Iespējams, esi vairākkārt dzirdējis ieteikumu, ka labākais veids, kā ātrāk atveseļoties no iesnām vai saaukstēšanās, ir kārtīgi “izsvīst” slimību. Šo padomu nereti uzskata par paaudzēs nodotu gudrību, un karsta tēja, segas un pirts kļūst gandrīz par obligātu rituālu.
Tomēr jaunākie zinātniskie pētījumi rāda, ka šāda pieeja nebūt nav tik efektīva, kā varētu cerēt. Pārsteidzoši, bet pati par sevi svīšana ne vājinā un neiznīcina vīrusus, kas izraisa saaukstēšanos. Organisms ar slimību cīnās pavisam citos veidos, turklāt pārmērīga svīšana var pat kaitēt, īpaši tad, ja tiek zaudēts daudz šķidruma vai ķermeņa temperatūra paaugstinās par daudz.
Tas nozīmē, ka populārais ieteikums nemaz nav tik nekaitīgs un efektīvs, kā varētu šķist sākumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kas patiesībā palīdz ātrāk atveseļoties un kas sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu.
Jums varētu patikt šie:
Vai svīšana var paātrināt atveseļošanos?
Zinātnieki skaidro, ka saaukstēšanos izraisošie vīrusi sāk vairoties organismā praktiski uzreiz pēc tam, kad tie nonāk elpceļos. Ķermenis reaģē, aktivizējot imūnsistēmu, un tādi simptomi kā paaugstināta temperatūra ir šīs cīņas izpausme. Tas nozīmē, ka svīšana pati par sevi vīrusu tieši neietekmē – tā neattīra organismu no vīrusa un nepadara infekciju vājāku.
Pa īstam labāk jutīsies tikai tad, kad imūnsistēma pati būs tikusi galā ar vīrusu. Lielākajai daļai cilvēku tas aizņem apmēram 7–10 dienas. Karsta duša vai tvaiks var uz īsu brīdi atvieglot elpošanu un uzlabot pašsajūtu, taču tie nesaīsina slimības norisi. Tādēļ svīšanu drīzāk var uzskatīt par īslaicīgu simptomu mazinātāju, nevis ārstēšanas metodi.
Vai saaukstēšanās laikā drīkst nodarboties ar sportu?
Fiziskas aktivitātes, pateicoties uzlabotai asinsritei, dažkārt var uz īsu brīdi atvieglot pašsajūtu. Piemēram, pat viegls pastaigas temps var nedaudz mazināt aizliktu degunu. Taču pārlieku liela piepūle var stāvokli pasliktināt, jo organismam nepieciešama enerģija cīņai ar vīrusu, nevis treniņam.
Svarīgi ieklausīties savā ķermenī un izvairīties no intensīviem treniņiem. Tāpat jāpatur prātā, ka sporta zāles un citas slēgtas telpas var viegli kļūt par vīrusu izplatības perēkļiem. Kamēr esi infekciozs, ieteicams izvairīties no sabiedriskām vietām, lai nenakazinātu citus.
Saaukstēšanās posmi
Parasta saaukstēšanās parasti norit trīs skaidri izteiktos posmos:
Jums varētu patikt šie:
1. posms – inficēšanās un pirmie simptomi.
Tas sākas uzreiz pēc vīrusa iekļūšanas organismā un tā vairošanās sākuma. Pirmie simptomi parādās parasti 1–3 dienu laikā.
2. posms – slimības aktīvā fāze.
Šajā laikā parādās raksturīgās pazīmes: iesnas, klepus, kakla sāpes, nogurums un vispārējs nespēks.
3. posms – atlikušās izpausmes.
Šajā fāzē simptomi pakāpeniski mazinās un parasti nepārsniedz desmit dienas. Ja saaukstēšanās ieilgst vai simptomi ir ļoti spēcīgi, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu.
Kā paātrināt atveseļošanos?
Viena no svarīgākajām lietām ir pietiekama šķidruma uzņemšana. Regulāra ūdens dzeršana palīdz mazināt aizliktu degunu, uztur mitras gļotādas un kopumā uzlabo pašsajūtu.
Ne mazāk svarīga ir arī pilnvērtīga atpūta. Ir vērts gulēt vairāk nekā parasti un izvairīties no fiziskas vai garīgas pārslodzes, lai organisms varētu veltīt spēkus cīņai ar vīrusu.
Ja telpās ir ļoti sauss gaiss, ieteicams to mitrināt, jo mitrāks gaiss atvieglo elpošanu un mazina gļotādu kairinājumu. Saaukstēšanās laikā noteikti vajadzētu izvairīties no smēķēšanas, jo tā apgrūtina elpošanu un vēl vairāk bojā elpceļus.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Daži simptomi var liecināt, ka vairs nav darīšana ar parastu saaukstēšanos un var būt nepieciešama ārsta palīdzība. Ar ārstu sazinies, ja parādās:
- ļoti stipras muskuļu sāpes vai augsta temperatūra,
- elpošanas grūtības vai aizdusa,
- izsitumi uz ādas kopā ar saaukstēšanās simptomiem,
- ilgstošs vai ļoti spēcīgs klepus, kas nemazinās.
Šādos gadījumos svarīgi nekavēties un nekavējoties vērsties pie ārsta, lai izslēgtu nopietnākas saslimšanas un saņemtu atbilstošu ārstēšanu.
