Vairāk nekā desmit gadus auto pasaule skaļi runā par pārmaiņām – elektriski dzinēji, akumulatori, nulles emisijas. Nereti šķiet, ka iekšdedzes dzinējiem tiek skaitītas pēdējās dienas. Ražotāji cits pēc cita paziņo par plāniem pilnībā atteikties no iekšdedzes tehnoloģijām, bet politiķi nosaka konkrētus termiņus, kad šai ērai ir jābeidzas.
Tomēr arī milzīgais elektrifikācijas vilnis nav spējis pilnībā izstumt iekšdedzes dzinējus no spēles. Tie joprojām tiek pilnveidoti, tiek meklēti jauni risinājumi, un inženieri un zinātnieki visā pasaulē cenšas pierādīt, ka šie dzinēji vēl joprojām spēj pārsteigt. Turklāt to galvenā iespēja izdzīvot, iespējams, nav akumulators, bet gan tas, kas nonāk degvielas tvertnē.
Tehnoloģiju attīstība: revolūcija nevis cilindrā, bet gan degvielā
Tehnoloģijas nestāv uz vietas. Tāpat kā elektromotori kļuvuši efektīvāki un uzticamāki, arī tradicionālie iekšdedzes dzinēji vairs nav tādi kā pirms 20 gadiem. Taču šoreiz revolūcija notiek nevis cilindra iekšpusē, bet gan tam apkārt – tur, kur top jaunā degviela.
Jums varētu patikt šie:
E‑degviela – enerģija, kas nedzen vainas apziņā
Viena no pēdējā laikā īpaši daudz apspriestajām alternatīvām ir syntētiskā degviela jeb e‑degviela. Tas izklausās futūristiski, taču pamatideja ir pārsteidzoši vienkārša: CO₂ tiek savākts no atmosfēras un apvienots ar ūdeņradi, kas iegūts, izmantojot atjaunojamo enerģiju. Rezultātā rodas degviela, kas, sadegot, atmosfērā nones aptuveni tikpat daudz CO₂, cik patērēts tās ražošanā. Tas nozīmē klimatneitrālu bilanci.
Lielie autoražotāji jau aktīvi darbojas šajā jomā. Porsche sadarbībā ar partneriem Čīlē e‑degvielu ražo jau komerciālos apjomos. Mērķis ir radīt degvielu, kas der esošajiem dzinējiem bez būtiskām konstrukcijas izmaiņām. Tas paver iespēju, ka miljoniem automobiļu visā pasaulē varētu turpināt braukt, taču to darīt ievērojami “tīrāk”.
Ūdeņradis – daudz vairāk nekā tikai raķešu kurināmais
Vēl viens daudzsološs virziens ir iekšdedzes dzinēji, kas darbojas ar ūdeņradi. Atšķirībā no ūdeņraža degvielas elementiem šeit ūdeņradis tiek izmantots līdzīgi kā benzīns – tas tiek sadedzināts cilindrā, lai darbinātu virzuļus. Šādi dzinēji vairs nav tikai eksperimentāls projekts: Toyota jau testē ūdeņraža vieglās automašīnas, bet Yamaha izstrādā V8 dzinējus, kas darbojas ar ūdeņradi.
Šīs tehnoloģijas lielākā priekšrocība ir tā, ka nav nepieciešama pilnīgi jauna elektromobiļu infrastruktūra. Esošā dzinēju konstrukcija var iegūt “otro elpu”. Jā, sadegšanas procesā joprojām rodas slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas, taču tās ir ievērojami mazākas nekā tradicionālajai degvielai. Turklāt ūdeņradis ir ļoti plaši pieejama un daudzpusīga enerģijas nesēja, ko iespējams ražot, izmantojot atjaunojamo enerģiju.
Biodegvielas – vecs risinājums jaunā veidolā
Biodegvielas tiek izmantotas jau sen, īpaši dīzeļdzinējos. Tomēr jaunās paaudzes biodegvielas ir krietni attīstītākas par vienkāršu rapšu eļļu vai etanolu. Mūsdienās runa ir par augsti tehnoloģiskām biodegvielām, ko iegūst, piemēram, no atkritumiem, aļģēm vai pat pārstrādātiem plastmasas atkritumiem.
Jums varētu patikt šie:
Šādas degvielas oglekļa pēdas nospiedums var būt līdz pat 90% mazāks nekā parastajām fosilajām degvielām. Ne mazāk svarīgi – tās bieži iespējams lietot jau esošajos dzinējos, nereti neveicot nekādas tehniskas pārbūves.
Daļa aviācijas dzinēju jau ir sertificēti darbam tikai ar uzlabotām biodegvielām. Tas apliecina, ka tehnoloģija ir gatava pāriet no pilotprojektiem uz plašu izmantošanu, tostarp arī autotransportā.
Veco auto cienītājiem – glābiņš “benzīna smaržai”
Viena no šo tehnoloģiju lielākajām priekšrocībām ir tā, ka tās ļauj vecākiem automobiļiem likumīgi un atbildīgi turpināt piedalīties satiksmē. Klasiskie modeļi, sporta auto vai vienkārši rūpīgi uzturētas, iemīļotas mašīnas nav obligāti jānoliek lūžņos tikai tāpēc, ka tās vairs neatbilst jaunākajiem izmešu standartiem.
E‑degviela un biodegvielas var piedāvāt alternatīvu, kas saglabā gan auto, gan tā emocionālo vērtību. Tas ir kā tilts starp pagātni un nākotni – starp auto kultūras mantojumu un mūsdienu izpratni par atbildību pret vidi.
Kas tālāk: iekšdedzes dzinēja reabilitācija vai galapunkts?
Elektrifikācija, visticamāk, arī turpmāk būs galvenā automobiļu nozares attīstības līnija, taču arvien biežāk eksperti runā par daudzveidīgu nākotni. Tas nozīmē, ka elektroauto pastāvēs līdzās automobiļiem, kas darbojas ar e‑degvielu, ūdeņraža dzinējiem un jaunām, vēl izstrādes stadijā esošām tehnoloģijām. Vienīgais patiesais pretinieks ir emisijas, nevis pati iekšdedzes tehnoloģija.
Nākotne būs atkarīga no regulējuma, infrastruktūras attīstības un, protams, politiskiem lēmumiem. Taču viena lieta ir skaidra: tik ilgi, kamēr būs inženieri, kas tic, ka dzinējs ar jaunu degvielu var “elpot tālāk”, iekšdedzes dzinējs nav miris.
Iekšdedzes dzinēji vēl nesaka “ardievu”. Tie mainās, pielāgojas un meklē jaunus ceļus, kā pastāvēt – nevis nostalģijas, bet gan to potenciāla dēļ.
Iespējams, jau tuvākajā nākotnē izdosies apvienot klasiskās mehānikas baudījumu ar mūsdienīgu, atbildīgu domāšanu par vidi. Tas varētu kļūt par vienu no skaistākajiem pārsteigumiem visas auto vēstures gaitā.
