Pēdējos gados interneta krāpnieki kļuvuši arvien viltīgāki. Viņu mērķis vairs sen nav tikai bankas, bet arī parasti cilvēki. “Swedbank” drošības eksperti norāda, ka krāpnieku izmantotās metodes nepārtraukti attīstās, un jaunākā taktika ir viltoti e-pasta ziņojumi, kas izskatās ļoti pārliecinoši un ticami.
Pagājušajā mēnesī Lietuvā tika konstatēta viltotu vēstuļu sērija, kas tika sūtītas “Swedbank” vārdā. Cilvēki saņēma e-pastus ar pielikumu, kurā atradās ļaunatūra. Neuzmanīgi atverot šādu failu, lietotāji riskēja zaudēt ne tikai savus datus, bet arī naudas līdzekļus.
Drošības kontroles nodaļas vadītājs Vītauts Krakauškas skaidro, ka lielākais apdraudējums nav vēstuļu skaits, bet gan tas, ka tās vairs neveido tikai automatizētas sistēmas. Aizvien biežāk tās raksta reāli cilvēki, kuri izmanto salīdzinoši pareizu valodu un prot pārliecināt adresātu, ka ziņojums patiešām ir no bankas, apdrošināšanas sabiedrības vai pat valsts iestādes.
Jums varētu patikt šie:
Kas slēpjas aiz šādu e-pastu patiesajiem mērķiem?
Interneta krāpnieku galvenais mērķis ir iegūt jūsu personas datus vai inficēt ierīci ar vīrusu. Dažos e-pastos jūs aicina it kā apskatīt rēķinu vai maksājuma uzdevumu, citos – noklikšķināt uz saites, kas, šķiet, ved uz bankas vai sociālo tīklu kontu.
Ja lietotājs atver e-pastam pievienoto failu vai noklikšķina uz aizdomīgas saites, viņa dators var tikt inficēts ar ļaunprogrammatūru. Šādā gadījumā kibernoziedznieki var pārņemt ierīces kontroli, izmantot to turpmākiem uzbrukumiem, kā arī piekļūt e-pastam, internetbankai un pat sociālo tīklu kontiem.
Īpaši bīstama ir situācija, ja krāpniekiem izdodas iegūt kontroli pār e-pasta kontu. Tas viņiem ļauj ne vien lasīt visu saraksti, bet arī sūtīt krāpnieciskus ziņojumus jūsu kontaktpersonām, uzdodoties par īsto konta īpašnieku.
Kā atpazīt krāpnieciskus e-pastus?
Vītauts Krakauškas izceļ piecus izplatītākos pazīmes, pēc kuriem var atpazīt e-pastā izplatītas krāpnieciskas vēstules:
-
Nezināms sūtītājs.
Ja saņemat vēstuli no nepazīstamas adreses, kurā jūs aicina atvērt pielikumu vai noklikšķināt uz saites, labāk to nedarīt. Parasti mērķis ir raisīt ziņkāri un ievilināt jūs lamatās.
-
Neprecīza valoda.
Pat ja e-pasts it kā ir no zināmas iestādes, pievērsiet uzmanību valodai. Gramatikas un stila kļūdas bieži ir skaidrs signāls, ka vēstule ir viltota.
-
Aizdomīga e-pasta adrese.
Krāpnieki izmanto adreses, kas ļoti līdzinās oriģinālajām. Piemēram, adreses info@sodra.lt vietā var būt info@sodra123.com. Šādas nelielas atšķirības ir viegli nepamanīt, taču tās līdzinās tiešam brīdinājumam par apdraudējumu.
-
Aizdomīgas saites.
E-pastā redzamā saite var izskatīties kā īstas mājaslapas adrese, taču patiesībā novest uz viltotu vietni. Ja rodas pat mazākās šaubas, neklikšķiniet uz saites, bet ievadiet adresi manuāli savā pārlūkprogrammā.
-
Personas datu pieprasīšana.
Ne bankas, ne “Sodra”, ne citas oficiālas iestādes nekad neprasa jūsu pieslēgšanās datus, paroles vai personas kodu e-pasta vēstulē.
Ko darīt, ja ir aizdomas par krāpniecisku e-pastu?
Ja saņemtais e-pasts šķiet aizdomīgs, neatveriet to. Neatveriet pielikumus, neklikšķiniet uz saitēm un nesniedziet nekādu personisko informāciju. Pārbaudiet sūtītāja adresi – ja tā liekas kaut nedaudz aizdomīga, visdrošāk ir vēstuli nekavējoties izdzēst.
Jums varētu patikt šie:
Ja tomēr esat noklikšķinājis uz saites vai ievadījis savus pieslēgšanās datus, nekavējoties sazinieties ar savu banku un nomainiet paroles. Tāpat ir vērts pārbaudīt, vai datorā nav parādījusies nezināma programmatūra vai aizdomīgas lietotnes.
Drošība ir kopīga atbildība
Lai arī bankas un tehnoloģiju uzņēmumi ik dienu strādā, lai nodrošinātu jūsu datu drošību, vissvarīgākā saite aizsardzības ķēdē joprojām ir pats cilvēks. Krāpnieki rēķinās ar to, ka vismaz daļa cilvēku pieļaus kļūdu, tādēļ jūsu modrība ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret viņu nodomiem.
Uzticēšanās internetā nedrīkst balstīties tikai uz ērtumu, bet arī uz apzinātu piesardzību. Ja kas izskatās pārāk labi, lai būtu patiesība, ļoti iespējams, ka tā tas arī ir. Neuzmanība var izmaksāt dārgi, tāpēc vienmēr ir vērts būt soli priekšā krāpniekiem.
