Pirms aptuveni desmit gadiem datorprasmes galvenokārt nozīmēja spēju lietot tekstapstrādes programmas un tīmekļa pārlūkus. Mūsdienās tas ir tikai pamata līmenis – pasaule mainās ātrāk nekā jebkad agrāk, un digitālās tehnoloģijas būtiski pārveido mūsu darbu, mācības un ikdienas dzīvi. Vai tas, ko pratu vakar, nodrošina man konkurētspēju arī šodien? Un vai mēs, Latvija, spējam iekļūt digitālo tehnoloģiju līderu rindās?
Tehnoloģiju pasaules izzināšana ikvienam
„Ne katram ir iespēja ik dienu sekot tehnoloģiju jaunumiem vai iedziļināties zinātniskos rakstos. Tāpēc cenšamies radīt skaidrāku pieeju, kā ikviens varētu novērtēt savas zināšanas un pakāpeniski tās paplašināt,” skaidro Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes (VILNIUS TECH) profesore Dr. Simona Ramanauskaite.
Viena no šādām pieejām ir kompetenču koki, kas palīdz attīstīties tieši tajās jomās, kuras darba tirgū ir vispieprasītākās. Šis rīks jau tiek izmēģināts VILNIUS TECH studentu apmācībā. Profesore uzsver, ka speciālistu zināšanu un prasmju nepārtraukta atjaunošana tieši veicina arī valsts kopējo konkurētspēju.
Jums varētu patikt šie:
Kādi speciālisti ir vajadzīgi šodien?
Pēdējos gados darba tirgū īpaši izceļas vairākas galvenās prasmju jomas. Sevišķi nozīmīgas ir mākslīgā intelekta (MI), kiberdrošības un lietu interneta (IoT) kompetences. Pieaug pieprasījums pēc speciālistiem ģeneratīvā MI, lielo valodas modeļu, skaidrojamā MI, MI ētikas, kā arī datu aizsardzības un privātuma jomā.
Programmēšanas valodu (piemēram, Python, Java, Scala), mašīnmācīšanās algoritmu un neironu tīklu pārzināšana informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarē vairs nav konkurētspējas priekšrocība – tā ir kļuvusi par elementāru prasību. Vienlaikus būtiskas ir arī zināšanas datu pārvaldībā, mākoņdatošanā un drošu sakaru protokolu ieviešanā.
Straujais datu apjomu pieaugums palielina arī kiberdrošības nozīmi. „Šīs kompetences ir ārkārtīgi svarīgas gan Lietuvai, gan Latvijai. Tās palīdz nodrošināt ne vien informācijas sistēmu, bet visas valsts noturību pret kiberdraudiem,” uzsver Dr. S. Ramanauskaite.
„Lai neatpaliktu no tirgus tendencēm un sagatavotu rītdienas speciālistus, mums kā universitātei ne tikai jāseko līdzi, bet arī pašiem jāveido jaunas tehnoloģijas. Kopā ar partneriem izmantojam mākslīgā intelekta rīkus, lai nepārtraukti sekotu, kā Lietuvā būtu jāattīsta digitālās prasmes,” piebilst pētniece.
Kompetenču koki – rīks personīgai un profesionālai izaugsmei
Kompetenču koks ir struktūra, kas ļauj jebkuru jomu sadalīt mazākās daļās. Piemēram, „mākslīgo intelektu” var dalīt tādās apakšjomās kā „mašīnmācīšanās”, „neironu tīkli”, „datu ētika” u.c. Katra apakšjoma savukārt pārskatāma pa pamatprasmēm, piemēram, spēju veikt aritmētiskās darbības vai lasīt tehnisko informāciju.
Jums varētu patikt šie:
„Šādam modelim ir vairāki ieguvumi: skaidri redzam, kuros virzienos esam spēcīgi un kur vēl ir zināšanu vai prasmju trūkumi; varam kompetenču kokus nepārtraukti papildināt ar jaunām „zariem”, kas atspoguļo tirgus pārmaiņas; tāpat rodas iespēja precīzāk plānot mūžizglītību. Tāpēc tas ir daudz kas vairāk nekā tikai vizuāla zināšanu karte – tas palīdz sistemātiski attīstīties. Vienlaikus tas dod valstij iespēju mērķtiecīgāk sagatavot speciālistus, kas nodrošina konkurētspēju globālajā tirgū,” skaidro Dr. S. Ramanauskaite.
Profesore piebilst, ka svarīgi ir nepieļaut kompetenču koku sastingšanu. Nepieciešams gan ekspertu regulārs ieguldījums, gan mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi, kas ļauj procesu automatizēt. VILNIUS TECH jau testē sistēmu, kas izmanto mākslīgo intelektu darba sludinājumu, zinātnisko publikāciju un patentu datubāzu automātiskai analīzei. No šiem avotiem tiek identificētas jaunās kompetences, ko pievieno kopējā kompetenču kokā. Tādējādi zināšanu karte nepārtraukti atjaunojas un atspoguļo reālo situāciju.
Personīgais kompetenču portfelis katram izglītojamajam
Pašlaik šī sistēma tiek īstenota VILNIUS TECH studiju programmās. Kursi un pat katrs atsevišķs pārbaudījums ir sasaistīts ar kompetenču koku, un, balstoties uz to, katram studentam tiek veidots personīgais kompetenču portfelis.
„Tas ļauj vizualizēt savas zināšanas un salīdzināt tās ar citu studentu prasmēm, saprast, kādas iemaņas vēl nepieciešamas, lai atbilstu darba tirgus prasībām, kā arī saņemt ieteikumus turpmākai izaugsmei vai pārkvalifikācijai,” skaidro pētniece.
Nākotnē kompetenču kokus varētu izmantot ne tikai augstskolās, bet arī skolās un neformālajā izglītībā. Šāda sistēma būtu ērts palīgrīks gan skolēniem, gan pieaugušajiem – tā palīdzētu izvēlēties piemērotus mācību virzienus, plānot karjeru un mērķtiecīgi attīstīt nepieciešamās prasmes.
„Ja spēsim ieviest kompetenču kokus plašā mērogā, mūsu valstis var kļūt ne tikai par tehnoloģiju lietotājām, bet arī par to radītājām. Tā ir iespēja ne vien panākt citus, bet pašiem sākt veidot nākotni,” uzsver Dr. S. Ramanauskaite.
MIT pieredze – atbalsts reģiona nākotnei
Konference „Žmogiškos ir daugiau nei žmogiškos ateitys: technologinės inovacijos bendrabūviui kurti” („Cilvēcīgas un vairāk nekā cilvēcīgas nākotnes: tehnoloģiskās inovācijas līdzāspastāvēšanai”) notiks 9.–10. oktobrī Viļņā un Kauņā. To organizē konsorcijs, kurā apvienojušās divpadsmit Lietuvas vadošās augstskolas, pētniecības centri un uzņēmumi, un atbalsta Lietuvas Zinātnes padome.
Konferences mērķis ir labāk izprast sarežģītās tehnoloģijas un meklēt risinājumus harmoniskai cilvēces, tehnoloģiju un dabas mijiedarbībai, saglabājot cilvēku kā galveno radītāju un lietotāju. Tā nav tradicionāla zinātniskā konference – uzstāšanās koncentrējas uz nākotnes redzējumu, pievēršoties reaktīvu un interaktīvu nākotnes scenāriju veidošanai: virzība notiek no viedajām sistēmām uz kognitīvām ekosistēmām, kur tehnoloģijas un sistēmas mācās un pielāgojas.
Konference vērsta uz mūsdienu procesu analīzi un uz sadarbību balstītas nākotnes iztēlošanos. Tā pulcēs dažādu jomu pārstāvjus – zinātnes, uzņēmējdarbības, industrijas, politikas un riska kapitāla ekspertus –, lai kopīgi diskutētu par tehnoloģisko pārmaiņu izaicinājumiem.
Sadarbība ar MIT un jauns līmenis mūžizglītībā
Partnerība ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT) ļauj Lietuvai un plašākam reģionam pārņemt visnovatoriskāko pieredzi. MIT uzsver, ka ieteikumu sistēmu uzticamība ir atkarīga no datu kvalitātes. Tas nozīmē, ka globālās metodes ir jāpielāgo vietējam kontekstam – mūsu valodai, darba tirgum un izglītības sistēmai.
10. oktobrī sesijā „Unlocking Minds: How New Pedagogies and AI are Transforming Lifelong Learning” („Prāta atvēršana: kā jaunās pedagoģijas un mākslīgais intelekts pārveido mūžizglītību”) prof. Dr. S. Ramanauskaite iepazīstinās ar kompetenču koku koncepciju un dalīsies praktiskajā pieredzē.
Tajā pašā sesijā pulcēsies citu augstskolu eksperti un uzņēmumu pārstāvji. Tā būs telpa, kur meklēt domubiedrus, attīstīt un pielāgot viņu pieredzi un idejas šī rīka pilnveidei, kā arī integrēt to ne vien Lietuvas, bet arī ASV tirgū.
