Ikvienam ir bijuši dzīves posmi, kad šķiet – viss sabrūk, nekas neizdodas un neizdodas pat paši vienkāršākie darbi. Dažkārt tas notiek bez redzama iemesla, it kā kāda neredzama roka bloķētu veiksmi.
Senču zināšanas, kurām mūsdienās bieži paiet garām
Lai gan mūsdienu cilvēks risinājumus reti meklē tautas tradīcijās, ir vērts atcerēties, ko zināja mūsu senči. Viņiem bija vienkāršs rituāls, ko, ja vēlējās, varēja veikt ikviens – bez sarežģītām darbībām un īpašiem palīglīdzekļiem.
Šī vienkāršā darbība ir zināma jau kopš sirmas senatnes, kad ticēja, ka neveiksme nav tikai nejaušība. Uzskatīja, ka to iespējams pievilkt ar neapdomīgiem darbiem – piemēram, stādot noteiktus kokus nepareizā vietā, vācot kaitīgas augu daļas vai pat ar sliktu domu.
Jums varētu patikt šie:
Tajā pašā laikā ticēja, ka cilvēks sevi var arī pasargāt. Un viens no nozīmīgākajiem dabas simboliem šajā aizsardzībā bija ozols.
Kāpēc tieši ozols? Seno ticējumu glabātais noslēpums
Ozols cauri gadsimtiem ir bijis īpašs koks. Tas nebija tikai parasts koks – ozolu pielīdzināja spēkam, aizsardzībai un dievišķai varai. Senajā pagāniskajā pasaules uztverē ozols bija saistīts ar pērkona un zibens dievu Perkūnu. Tāpēc ozolu uzskatīja par svētu, to nepieskārās bez iemesla, un tā pavēnī bieži norisinājās dažādi rituāli – no kāzām līdz ziedojumiem.
Šis priekšstats nebija tikai vienas zemes ticējums. Arī Skandināvijā, kur mītiskā pasaule ir citāda, ozolu godāja kā svētu koku – to saistīja ar Toru, spēka un zibens dievu. Līdz ar to dažādās zemēs un kultūrās ozols simbolizēja vienu un to pašu: aizsardzību, spēku, izturību.
Tautas medicīnā izmantoja visu – mizu, zīles, lapas. Taču, kad runa bija par neveiksmes atvairīšanu, vissvarīgākā bija tieši ozollapa. Tās nozīme pārsniedza fizisko pasauli – tā simbolizēja garīgu aizsardzību.
Viens vienkāršs solis: kā izmantot ozollapu
Lai izmantotu to, ko zināja senie ļaudis, nav vajadzīgas īpašas spējas. Pietiek ar vienu ozollapu. Tikai ar to. Taču lapu nedrīkstēja vienkārši nejauši iemest atvilktnē, tai bija jānonāk īpašā vietā.
Jums varētu patikt šie:
Pirmais veids bija turēt ozollapu mājās tuvu vietām, pa kurām, pēc ticējumiem, ienāk slikta enerģija. Visbiežāk tās bija durvis, logi, dažkārt arī kamīna vai krāsns mute.
Praktiski tas var nozīmēt, piemēram, ozollapas ierāmēšanu un novietošanu pie fotogrāfijas, pakarot to pie lieveņa vai priekšnama. Kāds lika lapu zem durvju paklāja, cits – skapītī pie loga. Mērķis bija viens – neļaut neveiksmei pārkāpt mājas slieksni.
Otrs veids bija nēsāt ozollapu līdzi. Tam labi der maks vai mobilā telefona maciņš. Svarīgi bija turēt lapu tuvu ķermenim, lai tā kļūtu par sava veida personīgu vairogu. Pēc ticējuma tas palīdzēja izvairīties no sliktas dienas, negaidītiem šķēršļiem un nepatīkamiem brīžiem attiecībās ar citiem.
Vai tas tiešām darbojas? Varbūt ne tā, kā iedomājamies
Racionāli domājošam cilvēkam šādas darbības var šķist primitīvas. Kā viena lapa varētu apturēt neveiksmi? Lai to saprastu, jāņem vērā, ka senie ticējumi nedarbojās tikai kā maģiska aizsardzība, bet arī kā psiholoģisks balsts. Tie palīdzēja cilvēkam justies drošāk, spēcīgāk un gatavāk grūtībām. Un pat ja tas ir tikai simbols – tas iedarbojas, ja tam tic.
Nav pamata domāt, ka senču gudrība bija pilnīgi nepamatota. Daļa šo uzskatu nodoti no paaudzes paaudzē nevis mistikas, bet rūpīgas dabas vērošanas dēļ. Daži no šiem novērojumiem mūsdienās ir pat zinātniski izskaidrojami – piemēram, ozollapās patiešām ir vielas ar antibakteriālu un nomierinošu iedarbību. To smarža var ietekmēt garastāvokli un pašsajūtu.
Mazs žests, kas neko nemaksā, bet var daudz ko mainīt
Pat ja netic kādai maģiskai iedarbībai, šī darbība tomēr ir ievērības cienīga. Tā ir bez maksas, aizņem pavisam maz laika un nerada nekādu risku. Bet, ja cilvēks tic, ka tā var piesaistīt labāku enerģiju – kāpēc gan to neizmēģināt?
Nepieciešams tikai nedaudz mierīga laika, mazliet vērības un viena lapa no varenākā koka. Daudzviet tieši ozolu uzskatīja par spēka un izturības simbolu.
Šī rituāla lielākā vērtība ir tā vienkāršība. Tas neparedz sveču dedzināšanu, buramvārdus vai noslēpumainas ceremonijas. Tikai vienu soli. Vienu simbolu. Un ja tic, ka tas palīdz, tad jau pati šī ticība iedarbojas. Tieši tāda bija senču pasaules izjūta.
Tāpēc, ja pēdējā laikā jūtams nogurums no nepārtrauktām neveiksmēm un sajūta, ka viss birst no rokām, ir vērts uz mirkli apstāties, palūkoties apkārt, atrast kādu ozolu, noplūkt no tā vienu lapu un izmēģināt šo vienkāršo, bet tūkstošiem gadu senu darbību. Kas zina – iespējams, tieši tas būs brīdis, kad veiksme atkal izlems pieklauvēt pie durvīm.
