Personīgo finanšu pārvaldīšana nav nedz sarežģīta, nedz haotiska, ja ievēro dažus skaidrus principus. Lai gan daudzi cilvēki naudas jautājumus uztver ar stresu un nedrošību, parasti pietiek saprast galvenos klupšanas akmeņus, lai finansiālo situāciju padarītu pārskatāmu un uzticamu. Pareiza attieksme pret ienākumiem, izdevumiem, uzkrājumiem un ieguldījumiem sniedz ne vien finansiālu drošību, bet arī iekšēju mieru.
Finansiālā brīvība nav tikai augsts atalgojums
Uzņēmuma “PZU Lietuva gyvybės draudimas” reģionālā vadītāja Viļņā Laura Zelbaite uzsver, ka finansiālā brīvība nav tikai liela alga, bet galvenokārt prasme gudri rīkoties ar naudu. Viņasprāt, stiprinot savu finansiālo “mugurkaulu”, ir vērts ik pa laikam mācīties arī no citu cilvēku pieredzes un kļūdām.
Apzināta attieksme pret naudu palīdz labāk izprast savas finansiālās iespējas un vajadzības, veicina pārdomātu izdevumu un ieguldījumu plānošanu, samazina impulsīvus lēmumus un rada pamatu ilgtermiņa finansiālajai labklājībai. Pareiza attieksme ne tikai ļauj justies drošāk ikdienas naudas izvēļu kontekstā, bet arī paver ceļu ambiciozākiem mērķiem – sākot ar stabilas nākotnes nodrošināšanu un beidzot ar lielu dzīves sapņu piepildīšanu.
Jums varētu patikt šie:
Viena no biežākajām kļūdām: nepareiza “formula”
Runājot par kļūdām personīgo finanšu jomā, Zelbaite min kādu reālu piemēru: augstā amatā strādājošs vīrietis ar labu algu pēkšņi zaudēja darbu un ilgi nespēja atrast līdzvērtīgu amatu. Tā kā viņš nebija izveidojis uzkrājumus, viņa finansiālā situācija ātri kļuva ļoti sarežģīta.
“Daudzi cilvēki vadās pēc nepareizas naudas plānošanas formulas: no ienākumiem atņem izdevumus un to, kas paliek pāri, ieliek uzkrājumos. Uz papīra tas šķiet loģiski, taču praksē bieži vien uzkrājumiem vienkārši nekas nepaliek pāri. Efektīvāka ir formula pretējā virzienā: vispirms no ienākumiem atvēl summu uzkrāšanai un tikai tad pārējo izmanto ikdienas tēriņiem,” skaidro finanšu eksperte.
Svarīgi ir vispirms nolikt naudu malā, pat ja sākotnēji tas ir tikai neliels procents no ienākumiem, un dzīvot atlikušo līdzekļu ietvaros. Šādi veidojas ilgtspējīgi ieradumi un tiek radīts spēcīgs pamats finansiālajai brīvībai.
Finanšu spilvens un “plāns B”
Zelbaite uzsver, ka finanšu spilvens ir būtiska aizsardzība pret negaidītiem dzīves notikumiem. Taču pat labi uzkrājumi var ātri izkust smagas traumas vai nopietnas slimības gadījumā, tādēļ papildus rezervēm ir nepieciešams arī “plāns B” – aizsardzība pret smagiem finansiāliem satricinājumiem, proti, apdrošināšana.
“Ja salaužat roku, visticamāk, pēc pāris nedēļām vai mēnešiem varēsiet atgriezties darbā. Vienkāršs kaulu lūzums bez sarežģījumiem parasti nerada nopietnas naudas problēmas. Bet iedomājieties smagu traumu, kas jūs izsit no ierindas uz visu gadu. Kā tad mainītos jūsu finansiālā situācija, ja jūs ilgstoši nevarētu strādāt? Viena nopietna slimība vai nelaimes gadījums var ātri iztukšot uzkrājumus un piespiest ņemt aizdevumus,” viņa skaidro.
Jums varētu patikt šie:
Pēc viņas teiktā, apdrošināšana ir kā aizslēgts atvilktnes nodalījums, kurā ik mēnesi tiek ieliktas nelielas summas – pie šīs naudas var tikt tikai īpašos, līgumā noteiktos gadījumos. Svarīgākais, ka šādi iespējams izvairīties no ļoti smagiem finansiāliem satricinājumiem.
Ieguldījumi: pasīvi vai aktīvi?
Zelbaite uzsver, ka ieguldīšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā stiprināt savu finansiālo nākotni. Veiksmīgas ieguldīšanas pamatā ir ilgtermiņa stratēģija un emocionāls līdzsvars: tirgus svārstību laikā nedrīkst ļauties panikai, lēmumi jāpieņem racionāli. Spekulēt ir vērts tikai ar tādām summām, kuru zaudēšanu varat atļauties, jo ieguldījumi vienmēr ir saistīti ar risku.
“Mans pirmais ieguldījums bija studiju laikā, 2013. gadā. Tas bija drošs, iespējams, pat pārāk konservatīvs, taču jau tad es sapratu, cik ļoti emocijas ietekmē investora lēmumus. Aktīva vērtība cēlās un kritās, un visu laiku radās jautājums: pārdot vai paturēt, kas būs, ja cena nokritīs līdz nullei, bet varbūt tā dubultosies? Teorētiski viss ir vienkārši – pirkt, kad cena krīt, un pārdot, kad tā kāpj. Taču realitātē, kur iesaistītas cilvēciskas emocijas, aina ir daudz sarežģītāka. Tirgus zemāko un augstāko punktu atpazīstam tikai, skatoties atpakaļ,” viņa stāsta.
Pēc ekspertes domām, pasīva ilgtermiņa ieguldīšana bieži ir drošāks un uzticamāks ceļš. MSCI All Country World Index dati liecina, ka laika posmā no 1969. gada beigām līdz 2017. gadam nebija neviena 15 gadu perioda, kurā ieguldījumu atdeve būtu negatīva. Tas nozīmē, ka, lai gan īstermiņā – piemēram, krīžu laikā – ieguldījumu vērtība var būtiski kristies, ilgtermiņā tā atjaunojas.
“Viena no pasīvajām iespējām, kas īpaši izceļas, ir ieguldījumu dzīvības apdrošināšana, jo īpaši tad, ja to nodrošina darba devējs. Šādi iespējams izmantot nodokļu atvieglojumus un veidot kapitālu arī tiem, kuriem trūkst laika vai zināšanu, lai regulāri sekotu finanšu tirgiem,” viņa norāda.
Ja tomēr dodat priekšroku aktīvai ieguldīšanai, Zelbaitesprāt, svarīgākais noteikums ir ļoti vienkāršs – neriskējiet ar to, ko nevarat atļauties zaudēt.
“Ja jums ir 1000 eiro, kuru zaudēšana ikdienas dzīvi būtiski neietekmēs, varat droši eksperimentēt. Taču, ja tā ir visa jūsu rezerve, ieteicams izvēlēties konservatīvāku risinājumu,” viņa iesaka.
Neaizmirstiet par pensiju
“Valsts pensija ir tikai bāze, kas diez vai nodrošinās pilnvērtīgu dzīvi vecumdienās. Ja vēlaties cienīgu pensijas laiku, ir būtiski laikus veidot papildu uzkrājumus. Jo agrāk sāksiet, jo vairāk laika būs, lai “nauda pelnītu naudu”,” uzsver Zelbaite.
Viņa atkal min piemēru no dzīves: sieviete, kas vairāk nekā 35 gadus strādājusi vienā nozarē, piedzīvoja izdegšanu un nolēma aiziet no darba. Gandrīz gadu viņa saņēma bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam visi ienākumi apstājās. Tagad viņa dzīvo no vīra algas un gaida iespēju doties priekšlaicīgā pensijā.
“Taču šādam lēmumam ir sava cena – priekšlaicīgā pensija būs būtiski mazāka visu turpmāko dzīvi, jo ar 35 gadu stāžu nepietiek. Arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā, darbojas trīspakāpju pensiju sistēma, un katrai pakāpei ir savi plusi un mīnusi. Nezināšana šajā jomā var izmaksāt ļoti dārgi, tāpēc svarīgi saprast, ko katrs pensiju līmenis nozīmē un kā tas var atbalstīt jūsu nākotni,” viņa skaidro.
Pirmais līmenis – valsts pensija
Pirmais līmenis ir valsts pensiju sistēma, kurā piedalās visi strādājošie. Nākamā pensija ir atkarīga no darba stāža, samaksātajām sociālajām iemaksām un valsts finansiālajām iespējām. Iedzīvotāju novecošanās dēļ ar šo līmeni vien pilnvērtīgai dzīvei pensijas vecumā parasti nepietiek.
Otrais līmenis – obligātā uzkrājuma pensija
Otrais līmenis ir privātā uzkrājuma sistēma, kuru regulē un uzrauga valsts. Tās priekšrocības ir tādas, ka uzkrātais kapitāls ir mantināms un nošķirts no valsts budžeta. Vienlaikus izmaksu nosacījumus ietekmē politiskie lēmumi, tāpēc nākotnes izmaiņas prognozēt ir grūti.
Trešais līmenis un ieguldījumu dzīvības apdrošināšana
Trešais pensiju līmenis un ieguldījumu dzīvības apdrošināšana ir viselastīgākie risinājumi. Tie ļauj:
- izmantot nodokļu atvieglojumus, īpaši, ja uzkrājumi tiek veidoti ar darba devēja starpniecību,
- pašiem lemt, cik daudz un kur ieguldīt,
- ilgtermiņā uzkrāt būtiski lielāku kapitālu.
Apzināti lēmumi šodien veido drošāku rītdienu
Finanšu eksperte uzsver, ka apzināti lēmumi, ko pieņemam šodien, var kļūt par stabilu pamatu rītdienas finansiālajai drošībai un brīvībai. Jo agrāk sākat rūpēties par savu finansiālo labklājību, jo vairāk iespēju izveidot mierīgu un cienīgu nākotni.
Tāpēc ir vērts izvērtēt savus ieradumus, izvēlēties piemērotus uzkrāšanas un aizsardzības risinājumus un rīkoties jau tagad, nevis atlikt lēmumus uz nenoteiktu “kādu citu dienu”.
