Japānā ir sākts pirmais šāda veida tiesas process pasaulē, kur kriminālatbildība var tikt piemērota nevis mākslīgā intelekta (MI) izstrādātājam, bet gan parastam lietotājam. 27 gadus vecu vīrieti tur aizdomās par to, ka viņš izmantojis „Stable Diffusion”, lai atjaunotu ar autortiesībām aizsargātu ilustrāciju. Vēlāk iegūto attēlu viņš esot izmantojis kā grāmatas vāku.
Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem gadījumiem šoreiz uzmanības centrā nav MI sistēmu izstrādātāji. Līdz šim tiesās galvenokārt tika spriests par to, vai MI ģenerēti attēli paši par sevi var būt aizsargājami, kā arī par lielu uzņēmumu, piemēram, „Getty Images”, prasībām pret MI rīku izstrādātājiem. Parasto lietotāju rīcība līdz šim tika uzskatīta par pārāk sarežģīti izsekojamu un pierādāmu kriminālprocesa ietvaros.
Japānā uzsāktais process var būtiski mainīt priekšstatu par MI izmantošanas juridiskajām robežām. Ja cilvēku sauks pie kriminālatbildības par to, kā viņš izmantojis ģeneratīvo MI, tas var kļūt par pirmo precedentu ar sekām MI lietotājiem visā pasaulē.
Jums varētu patikt šie:
Lietotāju apsūdz apzinātā darba atdarināšanā
Pēc policijas sniegtās informācijas, vīrietis ievadījis aptuveni 20 000 vaicājumu, mēģinot panākt, lai MI iespējami precīzi atkārto konkrētu attēlu. Tik liels vaicājumu skaits un to mērķtiecīgais raksturs, izmeklētāju ieskatā, liecina par skaidru nodomu atdarināt oriģināldarbu. Tieši tas atšķir šo lietu no ierastiem pieprasījumiem tipa „uzzīmē līdzīgā stilā”.
Izmeklēšanas uzmanības centrā ir lietotāja nodoms. Juristi skaidro, ka, ja cilvēks apzināti mēģinājis izmantot MI kā sava veida attīstītu „kopēšanas iekārtu”, tiesa var šo rīcību atzīt par autortiesību pārkāpumu. Tas iezīmētu nozīmīgu pavērsienu līdzšinējā tiesu praksē.
Kāpēc tas var kļūt par precedentu pasaules mērogā?
Līdz šim ar MI saistītās tiesvedības gandrīz vienmēr bija vērstas pret rīku izstrādātājiem vai uzņēmumiem, kas apmāca modeļus ar autortiesībām aizsargātu darbu palīdzību. Lietotāji parasti netika uzskatīti par mērķi – viņu iespējamo vainu bija pārāk sarežģīti pierādīt un izsekot. Šī lieta var parādīt, ka atbildība var tikt uzlikta arī parastam lietotājam.
Pašlaik nav atklāts, kurš mākslinieks vai tiesību īpašnieks iesniedza sūdzību, kā arī nav zināms, kurš konkrētais darbs, iespējams, ticis atdarināts. Tomēr tas nemaina lietas būtību: pirmo reizi MI lietotājam draud kriminālprocess par darba atjaunošanu, izmantojot ģeneratīvo MI.
Ko šis tiesas process var mainīt?
Ja prokuratūrai izdosies pierādīt apzinātu kopēšanu, tas var būtiski ietekmēt attieksmi pret ģeneratīvā MI izmantošanu visā pasaulē. Daudziem satura veidotājiem var nākties daudz rūpīgāk izvērtēt, kādus attēlus viņi ģenerē un kādus darbus cenšas atdarināt ar MI palīdzību. Tas var radīt plašas izmaiņas MI izmantošanas praksē internetā.
Jums varētu patikt šie:
Šis process var arī skaidrāk nošķirt radošu eksperimentēšanu no apzināta autortiesību pārkāpuma. Kamēr visā pasaulē turpinās diskusijas par to, kā regulēt MI rīkus, Japānas tiesas lēmums var kļūt par orientieri, kas parādīs, vai un kādā apmērā par parastu lietotāju rīcību ar MI ģenerētiem attēliem tiks piemērota kriminālatbildība.
