Vairāk nekā divdesmit Lietuvas uzņēmēju organizāciju aicina noteikt dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa likmi, kas būtu līdzīga Polijā piemērojamajai, lai novērstu degvielas cenu atšķirības starp valstīm.
Lietuvas akcīze apdraud konkurētspēju
Kopīgā, plaši izplatītā uzņēmēju asociāciju atklātā vēstulē norādīts, ka, īstenojot pašreizējo valdības priekšlikumu, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis Lietuvā būtu augstākais visā reģionā.
Polija nākamajā gadā plāno saglabāt pašreizējo dīzeļdegvielas akcīzes likmi, kamēr Lietuva iecerējusi to vēl vairāk paaugstināt. Tas samazina Lietuvas degvielas tirgus konkurētspēju un rada negatīvas sekas gan tautsaimniecībai, gan valsts budžeta ieņēmumiem.
Jums varētu patikt šie:
Cenu starpības pieaugums un tirgus sarukums
Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka 2025. gadā dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa palielināšana par 26,7% palielināja cenu starpību starp Lietuvas un Polijas degvielas uzpildes stacijām līdz pat 10 centiem par litru. Šādas atšķirības dēļ daļa pārvadātāju dod priekšroku degvielas uzpildei kaimiņvalstī, un Lietuvas degvielas tirgus šogad jau ir sarucis par 15%.
Tādējādi Polijas valsts budžetu papildina ieņēmumi no dīzeļdegvielas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa, kamēr Lietuvai paliek vien ceļu nolietojums un vides piesārņojums.
Uzņēmēji aicina uz reģionālu vienošanos
Šādu situāciju redzot, Lietuvas uzņēmējdarbības vide atkārtoti aicinājusi atbildīgās valsts institūcijas noslēgt ar kaimiņvalstīm reģionālu vienošanos par degvielas akcīzes nodokļa saskaņošanu, lai novērstu nodokļu ieņēmumu “migrāciju” uz valstīm ar zemāku akcīzes likmi.
Ceru raisīja arī iepriekšējie valdības plāni apturēt iecerēto dīzeļdegvielas akcīzes pieaugumu. Solījums “apturēt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanu” bija iekļauts XX valdības programmā, tādēļ priekšlikums atteikties no šī programmā ietvertā apņemšanās uzņēmējiem bija negaidīts un radīja vilšanos.
Pakāpeniska paaugstināšana problēmu neatrisinās
Pēc uzņēmēju organizāciju domām valdības piedāvājums celt dīzeļdegvielas akcīzi lēnākā tempā nav labs risinājums, jo pat mērenāks pieaugums palielinās cenu starpību starp Lietuvu un Poliju. Patērētājiem tas nozīmētu dīzeļdegvielas sadārdzināšanos vēl par aptuveni 4 centiem uz litru.
Jums varētu patikt šie:
Dīzeļdegviela veido būtisku daļu no daudzu preču un pakalpojumu pašizmaksas, tāpēc degvielas cenas kāpums tieši veicina inflācijas paātrināšanos.
Aicinājums izvērtēt lēmumu patiesās sekas
Organizācijas, kas parakstījušas atklāto vēstuli, aicina, izskatot 2026. gada valsts budžeta projektu, rūpīgi izvērtēt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa palielināšanas sekas un meklēt saprātīgas alternatīvas.
Iespējamie risinājumi: akcīze Polijas līmenim pietuvinātā apmērā vai kompensācijas mehānisms
Viens no risinājumiem ir noteikt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmi, kas pietuvināta Polijā piemērojamajai, tādējādi novēršot cenu starpību starp valstīm. Tas mudinātu starptautiskos pārvadātājus atkal uzpildīt degvielu Lietuvā un palīdzētu novērst turpmāku cenu kāpumu nākamajā gadā.
Kā otru alternatīvu ierosināts apsvērt daļējas akcīzes nodokļa atmaksas mehānismu pārvadātājiem, lai saglabātu degvielas iegādi Lietuvā. Šāda sistēma būtu īpaši piemērota situācijā, kad Lietuva palielina dīzeļdegvielas akcīzi katru gadu, kamēr kaimiņvalsts Polija izvēlas pretēju stratēģiju – ar zemiem nodokļiem saglabāt īpaši konkurētspējīgu degvielas cenu.
Nodokļi kā stratēģisks, nevis īstermiņa instruments
“Aicinām raudzīties uz nodokļu politiku nevis kā uz īstermiņa fiskālo instrumentu, bet gan kā uz strateģisku tautsaimniecības stiprināšanas līdzekli. BFK pieauguma palēnināšanās, eksporta kritums un investīciju samazināšanās ir skaidrs signāls, ka ir pienācis laiks mainīt kursu.
Labi sabalansēta un konkurētspējīga degvielas akcīzes politika var atjaunot Lietuvas uzņēmumu konkurētspēju, stiprināt valsts ekonomiku un nodrošināt ilgtspējīgas valsts finanšu sistēmas,” teikts uzņēmēju asociāciju atklātajā vēstulē.
Pārdošanas rādītāji apstiprina tendenci
Saskaņā ar Valsts nodokļu inspekcijas datiem dīzeļdegvielas pārdošanas apjoms Lietuvas degvielas uzpildes stacijās šā gada janvārī–oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir samazinājies par aptuveni 15%.
