Cilvēki bieži izjūt, ka strādājot kopā, viņi iekrīt vienotā ritmā. Jauns pētījums rāda, ka šī sajūta patiešām balstās reālā smadzeņu darbības paraugā – sadarbojoties, neironu reakcijas starp cilvēkiem sāk darboties saskaņoti.
Cilvēks ir sociāla būtne, un liela daļa dzīves balstās uz komandas darbu. Valoda, kustību sinhronizācija un kopīga problēmu risināšana izriet no spējas savstarpēji pielāgoties un saskaņoties. Zinātniekiem ir būtiski saprast, kā šī saskaņa atspoguļojas bioloģiskajā līmenī.
Svarīgs neatbildēts jautājums: vai pietiek ar vienādu uzdevumu, vai vajadzīga īsta sadarbība?
Līdz šim nebija skaidrs, vai smadzeņu sinhronizācija rodas tikai tāpēc, ka cilvēki vienkārši risina vienu un to pašu uzdevumu. Tika pieļauts, ka līdzīgas smadzeņu reakcijas var parādīties arī bez reālas savstarpējas saiknes. Jaunais pētījums ļāva to pārbaudīt, nošķirot vienkāršu darba dalīšanu no patiesas komandas sadarbības.
Jums varētu patikt šie:
Pētījuma uzbūve
Pētījumu vadīja kognitīvā neirozinātniece Denīze Morela (Denise Moerel) no Rietumsidnejas Universitātes Austrālijā. Viņa izstrādāja eksperimentu, kas ļāva skaidri atšķirt vienkāršu kopīga uzdevuma izpildi no patiesas komandas sasaistes. Dalībniekus sapāroja pa diviem, izveidojot 24 komandas, un pāriem bija jāpieņem lēmumi kopīgi.
Katrais pāris uz ekrāna redzēja melnbaltus rakstus un dažādas kontrasta formas. Viņu uzdevums bija vienoties, kā šos attēlus sadalīt četrās grupās, katrā pa četriem elementiem. Grupēšanai bija jāizvēlas divas īpašības, piemēram, formas veids un raksta tips.
Eksperimenta norise
Pirmajā posmā komandas dalībnieki varēja brīvi sarunāties un kopīgi izstrādāt kārtošanas noteikumus. Kad par noteikumiem bija panākta vienošanās, viņi apsēdās ar mugurām viens pret otru, un turpmāk viņiem bija aizliegts savā starpā runāt. Abi klusējot pildīja to pašu uzdevumu, ekrānos redzot vienotu darba vidi.
Šī procesa laikā viņu smadzeņu darbību reģistrēja, izmantojot elektroencefalogrāfiju. Tas ļāva pētniekiem novērot, cik ātri un cik lielā mērā dalībnieku neironu reakcijas sakrīt. Ik pa laikam pāriem atkal īsi atļāva sarunāties, lai uzturētu un atsvaidzinātu kopīgo komandas loģiku.
Smadzeņu sinhronizācijas rezultāti
Pirmo 45–180 milisekunžu laikā pēc attēla parādīšanās visu dalībnieku smadzeņu reakcijas bija ļoti līdzīgas. Tas liecināja, ka viņu uzmanība bija vērsta uz vienu un to pašu stimulu kopumu – visi taču skatījās uz identisku uzdevumu. Tomēr aptuveni pēc 200 milisekundēm smadzeņu darbības raksti sāka atšķirties.
Jums varētu patikt šie:
Stabila sinhronizācija saglabājās tikai īstajos darba pāros, nevis starp nejauši saliktiem cilvēkiem. Jo ilgāk komanda sadarbojās, jo spēcīgāka kļuva smadzeņu darbības saskaņa, it kā kopīgais domāšanas veids arvien nostiprinātos. Pat tad, ja dažādi pāri izmantoja pilnīgi vienādus noteikumus, sinhronizācija starp atšķirīgām komandām bija jūtami vājāka.
Ko tas mums atklāj?
Rezultāti skaidri parāda, ka smadzeņu sinhronizācija nerodas tikai no tā, ka visi risina vienu un to pašu uzdevumu. Izšķiroša nozīme ir konkrētajai sociālajai saiknei ar partneri, ar kuru kopā izstrādāti noteikumi un ar kuru uzdevums tiek veikts. Smadzenes izveido kopīgu situācijas “attēlojumu” tieši komandas kontekstā.
Zinātnieki uzsver, ka sociālā mijiedarbība maina to, kā mūsu smadzenes apstrādā informāciju. Šāda pieeja nākotnē var palīdzēt labāk izprast grupu darbu un kopīgo lēmumu pieņemšanas procesus. Tas paver iespējas dziļāk saprast, kā veidojas īsta komandas noskaņošanās un “domāšana kopā”.
