Ja esi kādreiz atklājis, ka kolēģis, kurš dara tieši to pašu darbu, ko tu, saņem lielāku algu, pirmā reakcija, visticamāk, bija dusmas vai aizvainojums. Tas ir pilnīgi normāli. Šāda situācija skar ne tikai maciņu, bet arī pašvērtējumu. Ko darīt, ja šķietami “sīkuma” dēļ sāk brukt uzticēšanās darba devējam, komandai vai pat pašam sev?
Sākumā var šķist, ka vienkāršākais ir ignorēt notikušo un turpināt strādāt klusējot – neviens taču nemīl “sūdzīgu” darbinieku. Taču ar laiku vilšanās uzkrājas, spriedze pieaug un motivācija krītas. Ja šādu situāciju neatrisina, tā kļūst par klusu problēmu, kurai var būt ļoti reālas sekas gan cilvēkam, gan uzņēmumam.
Netaisi pārmetumus – padomā mierīgi
Svarīgi ir nekrist kārdinājumā uzreiz kādu vainot vai izteikt pārmetumus. Nav nozīmes tam, vai šo informāciju uzzināji nejauši vai kāds to apzināti pastāstīja – pirmajam solim jebkurā gadījumā jābūt pārdomātam, nevis emociju vadītam.
Jums varētu patikt šie:
Saglabā mieru un izvērtē kontekstu
Pirmā sajūta šādā situācijā bieži ir: “Netaisnīgi!” Lai gan tā var šķist acīmredzama, ir vērts uzdot sev dažus jautājumus. Vai jūsu pienākumi un amats ir tiešām pilnīgi identiski?
Varbūt kolēģis uzņēmumā strādā ilgāk, viņam ir lielāka atbildība, viņš ir izgājis specifiskas apmācības vai vienkārši labāk prot vienoties par atalgojumu? Iespējams, tu pats vēl neesi līdz galam izmantojis savas pārrunu prasmes.
Nozīme ir arī tam, no kurienes nāk šī informācija. Vai avots ir uzticams? Vai vari būt drošs, ka zini visus skaitļus – kopā ar piemaksām, nodokļiem un iespējamām papildu vienošanām?
Dažkārt izrādās, ka atšķirība patiesībā nav tik liela, kā sākumā šķita. Tomēr pat tad, ja algu starpība ir ļoti reāla, ignorēt to nav vērts. Jautājums drīzāk ir par to, kā šo tēmu risināt – gudri un nobrieduši vai emociju iespaidā.
Sagatavojies sarunai ar vadītāju
Ja jūti, ka šī situācija tev ir būtiska, pienācis laiks sagatavoties sarunai ar savu tiešo vadītāju. Tai nav jākļūst par uzbrukumu vai salīdzinājumu stilā: “Kāpēc viņš saņem tik daudz, bet es tik maz?”, bet gan par konstruktīvu sarunu par tavu vērtību uzņēmumā.
Jums varētu patikt šie:
Saraksti savus argumentus:
- ko esi sasniedzis pēdējā gada laikā;
- kā esi veicinājis komandas un uzņēmuma rezultātus;
- kādas prasmes un zināšanas esi attīstījis;
- kādu atbildību tu reāli uzņemies.
Ja tev ir objektīvi iemesli domāt, ka tava alga neatbilst tavam ieguldījumam, izsaki tos mierīgi un pamatoti. Iespējams, vadītājs vienkārši nav paskatījies uz situāciju no šī skatpunkta.
Ļoti noderīga ir arī tirgus līmeņa izpēte – ja tavs amats, pieredze un atbildība citos uzņēmumos tiek atalgoti augstāk, tas ir spēcīgs arguments sarunā par algu.
Nesalīdzini sevi – pārrunās centrā esi tu pats
Viena no lielākajām kļūdām šādās situācijās ir pārlieku liela sevis salīdzināšana ar citu cilvēku. Tas ir cilvēcīgi, taču neved uz risinājumu. Pārrunās ieteicams runāt galvenokārt par sevi:
“Ticu, ka mans ieguldījums šajā komandā ir lielāks, nekā to atspoguļo mans pašreizējais atalgojums.”
“Vēlos šeit augt un attīstīties, bet tam nepieciešama abpusēja vienošanās un uzticēšanās.”
Šāda pieeja veido uzticēšanos, nevis konfliktu. Vadītāji novērtē darbiniekus, kuri prot skaidri un ar cieņu izteikt savas gaidas. Pat ja rezultāts nav uzreiz pozitīvs, konstruktīva saruna rada pamatu nākotnes izmaiņām.
Ja atbildes nav – laiks pārvērtēt situāciju
Ja pēc sarunas nekas nemainās, vadītājs situāciju neskaidro saprotami un neizrāda gatavību nākotnē kaut ko mainīt, ir vērts sev pajautāt: vai šī ir vide, kurā es vēlos palikt ilgtermiņā?
Tev nav jāsamierinās ar netaisnību kā ar normu. Dažkārt aiziešana nav bēgšana, bet gan nobriedis solis savas profesionālās pašcieņas aizsardzībai.
Ir vērts plašāk palūkoties arī uz uzņēmuma kultūru:
- Vai algas politikas veidošana ir caurskatāma?
- Vai jautājumu uzdošanu veicina, nevis uztver kā problēmu?
- Vai atzinība un atalgojums šķiet sistemātiski vai drīzāk nejauši?
Ja uz šiem jautājumiem atbildes drīzāk ir noraidošas, problēma, iespējams, ir daudz plašāka par vienkāršu algu starpību.
Klusēšana nepalīdz – runā, bet gudri
Katra situācija ir unikāla, tomēr viens princips paliek spēkā vienmēr: klusēšana pie risinājuma nenoved. Ja jūti, ka tevi nenovērtē godīgi, runā par to. Mierīgi, argumentēti un pārliecinoši.
Bieži vien, lai citi saskatītu tavu vērtību, vispirms tev pašam tā ir skaidri jāapzinās un jāspēj to noformulēt. Tikai tad vari pamatoti gaidīt, ka darba devējs šo vērtību arī patiesi ņems vērā.
