Daudzdzīvokļu mājās pat vismazākā neuzmanība var pārvērsties nopietnā problēmā. Sākot ar veļasmašīnas saplīsušu ūdens šļūteni un beidzot ar uz plīts aizmirstu un aizdegušos katlu – šķietami nenozīmīgi atgadījumi var radīt tūkstošiem eiro lielus zaudējumus gan paša, gan kaimiņu īpašumam.
Eksperti atgādina, ka šādās situācijās vissvarīgākais aizsardzības līdzeklis ir civilās atbildības apdrošināšana – tā palīdz izvairīties no lieliem finansiāliem izdevumiem un spriedzes attiecībās ar kaimiņiem.
Civilās atbildības apdrošināšana nepieciešama ikvienam dzīvokļa īpašniekam
Apdrošināšanas sabiedrības ERGO īpašuma un īpašo risku atlīdzību nodaļas vadītāja Margarita Čebeliene norāda, ka sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats: civilās atbildības apdrošināšana vajadzīga tikai tiem, kam ir mazi bērni, mājdzīvnieki vai kas bieži ceļo. Patiesībā zaudējumu iemesli var būt pilnīgi negaidīti un nemaz nav saistīti ar cilvēka dzīvesveidu.
“Bieži dzirdam teikumus: “mani bērni ir ļoti kārtīgi” vai “man nav mājdzīvnieku”, taču nelaimes gadījumi var notikt visdažādāko iemeslu dēļ. Sākot ar aizdedzušos elektroskrejriteņa lādētāju un beidzot ar veļasmašīnas pārsprāgušu šļūteni – arī šādos gadījumos atbildība par nodarīto kaitējumu saskaņā ar civillikumu gulstas uz zaudējumus nodarījušo personu. Ja šai personai nav apdrošināšanas, viss finansiālais slogs jānes viņam pašam,” brīdina M. Čebeliene.
Ūdens – biežākais zaudējumu iemesls
Apdrošinātāju statistika liecina, ka iedzīvotājiem visbiežākos zaudējumus nodara ūdens. Plūdi ir visizplatītākais civilās atbildības apdrošināšanas gadījumu veids, kas rodas pārplīsušu ūdens šļūteņu, bojātu veļasmašīnu, noplūdušu cauruļu vai citu santehnikas bojājumu dēļ.
“Dzīvokļa applūšana ir viens no tiem negadījumu veidiem, kas var radīt arī vislielākos zaudējumus. Visbiežāk cieš zemāk dzīvojošo kaimiņu dzīvokļi, un zaudējumi var sasniegt desmitiem tūkstošu eiro. Īpaši bīstami ir gadījumi, kad nelaimes brīdī mājās neviena nav un ūdens noplūdi neizdodas savlaicīgi apturēt,” skaidro M. Čebeliene.
Pēc apdrošināšanas ekspertes teiktā, arī šķietami mazs atgadījums var beigties ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem. Piemēram, vienā gadījumā bojātas jaucējkrāna savienojuma izraisītie zaudējumi pārsniedza 11 000 eiro. Līdzīga summa izmaksāta arī situācijā, kad, pārplīstot veļasmašīnas šļūtenei, tika applūdināts kaimiņu dzīvoklis.
Viens ugunsgrēks var sabojāt vairākus dzīvokļus
Situācija kļūst vēl sarežģītāka, ja izceļas ugunsgrēks. Apdrošināšanas sabiedrības dati liecina, ka šogad vairākkārt reģistrēti gadījumi, kad ugunsgrēks, kas sācies vienā dzīvoklī, bojājis arī kaimiņu īpašumu. Vienā šādā negadījumā liesmas izcēlās no uz plīts aizmirsta un aizdegušos katla, un uguns īsā laikā izplatījās uz vairākiem dzīvokļiem – kopumā cieta pat pieci kaimiņu dzīvokļi.
“Šajā gadījumā tika izmaksāta maksimālā apdrošināšanas līgumā paredzētā atlīdzība – 20 000 eiro, lai gan faktiskie zaudējumi bija ievērojami lielāki. Atlikušo summu klientam nācās segt no savas kabatas. Tas skaidri parāda, ka ar minimālu apdrošināšanas segumu nepietiek. Jo īpaši tad, ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā. Šādā situācijā apdrošinājuma summu jāizvēlas, ņemot vērā ne tikai sava dzīvokļa vērtību, bet arī iespējamo kaitējumu kaimiņu īpašumam,” iesaka M. Čebeliene.
Viņa piebilst, ka ugunsgrēka gadījumā zaudējumi reti aprobežojas ar vienu dzīvokli – ēkas kopējo inženierkomunikāciju dēļ uguns, dūmi un kvēpi var ātri izplatīties blakus dzīvokļos vai pat visā kāpņutelpā. Šādos gadījumos kopējie zaudējumi var sasniegt simtiem tūkstošu eiro.


