Jaunākie teorētiskie aprēķini liecina, ka mūsu Visumam varētu būt skaidri nosakāms gals. Saskaņā ar jaunu tumšās enerģijas modeli Visums neizplešas bezgalīgi – pēc kāda laika šī izplešanās apstāsies un sāksies pretējs process: Visums pakāpeniski sāks sarukt. Tas nozīmē, ka viss beigsies ar tā saukto Lielo Saspiešanos – procesu, kas ir pretējs tam, ar ko Visums aizsākās.
Vai Visums pastāvēs vēl ilgi?
Fiziķu Hoanga Nhana Lu (Spānija), Ju-Čena Čju (Ķīna) un Henrija Taja (ASV) aprēķini rāda, ka Visuma kopējais „mūžs” ir aptuveni 33 miljardi gadu. Tā kā kopš Lielā sprādziena ir pagājuši apmēram 13,8 miljardi gadu, viņu vērtējumā cilvēcei līdz absolūtajam finālam atlikušas mazāk nekā 20 miljardi gadu.
Nākamos aptuveni 11 miljardus gadu Visums turpinās izplesties, bet tad šis process apstāsies. Pēc tam, kā uzskata pētnieki, sāksies pretējā fāze – Visums pamazām sāks sarukt, līdz visa matērija sabruks vienā vienīgā punktā.
Jums varētu patikt šie:
Kas nosaka šādu scenāriju?
Šī hipotēze balstās uz tā saukto kosmoloģisko konstanti, ko Alberts Einšteins ieviesa savā vispārīgajā relativitātes teorijā. To apzīmē ar simbolu „λ”, un tā raksturo spēku, kas var vai nu „stumt” Visumu uz āru, vai arī to vilkt uz iekšu.
Ja „λ” ir pozitīva, Visums izplešas mūžīgi. Ja „λ” ir negatīva, pievilkšanās spēks ar laiku kļūst stiprāks par izplešanos, un galu galā viss sabrūk atpakaļ vienā punktā.
Ilgu laiku zinātnieki pieņēma, ka „λ” ir pozitīva, taču jaunākie dati ļauj domāt, ka tā varētu būt negatīva. Šādā gadījumā tumšā enerģija vairs nedarbotos kā dzinējspēks, kas paātrina Visuma izplešanos, bet gan kā bremzējošs spēks, kas pamazām apstādina un apgriež šo procesu pretējā virzienā.
Tumšā enerģija un noslēpumainie aksoni
Lai izskaidrotu novēroto Visuma uzvedību, zinātnieki savam modelim pievienoja vēl vienu elementu – ārkārtīgi vieglas daļiņas, ko dēvē par aksoniem. Tiek uzskatīts, ka tās veido it kā neredzamu lauku, kas sākotnēji spiež Visumu uz āru, bet ar laiku tā ietekme kļūst vājāka.
Patlaban aksonu ietekme joprojām ir noteicošā, tāpēc Visums izplešas arvien straujāk. Taču pēc vairākiem desmitiem miljardu gadu šis spēks tik ļoti pavājināsies, ka virsroku gūs negatīvās konstantes pievilkšanās. Tad izplešanās apstāsies, un sāksies sarukšanas fāze, kas ilgs aptuveni 8 miljardus gadu.
Jums varētu patikt šie:
Ceļš uz neizbēgamu saspiešanos
Zinātnieki šo procesu salīdzina ar riteņbraucēju, kurš kāpj kalnā ar vēju aizmugurē. Kamēr vējš ir stiprs, kāpiens ir viegls. Kad vējš norimst, kustība palēninās un beigu beigās apstājas – pēc tam seko straujš brauciens lejup pa nogāzi.
Līdzīgā veidā arī Visums kādā brīdī paliks bez tumšās enerģijas „vēja” un apstāsies, bet pēc tam sāks „krist” pats sevī. Sarukšanas fāze noritēs ātrāk nekā izplešanās, jo pieaugošā matērijas blīvuma dēļ nostiprināsies gravitācija. Rezultātā visa matērija sabruks vienā neaptverami blīvā punktā – stāvoklī, kas faktiski ir pretstats Lielajam sprādzienam.
Cik ticams ir šāds scenārijs?
Paši pētnieki uzsver, ka tas nav galīgs spriedums, bet gan viens no iespējamajiem teorētiskajiem variantiem. Lai to apstiprinātu vai noraidītu, nepieciešami vēl daudzi novērojumi un aprēķini, kas palīdzētu saprast, vai tumšās enerģijas īpašības tiešām mainās laika gaitā.
Neraugoties uz to, šī hipotēze piedāvā aizraujošu atbildi uz jautājumu, kas cilvēci nodarbinājis jau kopš senseniem laikiem. Vai Visumam bija sākums? Jā. Vai tam būs arī beigas? Ja jaunie dati apstiprināsies, atbilde varētu būt tāda pati – jā. Visums varētu noslēgties tikpat iespaidīgi, kā tas reiz sācies.
