvotāju ir tikai pamata prasmes, kuras nepieciešams uzlabot. Desmit ballu skalā aptaujas dalībnieki savu medijpratību vidēji novērtēja ar 5,7 ballēm.
Sabiedrisko un komerciālo mediju auditorijas izmaiņas
Sabiedrisko mediju satura patērētāju skaits pakāpeniski samazinās un 2025. gadā sasniedzis zemāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā. Samazinājusies arī komerciālo mediju auditorija.
Jums varētu patikt šie:
Salīdzinoši augstāks interese līmenis par sabiedriskajiem medijiem bija vērojams 2022. gadā, kad auditorija pieauga saistībā ar Krievijas sāktā kara pret Ukrainu sākumu.
Uztvere par valdības ietekmi uz medijiem
Vairāk nekā puse aptaujāto joprojām uzskata, ka demokrātiskās valstīs valdība var noteikt un kontrolēt, kā ziņu mediji atspoguļo notikumus. Salīdzinājums ar iepriekšējo pētījumu rāda, ka šāds priekšstats joprojām ir visai izplatīts sabiedrībā.
Kopumā respondenti gan ir pārliecināti, ka Latvijas mediji faktus atspoguļo korekti: informācija dažādos avotos sniegta līdzīgi, lai gan atsevišķu mediju vai žurnālistu stils un akcenti var atšķirties.
Attieksme pret vārda brīvības ierobežojumiem
Šogad nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka noteiktos gadījumos ir pieļaujami vārda brīvības ierobežojumi. Šādu viedokli pauduši 80% respondentu, kas ir par 5% vairāk nekā 2024. gadā.
Tajā pašā laikā biežāk tieši jaunieši pauž nostāju, ka vārda brīvībai būtu jābūt neaizskaramai un to nedrīkst ierobežot.
