Jauns pētījums atklājis negaidītu faktu, kas var būtiski mainīt līdzšinējo izpratni par fiziskās aktivitātes ieteikumiem. Izrādās, ka vīriešiem ir nepieciešams gandrīz divreiz lielāks fiziskās slodzes apjoms nekā sievietēm, lai sasniegtu līdzvērtīgu sirds slimību riska samazinājumu. Tas liek apšaubīt gadiem ilgi pieņemtos ieteikumus un priekšstatus par to, kā fiziskā slodze ietekmē dažādas organisma sistēmas.
Pētījums: desmitiem tūkstošu dalībnieku un precīzi mērījumi
Pētījumā vairāk nekā 85 000 Apvienotās Karalistes iedzīvotāju veselu nedēļu nēsāja aktivitātes monitorus. Zinātnieki viņu veselības stāvokli novēroja aptuveni astoņu gadu garumā. Šāda pieeja ļāva ļoti precīzi novērtēt cilvēku patieso ikdienas kustību aktivitāti, nepaļaujoties uz aptuvenām atmiņām vai subjektīvu pašvērtējumu.
Rezultāti parādīja ievērojamas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Sievietes, kuras nedēļas laikā vidēji aptuveni četras stundas nodarbojās ar mērenas līdz augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm, samazināja koronārās sirds slimības risku par aptuveni 30%. Vīriešiem, lai sasniegtu līdzīgu rezultātu, bija nepieciešams būtiski lielāks kopējais fiziskās slodzes apjoms.
Jums varētu patikt šie:
Zinātnieku skaidrojums: izšķiroša loma ir bioloģijai
Kāpēc sievietes, šķiet, gūst labumu ātrāk pie tikpat lielas slodzes? Zinātnieki izceļ vairākus bioloģiskus iemeslus.
Pirmkārt, sievietēm parasti ir augstāks estrogēna līmenis – hormona, kam ir būtiska loma gan sirds darbībā, gan vielmaiņas procesos. Estrogēns:
- uzlabo asinsvadu darbību;
- palīdz organismam izturības slodzes laikā efektīvāk izmantot taukus kā enerģijas avotu;
- ilgtermiņā stiprina sirds un asinsvadu sistēmas aizsardzību.
Otrkārt, sieviešu muskuļos biežāk dominē lēni saraujošie muskuļu šķiedru tipi, kuriem raksturīga augsta izturība. Šāds muskuļu tips īpaši labi piemērots ilgstošām, mērenas intensitātes fiziskām aktivitātēm, ko veselības speciālisti visbiežāk iesaka sirds veselības uzlabošanai. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc sievietes no tādas pašas slodzes var gūt ātrāku un izteiktāku ieguvumu sirds veselībai.
Tajā pašā laikā pētījums uzsver, ka jo vairāk regulāras kustības nedēļas laikā, jo mazāks sirds slimību risks gan vīriešiem, gan sievietēm. Galvenā atšķirība ir tāda, ka vīriešiem, lai sasniegtu tādu pašu riska samazinājumu, nepieciešams lielāks kopējais fiziskās slodzes apjoms.
Ko tas nozīmē pašreizējiem ieteikumiem?
Pašlaik spēkā esošie Pasaules Veselības organizācijas un citu institūciju fizisko aktivitāšu ieteikumi vīriešiem un sievietēm ir vienādi. Tomēr jaunie dati liek jautāt, vai šie vispārīgie ieteikumi patiešām ir vienlīdz precīzi un efektīvi visiem.
Jums varētu patikt šie:
Daudzu gadu garumā lielākā daļa zinātnisko pētījumu tika veikti galvenokārt ar vīriešu dalībniekiem, un tika pieņemts, ka tie paši secinājumi ir attiecināmi arī uz sievietēm. Tagad kļūst arvien skaidrāks, ka vienāds fiziskās slodzes apjoms dažādiem dzimumiem var radīt atšķirīgu ietekmi.
Tas ir īpaši nozīmīgi arī sirds rehabilitācijas programmās, kur vīriešiem un sievietēm nereti nosaka līdzīgus mērķus un slodzes plānus. Jaunais pētījums liecina, ka efektīvāka pieeja būtu personalizēt ieteikumus, ņemot vērā ne tikai dzimumu, bet arī individuālo veselības stāvokli un slodzes panesamību.
Praktiskais secinājums: kusties tik daudz, cik iespējams
Pamatziņa tomēr paliek nemainīga: fiziskās aktivitātes nozīmi sirds veselības saglabāšanā nevar pārvērtēt. Ieteicams tiekties vismaz uz 150 minūtēm mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes nedēļā – ja to atļauj veselības stāvoklis un ikdienas apstākļi.
Sievietēm šāds aktivitātes apjoms, iespējams, sniedz vēl lielāku labumu, nekā līdz šim uzskatīts, un īpaši efektīvi palīdz stiprināt sirds un asinsvadu veselību.
Vīriešiem šī minimuma pārsniegšana – piemēram, papildu minūtes vai stundas kustību katru nedēļu – var dot ievērojamu papildu ieguvumu sirds veselībai un vēl vairāk samazināt sirds slimību risku.
Kopsavilkumā pētījums apstiprina, ka katra papildu minūte kustību ir nozīmīga, tomēr optimālais apjoms un efekts vīriešiem un sievietēm var atšķirties. Tāpēc nākotnē būtu vēl svarīgāk veidot individuālām vajadzībām pielāgotus fizisko aktivitāšu ieteikumus, neaprobežojoties tikai ar vispārīgiem un vienādiem standartiem visiem.
