NASA misijas “OSIRIS-REx” uz Zemi nogādātais asteroīda Bennu materiāls devis negaidītu pavedienu par dzīvībai nozīmīgo ķīmiju. Zinātnieki tajā ir identificējuši signālu no molekulas, kas cilvēkiem ir svarīga noskaņojuma un labsajūtas veidošanā. Šis atklājums liek no jauna izvērtēt, cik liela var būt kosmisko ķermeņu loma dzīvības rašanās procesos.
Triptofāns – rets atradums kosmiskajā vielā
Runā ir par triptofānu – vienu no deviņām neaizstājamajām aminoskābēm, ko cilvēka organisms pats nespēj sintezēt. Ja tā klātbūtne Bennu paraugos tiks galīgi apstiprināta, tas būs pirmais gadījums, kad triptofāns atklāts ārpuszemes materiālā. Tas savukārt norādītu, ka pat trausli un viegli noārdāmi dzīvības “būvķieģeļi” var veidoties kosmosā.
Zinātnieki jau ilgstoši pieļāvuši, ka agrīno Zemi ar būtiskām organiskām vielām varēja bagātināt komētas un asteroīdi. Bennu paraugi šai idejai sniedz arvien pārliecinošākus pierādījumus – tajos atrastas gan aminoskābes, gan nukleobāzes, kas veido olbaltumvielu un ģenētiskās informācijas pamatu. Jo vairāk šādu atradumu uzkrājas, jo skaidrāk iezīmējas iespēja, ka dzīvības ķīmija Visumā varētu būt daudz plašāk izplatīta, nekā līdz šim uzskatīts.

Pētījuma mērķi un iegūtie paraugi
Bennu tiek uzskatīts par ļoti senu debess ķermeni, kas izveidojies jau Saules sistēmas agrīnajā attīstības posmā. Zinātnieku mērķis bija saprast, pa kādiem ķīmiskajiem ceļiem tā putekļos varēja veidoties organiskās molekulas. Šim nolūkam tika pētīti smalki sasmalcināti asteroīda fragmenti, meklējot aminoskābju un nukleobāžu pēdas.
Analīzes laikā pārbaudīja visu divdesmit olbaltumvielas veidojošo aminoskābju, kā arī piecu galveno nukleobāžu klātbūtni. Pētījums apstiprināja agrāk konstatēto četrpadsmit aminoskābju esamību un parādīja, ka Bennu materiālā ir sastopamas arī visas izplatītākās nukleobāzes. Turklāt tika atklātas savienojumu formas, kas nav raksturīgas zemes dzīvībai, vēl vairāk nostiprinot to neapšaubāmi kosmisko izcelsmi.
Triptofāna nozīme un atraduma trauslums
Triptofāna signāls bija vājš, taču atkārtojās konsekventi dažādās paraugu daļās. Cilvēka smadzenēs triptofānu izmanto serotonīna sintēzei – šis neirotransmiters palīdz regulēt garastāvokli, mieru un labsajūtu. Tāpat triptofāns ir izejviela melatonīna un B3 vitamīna veidošanai, tādēļ tas ir būtisks daudziem organisma procesiem.
Triptofānu uzskata par salīdzinoši trauslu un viegli noārdāmu savienojumu. Kad meteorīti šķērso Zemes atmosfēru, tik jutīgas molekulas augsto temperatūru ietekmē, visticamāk, pilnībā izzūd. Bennu paraugi tomēr tika nogādāti uz Zemi hermētiskā kapsulā, kas pasargāja tos no karstuma un noārdīšanās. Tas palīdz izskaidrot, kādēļ meteorītos triptofāns līdz šim nav atrasts, bet varēja saglabāties asteroīda iekšējos putekļu slāņos.
Ko tas vēsta par dzīvības izcelsmi?
Iespējamais triptofāna atradums Bennu materiālā norāda, ka pat jutīgas aminoskābes var veidoties bez bioloģisku procesu līdzdalības. Tādēļ to klātbūtne pati par sevi vēl neliecina, ka kaut kur ir vai ir bijusi dzīvība, taču tā paplašina izpratni par ķīmiskajām reakcijām, kas kosmosā ir iespējamas. Šāds atklājums palīdz labāk saprast, no kādiem organisko vielu komplektiem varēja izaugt pirmie dzīvības aizmetņi.
Zinātnieki konstatēja arī to, ka Bennu ieži nav viendabīgi – tie satur dažādus minerālus un ar ūdeni pārveidotas zonas. Visticamāk, atšķirīgi procesi radīja atšķirīgas molekulas, tādēļ nevar runāt par vienu universālu ķīmisko ceļu. Nākotnes misijas, kas atvedīs uz Zemi paraugus no citiem debess ķermeņiem, varētu atklāt vēl daudzveidīgāku ainu par kosmiskās organiskās ķīmijas iespējām.


