Dažas reizes nedēļā ceļot svarus var būtiski ietekmēt triljoniem baktēriju, kas mīt cilvēka zarnās. Jauns, vēl nepublicēts un oficiāli neizvērtēts pētījums liecina, ka pat agrāk fiziski neaktīvi cilvēki piedzīvo jūtamas izmaiņas savā mikrobiomā jau astoņu nedēļu laikā, ja viņi sāk veikt spēka treniņus divas līdz trīs reizes nedēļā.
Zarnas kā neredzama ekosistēma
Cilvēka zarnas ir mājvieta milzīgai baktēriju, sēnīšu, vīrusu un citu mikroorganismu kopienai, kas galvenokārt dzīvo resnajā zarnā. Šie mikroorganismi palīdz sašķelt uzturvielas, kuras organisms pats nespēj pilnībā sagremot, tādējādi ļaujot uzsūkties lielākam daudzumam vērtīgu vielu un vitamīnu.
Īpaši nozīmīgas ir noteiktas baktērijas, jo tās ražo savienojumus, kas atbalsta gan fizisko, gan garīgo veselību. Mikrobioma sastāvs nekad nav pilnīgi nemainīgs – tas mainās atkarībā no uztura, vecuma, miega kvalitātes un, kā rāda šis pētījums, arī no fiziskās aktivitātes.
Jums varētu patikt šie:
Pētījums, kas atklāja negaidītas pārmaiņas
Tībingenes Universitātes zinātnieki Vācijā pētījumā iesaistīja 150 cilvēkus, kuri iepriekš regulāri nesportoja, un lūdza viņiem astoņu nedēļu garumā divas līdz trīs reizes nedēļā veikt spēka vingrinājumus.
Dalībnieki tika iedalīti divās grupās: viena grupa cēla vieglākus svarus ar lielāku atkārtojumu skaitu, bet otra – smagākus svarus ar mazāku atkārtojumu skaitu. Abas grupas sasniedza līdzīgu spēka pieaugumu un ķermeņa sastāva uzlabošanos.
Treniņos tika iekļauti dažādi vingrinājumi krūtīm, vēdera muskuļiem, kājām un mugurai, katru vingrinājumu izpildot divās sērijās. Zinātnieki no dalībniekiem paņēma fēču paraugus pētījuma sākumā, pēc četrām nedēļām un pēc astoņām nedēļām, lai novērtētu izmaiņas zarnu baktēriju sastāvā.
Daži dalībnieki kļuva ievērojami spēcīgāki nekā citi, tāpēc viņus iedalīja “spēcīgās reakcijas” un “vājas reakcijas” grupās. Pirmajā grupā spēks palielinājās vairāk nekā par trešdaļu, savukārt otrajā – mazāk nekā par 12 procentiem.
Baktērijas, kas saistās ar spēka pieaugumu
Zinātnieki pamanīja, ka tie, kuri kļuva visvairāk spēcīgāki, piedzīvoja arī izteiktākas pārmaiņas mikrobiomā. “Spēcīgās reakcijas” grupā pieauga sešpadsmit baktēriju sugu daudzums, bet vienpadsmit sugu skaits samazinājās.
Jums varētu patikt šie:
Īpaši izcēlās divas sugas: Faecalibacterium un Roseburia hominis, kas ražo butirātu – īso taukskābju ķēžu savienojumu. Butirāts palīdz saglabāt veselīgu zarnu gļotādu, nodrošina organismu ar enerģiju un kavē kaitīgām baktērijām iekļūt asinsritē.
Šādu baktēriju skaita pieaugums ir novērots arī citos pētījumos. Šajā gadījumā paraugos gan nekonstatēja būtiski lielāku paša butirāta daudzumu, taču atklāja vairāk baktēriju, kas šo savienojumu ražo.
Tajā pašā laikā mikrobioms ir ļoti individuāls – tas, kas ir labvēlīgs vienam, citam ne vienmēr darbosies tāpat. Zinātnieki uzsver, ka nav iespējams droši apgalvot, vai baktēriju sastāva izmaiņas izraisīja spēka pieaugumu, vai arī tieši pretēji; drīzāk šīs parādības var būt savstarpēji saistītas vairākos dažādos veidos.
Kustības ieguvumi visam organismam
Būtiski saprast, ka mikrobiomu ļoti lielā mērā ietekmē uzturs. Lai gan dalībniekus aicināja nemainīt savus ēšanas paradumus, reālajā dzīvē to ir grūti pilnībā kontrolēt. Iespējams, ka tie, kuri guva labākos rezultātus, vienlaikus sāka arī veselīgāk ēst, un tas tāpat varēja ietekmēt viņu mikrobiomu.
Neraugoties uz to, pētījums vēlreiz apliecina, ka fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē gan ķermeni, gan prātu. Pat ja pagaidām nav pilnībā skaidrs, kā tieši spēka treniņi maina zarnu baktēriju sastāvu, ir skaidrs, ka kustības ir neatņemama veselīga dzīvesveida daļa.
Lai gan šis ir salīdzinoši neliels pētījums, kas vēl gaida pilnvērtīgu zinātnisku izvērtējumu, tas pievieno jaunu pierādījumu daļiņu arvien plašākajam pētījumu kopumam, kas rāda: mūsu dzīvesveids – pat tik neliela pārmaiņa kā daži treniņi nedēļā – var ietekmēt neredzamo pasauli mūsu iekšienē.
