Lielākā daļa atvērto tipa transportlīdzekļu ir sezonāli – līdz ar aukstā laika iestāšanos tie tiek novietoti garāžā līdz pavasarim. Taču tas neattiecas uz kvadricikliem (ATV), un pieredzējuši braucēji apgalvo, ka tieši ziema ir pats jautrākais laiks šīs tehnikas izmantošanai. Kur un kā ziemā var izbaudīt braucienus ar kvadricikliem?
Kvadriciklu popularitāte strauji pieaug
Kvadriciklu skaits Lietuvā nepārtraukti pieaug. „Žemės ūkio duomenų centras“ un „Regitra“ dati liecina, ka 2024. gadā reģistrēti 1 760 jauni kvadricikli – tas ir par 37% vairāk nekā 2023. gadā. Visticamāk, 2025. gads atkal kļūs par rekorda gadu, jo jau pirmajos septiņos mēnešos uzskaitē pieņemts pusotrs tūkstotis šīs kategorijas transportlīdzekļu. Tas nozīmē, ka jauno kvadriciklu īpašnieku ir patiešām daudz.
Lielākā daļa pircēju kvadriciklu iegādājas kā palīgu saimniecībā, taču šī universālā tehnika lieliski der arī izklaidei. Lielākā daļa darījumu tiek noslēgti siltajā sezonā, tādēļ tikai retais jaunais īpašnieks uzreiz aizdomājas par kvadricikla izmantošanu ziemā. Protams, ar to var tīrīt sniegu vai strādāt mežā, tomēr aukstajā laikā kvadricikls sniedz iespēju arī aktīvi atpūsties un piedzīvot spēcīgu adrenalīna devu.
Jums varētu patikt šie:
„Kvadriciklu pilnīgi droši var izmantot arī ziemā – nereti pat ir patīkamāk nekā vasarā, jo nav putekļu un nav karsti. Kvadriciklu īpašniekiem tiek rīkoti ļoti daudzi pasākumi, gandrīz katru nedēļas nogali. Piemēram, „ATV tūrisms“, kur tiek braukts pa noteiktu maršrutu, apmeklējot dažādus apskates objektus. Aktivitāšu izvēle ir milzīga – vajadzīga tikai vēlme un entuziasms,“ stāsta pieredzējis kvadriciklu braucējs, uzņēmuma „Motorider“ pārstāvis Adoms Gančierus.
„Kvadricikls ir ideāls transportlīdzeklis ārpus aktīvās sezonas. Ja vasarā motorizētas izklaides iespēju klāsts ir ļoti plašs, tad ziemā tas sarūk krietni vien šaurāks. Turklāt ne visus aizrauj kultūras pasākumi – kāds vienkārši vēlas atbrīvot spriedzi un parādīt raksturu. Šādos gadījumos kvadricikls ir lieliska izvēle,“ piebilst bezceļu braucienu organizētājs un „Enduro Lithuania“ dibinātājs Paulius Albertavičus, kura vasaras sacensībās pulcējas līdz pat 200 kvadricikliem.
Kā izskatās kvadriciklu tūrisms?
P. Albertavičus skaidro, ka ziemas aktivitātes ar kvadricikliem var iedalīt divās lielās grupās: tūrisms un braukšana bezceļos (off-road).
Braukšana bezceļos ir jāuztver pavisam tieši: entuziasti pārvar īpaši sarežģītus, no malas bieži vien gandrīz neizbraucamus posmus. Iesācējiem šādos braucienos nav ieteicams doties vienatnē – labāk to darīt tikai kopā ar pieredzējušu pavadoni, jo šāda veida braukšana prasa gan zināmu iemaņu bagāžu, gan arī noteiktas kvadricikla pārbūves.
Otrs virziens ir mierīgāks un piemērots visai ģimenei – kvadriciklu tūrisms. Lietuvā tiek organizēti speciāli izbraucieni, kuros ar kvadricikliem pārvietojas starp dažādiem apskates objektiem. Maršruti tiek izvēlēti ar atšķirīgu grūtības pakāpi, tie ved uz interesantām un bieži grūtāk pieejamām, tādēļ mazāk apmeklētām vietām. Kvadricikliem ir daudz labāka caurgājamība nekā, piemēram, apvidus automobiļiem, kas padara tos arvien pieprasītākus ceļotāju vidū.
Jums varētu patikt šie:
„ATV tūrisms ir tūrisms vistiešākajā šī vārda nozīmē, tikai ar kvadricikliem. Tā nav ne sarežģīta nodarbe, ne sacensības: brauc mierīgā tempā, izmantojot sliktā stāvoklī esošus vai mazliet aizmirstus mazākas nozīmes ceļus. Tas ļauj piedalīties arī iesācējiem kopā ar ģimenēm,“ skaidro A. Gančierus, kuru bieži var sastapt šādos izbraucienos ar „CFMOTO“ tehniku.
Viņš uzsver, ka pirms pieteikšanās šāda veida pasākumam ir svarīgi godīgi novērtēt savus braukšanas paradumus, prasmes un fizisko izturību. Daži maršruti ir tikai dažus desmitus kilometru gari, bet citi var sasniegt pat 200 km dienā un ilgt vairākas dienas pēc kārtas. Kvadricikla vadīšana, īpaši sarežģītos apstākļos, ir fiziski intensīva nodarbe. Ziemā, pasliktinoties ceļa apstākļiem, maršruti kļūst vēl grūtāk izbraucami.
„Vislabāk ir tas, ka visu dienu pavadi svaigā gaisā, nevis sēdi slēgtā auto salonā, kā tas ir, piemēram, braucot ar apvidus auto. Vari aizbraukt tālāk un redzēt vairāk nekā ar citiem transportlīdzekļiem,“ piebilst „Motorider“ pārstāvis.
Ar gidu ir drošāk gan braucējiem, gan dabai
Ar kvadricikliem ir iespējams nokļūt ļoti attālos un nomaļos reģionos, jo to caurgājamība ir labāka nekā lielākajai daļai apvidus auto. Turklāt kvadricikli ir šaurāki, tāpēc mežā tie ir daudz manevrētspējīgāki. Tomēr nav pieļaujams braukt vienkārši „tur, kur acis rāda“.
Gan Lietuvā, gan lielākajā daļā kaimiņvalstu ir aizliegts braukt pa meža zemsedzi un pļavām. Par dabas bojāšanu draud administratīvā atbildība un finansiāli sodi. Tāpēc daudz gudrāk ir izvēlēties pieredzējušu instruktoru organizētus maršrutus.
„Maznozīmīgu ceļu un taciņu Lietuvā netrūkst – svarīgi ir tikai pārdomāti izstrādāt maršrutu, lai nebūtu jāšķērso īpaši aizsargājamas teritorijas. Vislabāk piemērotos ceļus pazīst tieši tūru organizētāji – šie „vilki“, kuri prot izvēlēties tādas takas, kurās kvadricikla potenciāls atklājas vislabāk, ir interesanti braukt un arī ir, ko redzēt,“ skaidro P. Albertavičus.
„Turklāt kvadricikli nebojā mazākas nozīmes ceļus tik ļoti kā apvidus auto. Ja pa dubļainu posmu izbrauc desmit apvidus automašīnas, skats ir tāds, it kā tur būtu gājis cauri meža traktors. Kvadricikla atstātās pēdas parasti ir daudz vieglākas – tas lielākoties tikai nedaudz „sakārto“ virskārtu,“ piebilst A. Gančierus.
Bezceļu braukšana pieredzējušiem, tūres – ģimenēm
Braukšana bezceļos pirmkārt paredzēta pieredzējušiem kvadriciklu braucējiem un īstiem entuziastiem. Savukārt dažāda veida tūrisma un pārgājienu tipa braucieni vislabāk piemēroti hobby līmeņa braucējiem un ģimenēm, kuras vēlas aktīvu, bet sasniedzamu izklaidi.
Šādas tūres nav pārlieku dārgas. A. Gančierus norāda, ka nedēļas nogales braucienu dalības maksa parasti nepārsniedz 100 eiro. Cenā parasti iekļauts nepieciešamais ekipējums, vakariņas un rūpīgi izstrādāts maršruts kopā ar pieredzējušiem gidiem.
Daži organizatori ar kvadricikliem ved grupas ceļojumos arī uz ārzemēm, piemēram, uz Rumānijas kalniem, kur kvadriciklu kustībai noteiktie ierobežojumi ir krietni maigāki un iespējamo maršrutu klāsts – daudz plašāks.
