Cilvēki aizvien biežāk paceļ skatienu debesīs nevis putnu vai lidmašīnu, bet gan dronu dēļ. Šīs mazās, taču jaudīgās ierīces dažu gadu laikā no hobija rotaļlietas ir kļuvušas par darba rīku, kas arvien biežāk raisa jautājumus par drošību. Vācijā dronus vairs neuztver tikai kā izklaides vai filmēšanas līdzekļus – tie arvien skaidrāk tiek uzlūkoti kā potenciāls apdraudējums.
Vācija dod policijai tiesības notriekt dronus
Trešdien Vācijas valdība apstiprināja jaunu likumu, kas policijai skaidri piešķir tiesības notriekt gaisa telpu pārkāpjošus dronus. Lai gan likumam vēl nepieciešams parlamenta apstiprinājums, jau tagad tas iezīmē būtisku pavērsienu: apdraudējuma situācijās būs iespējams rīkoties ātri, īpaši, ja pastāv aizdomas par iespējamiem uzbrukumiem vai izlūklidojumiem, kas saistīti ar hibrīdkaru.
Policija drīkstēs izmantot dažādus līdzekļus – šaujamieročus, lāzerus un signālu slāpētājus, kas pārtrauc drona sakarus ar vadības ierīci. Šādus pasākumus būs atļauts piemērot tikai tad, ja apdraudējums tiks izvērtēts kā nopietns un tūlītējs.
Jums varētu patikt šie:
Reakcija uz traucējumiem lidostās un spriedzi attiecībās ar Krieviju
Lēmums pieņemts pēc tam, kad pagājušajā piektdienā Vācijas otrajā lielākajā lidostā Minhenē nācās atcelt vai novirzīt desmitiem reisu, jo dronus pamanīja pavisam netālu no pacelšanās un nolaišanās skrejceļiem. Šī incidenta dēļ lidostā iestrēga vairāk nekā 10 000 pasažieru.
Kanceļers Frīdrihs Mercs sociālajos tīklos paziņoja, ka šādi gadījumi ir tiešs drauds valsts drošībai: “Ar to mēs nesamierināsimies. Mēs stiprināsim federālās policijas pilnvaras, lai dronus varētu ātrāk pamanīt un neitralizēt.”
Mercs atsaucās uz aizdomām, ka nedēļas nogalē notikušie lidojumi varētu būt saistīti ar Krieviju – dronus, iespējams, izmantoja izlūkošanai, lai gan neviens no tiem nebija bruņots.
Vācija seko citu Eiropas valstu piemēram
Līdz šim daudzās Eiropas valstīs tiesības neitralizēt dronus bija vienīgi armijai vai speciālajām vienībām. Tagad šim lokam pievienojas Vācijas federālā policija, sperot soli Lielbritānijas, Francijas, Lietuvas un Rumānijas pēdās.
Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints paziņoja, ka līdz ar jaunā likuma ieviešanu tiks izveidota speciāla vienība darbam ar dronu radītajiem apdraudējumiem. Tāpat tiek plānota cieša sadarbība ar Izraēlas un Ukrainas ekspertiem, kuri šajā jomā, pēc ministra teiktā, jau ir guvuši ievērojamu pieredzi.
Jums varētu patikt šie:
Saskaņā ar jauno kārtību policijas uzmanības centrā būs galvenokārt zemu lidojoši droni – tie, kas parasti pārvietojas koku galotņu augstumā un tiek izmantoti pilsētu vai civilu teritoriju novērošanai. Jaudīgāki un potenciāli bīstamāki droni arī turpmāk paliks bruņoto spēku atbildībā.
Tehnoloģiskie jaunievedumi: no tīkliem līdz robotu suņiem
Septembrī militāro mācību laikā Hamburgas ostā demonstrēja jaunas pret-dronu tehnoloģijas. Liels militārs drons izšāva gaisā tīklu, kas notvēra mazāku lidaparātu – tīkls sapinās tā rotoros un piespieda to nolaisties. Pēc tam pie nosēšanās vietas piegāja robotu suns, kura uzdevums bija pārbaudīt, vai ierīce nesatur sprāgstvielas.
Lai gan tas atgādina ainu no zinātniskās fantastikas filmas, šādas tehnoloģijas realitātē kļūst aizvien nepieciešamākas. It īpaši ņemot vērā, ka dronus neizmanto tikai no ārpuses – arvien biežāk tiek minēta iespēja, ka daži incidenti Vācijā vai Beļģijā varētu būt organizēti pašas Eiropas Savienības teritorijā.
Ātra rīcība ir būtiska, taču nepieciešama piesardzība
Eksperti brīdina, ka dronu notriekšana, it īpaši blīvi apdzīvotās teritorijās, rada papildu riskus. Turklāt daudzām lidostām joprojām trūkst pietiekami attīstītu atklāšanas sistēmu, kas spētu nekavējoties pamanīt dronus un izsekot to lidojumam.
Lai arī tehnoloģijas attīstās strauji, lielākais izaicinājums nav tikai dronu notriekšana, bet gan to savlaicīga novēršana – tas ir, kā novērst šo lidaparātu nonākšanu jutīgās un stratēģiski nozīmīgās teritorijās.
Ar jauno likumu Vācija dod nepārprotamu signālu: mūsdienīgi draudi prasa mūsdienīgu atbildi. Ja šie pasākumi izrādīsies efektīvi, ir ļoti iespējams, ka līdzīgus risinājumus drīzumā ieviesīs arī citās Eiropas valstīs.
