„Mayo” klīnikas strādājošie zinātnieki ir atklājuši jaunu veidu, kā identificēt tā dēvētās „zombijšūnas”, kas saistītas ar novecošanos un dažādām slimībām. Šīs šūnas pārstāj dalīties, taču nenomirst, un to uzkrāšanās organismā laika gaitā var izraisīt virkni veselības problēmu. Jaunā metode balstās uz no DNS veidotām molekulām, ko dēvē par aptamēriem.
Aptamēri palīdz atpazīt veselas un novecojošas šūnas
Aptamēri ir molekulas, kas spēj ļoti precīzi piesaistīties olbaltumvielām šūnu virsmā. Tas ļauj zinātniekiem skaidri atšķirt veselās šūnas no novecojošajām. Žurnālā Aging Cell publicētais pētījums parādīja, ka aptamēri var kļūt par spēcīgu jaunu instrumentu cīņā ar novecošanos. Lai gan metode vēl ir agrīnā attīstības stadijā, tā paver ceļu jaunu ārstēšanas iespēju izstrādei.
Sākumā šķitis traks un pārāk riskants, šis iecerētais risinājums tagad ir pārtapis nozīmīgā zinātniskā izrāvienā. Zinātniekuprāt, šī tehnoloģija nākotnē varētu ļaut ļoti precīzi noteikt, kuras šūnas organismā jāiznīcina vai jāatjauno, lai palēninātu novecošanas procesus un mazinātu ar tiem saistīto slimību risku.
Jums varētu patikt šie:
Atklājums radies no studentu ziņkārības
Viss sākās ar nejaušu sarunu starp diviem „Mayo” klīnikas doktorantiem – Kīnonu Pīrsonu (Keenon Pearsons) un Sāru Jačimu (Sarah Jachim). K. Pīrsons izmantoja aptamērus neiroloģisko slimību izpētē un iedomājās, ka to pašu tehnoloģiju varētu pielietot arī novecojošu šūnu identificēšanai. Savukārt S. Jačima tieši pētīja šādas šūnas, tāpēc abu idejas ideāli papildināja viena otru.
Studenti prezentēja savu ieceri vadītājiem, kuri sākotnēji to uzskatīja par pārāk riskantu un neierastu, tomēr nolēma dot iespēju. Projektam pievienojās vēl citi pētnieki, un iegūtie rezultāti pārsniedza visas gaidas. Jau pēc dažiem mēnešiem komandai izdevās atrast aptamērus, kas ļoti precīzi piesaistījās novecojošām peles šūnām.
Kā darbojas aptamēri?
Zinātnieki atklāja, ka daļa aptamēru spēj atpazīt unikālu virsmas olbaltumvielu – fibronektīnu. Tās īpašā forma, šķiet, ir raksturīga tieši novecojošām šūnām. Lai gan vēl nav pilnībā skaidrs, kādu precīzu lomu šis proteīns spēlē, atklājums sniedz jaunu izpratni par novecošanās mehānismiem.
Nozīmīgi ir tas, ka aptamēru tehnoloģija ir lētāka un elastīgāka nekā tradicionālās antivielas, ko pētnieki izmanto ikdienā. Aptamērus var izmantot ne tikai diagnostikā, bet arī ārstēšanā, ļaujot ļoti mērķtiecīgi nogādāt terapiju tieši tajos audos un šūnās, kuras ir slimas vai novecojošas.
Zinātniskā izrāviena nozīme
„Mayo” klīnikas bioķīmiķis dakteris Džims Mehers (Jim Maher) uzskata, ka šis pētījums paver pilnīgi jaunas iespējas medicīnā. Aptamēri nākotnē varētu palīdzēt ne vien atšķirt, bet arī neitralizēt „zombijšūnas”, kas saistītas ar vēzi, Alcheimera slimību un citiem ar novecošanos saistītiem traucējumiem.
Jums varētu patikt šie:
Lai gan līdz šim izmēģinājumi veikti galvenokārt ar pelēm, zinātnieki cer drīz pielietot šo pašu pieeju arī cilvēka šūnām. Ja šie eksperimenti būs veiksmīgi, tas var kļūt par revolucionāru soli cīņā ar novecošanos un ar to saistītajām slimībām. Šis atklājums spilgti parāda, kā zinātkāra un radoša studentu ideja spēj mainīt visas zinātnes attīstības virzienu.
