Piens ir viens no tiem produktiem, kas, uzvārīšanās brīdī aizskrienot pāri katla malām, var sagādāt gan lielu nekārtību virtuvē, gan sabojāt nervus. Gandrīz ikviens vismaz reizi ir piedzīvojis situāciju, kad pietiek tikai mirkli novērsties, un jau pēc sekundes piens mutuļodams plūst pāri katla malām, apslacot plīti un apdraudot katla dibenu ar piedegšanu. Šādos brīžos šķiet, ka procesu nav iespējams kontrolēt, tomēr patiesībā piena pārvārīšanos ir pavisam vienkārši novērst, ja vien zini dažus pārbaudītus paņēmienus.
Daudziem šķiet, ka vienīgais veids, kā pasargāt pienu no pārvārīšanās, ir stāvēt pie katla visu laiku, taču tas ir nogurdinoši un nebūt nav pats efektīvākais risinājums. Vecmāmiņu virtuves viltības apliecina, ka piena vārīšana var būt mierīgs un prognozējams process. Nav vajadzīga ne sarežģīta tehnika, ne īpaši katli, ne nepārtraukta uzmanība. Pietiek ar vienu vienkāršu un ikvienam pieejamu paņēmienu, ko izmantoja jau mūsu vecmāmiņas.
Ja tavā virtuvē piens mēdz aizvārīties, šis padoms var kļūt par īstu glābiņu. Varēsi aizmirst par nemitīgu stāvēšanu pie plīts, tās berzēšanu un piedeguša piena smaržu. Turpinājumā skaidrosim, kāpēc piens vispār vārās tik “agresīvi”, un atklāsim konkrētu paņēmienu, kas palīdzēs no pārvārīšanās izvairīties ik reizi.
Jums varētu patikt šie:
Miks piens tik viegli aizvārās
Piens ir daudz sarežģītāka šķidruma maisījums, nekā varētu šķist pirmajā mirklī. Tas sastāv no ūdens, olbaltumvielām un taukiem, un tieši šī kombinācija rada problēmas. Sākot pienu karsēt, uz virsmas sāk veidoties no olbaltumvielām sastāvoša plāna plēvīte. Tā darbojas kā dabisks “vāciņš”, caur kuru tvaikam ir grūti izkļūt. Tvaiks uzkrājas zem plēvītes un sāk to spiest no apakšas. Kad spiediens kļūst pietiekami liels, piens pēkšņi izlaužas un šļakstās pāri katla malām.
Ļoti nozīmīga ir arī piena tauku koncentrācija. Jo treknāks piens, jo ātrāk un izteiktāk veidojas bieza, izturīga plēvīte. Šādā gadījumā tvaikam ir vēl grūtāk izlauzties tai cauri. Tāpēc īpaši tieši mājas, trekns piens mēdz pārvārīties ievērojami ātrāk nekā liesāks.
Jāsaprot arī tas, ka viss notiek ļoti strauji. Piens parasti nesāk mierīgi un lēnām līt pāri malām – tas notiek gandrīz acumirklī. Vēl tikko šķiet, ka piens vārās mierīgi, bet jau pēc dažām sekundēm visa plīts ir pienā. Nav nekāds brīnums, ka pat īss neuzmanības brīdis bieži beidzas ar pamatīgu plīts beršanu.
Vecmāmiņas paņēmiens, kas darbojas gandrīz brīnumaini
Vienkāršākais un vienlaikus ļoti efektīvs veids, kā neļaut pienam pārvārīties, ir pārsteidzoši elementārs. Nepieciešams tikai nedaudz taukvielas – derēs, piemēram, sviests vai neitrālas garšas augu eļļa. Pirms piena ieliešanas katlā viegli ieziepē katla augšējo iekšējo malu ar plānu taukvielas kārtiņu.
Šī paņēmiena loģika ir pavisam vienkārša: taukviela neļauj olbaltumvielu plēvītei vienmērīgi izveidoties. Kad uz augšu ceļas burbuļi un tie nonāk līdz katla malai, tie saskaras ar taukvielu un ātrāk plīst. Tādējādi tvaiks var brīvāk izkļūt laukā, un katlā neveidojas lieks spiediens. Piens sāk vārīties mierīgāk un vairs neizšaujas pēkšņos viļņos pāri malām.
Jums varētu patikt šie:
Jāpatur prātā, ka pietiek ar pavisam plānu kārtiņu. Pienam pašam neko nav jāpievieno – jāieziepē tikai katla mala. Šis risinājums ir pilnīgi drošs, nemaina piena garšu un tā īpašības.
Papildu paņēmiens maksimālai drošībai
Ja vēlies vēl lielāku drošību, ir vēl viens ļoti vienkāršs palīglīdzeklis: uzliec katlam pāri koka karoti, lai tās gali balstītos uz katla malām. Tas ir viens no senākajiem paņēmieniem, kas darbojas tādēļ, ka koks uzsūc mitrumu un daļu tvaika.
Koka karote vēl arī pārtrauc uz piena virsmas veidojošos putu kārtu – putas vairs necelsies kā viens liels vilnis pāri katla malai. Šis paņēmiens ir īpaši noderīgs tad, ja nevēlies piena vārīšanās laikā stāvēt pie katla visu laiku. Koka karoti apvienojot ar taukvielās ieziestu katla malu, iegūsi dubultu aizsardzību un varēsi būt gandrīz drošs, ka piens nepārkarsīs un nepārvārīsies.
Kā padarīt piena vārīšanu vēl vienkāršāku
Ir arī daži nelieli paradumi, kas palīdzēs virtuvē saglabāt tīrību. Pirmkārt, piena vārīšanai ir vērts izvēlēties pannu vai katlu ar augstākām malām – tā burbuļiem būs vairāk vietas, kur “pacelties”, un tie tik ātri nesasniegs malu.
Otrkārt, pienu ieteicams vārīt uz vidējas uguns. Pārāk liela liesma veicina īpaši strauju tvaika uzkrāšanos, kas savukārt paātrina piena pārvārīšanos. Ja vēlies izvairīties no piedeguma, pienu vārīšanās laikā ik pa laikam apmaisi. Tas ne tikai pasargās no piedegšanas, bet arī palēninās plēvītes veidošanos uz piena virsmas.
Kāpēc šie paņēmieni darbojas tik labi
Taukviela maina piena virsmas spraigumu – tvaikam kļūst vieglāk izkļūt cauri olbaltumvielu kārtai, un tā vairs nekalpo kā ciešs vāciņš, kas uzpūšas no apakšas. Savukārt koka karote pārrauj burbuļus un putas, kā arī uzsūc daļu mitruma. Tā veidojas divkāršs aizsardzības mehānisms, kas praktiski izslēdz pēkšņu piena pārvārīšanos.
Šie paņēmieni nav nejauši un nav arī nekas jauns – tos izmanto jau vairākas paaudzes. Mūsdienu padomi virtuvē tikai apstiprina to, ko saimnieces zināja jau sen. Ja šos vienkāršos paņēmienus ieviesīsi ikdienā, piena vārīšana kļūs daudz mierīgāka, un tava virtuve paliks krietni tīrāka.
