Apmēram pirms 4,5 miljardiem gadu jaunā Zeme vēl tikai veidojās, kad to trāpīja milzīgs debesu ķermenis. Trieciena spēks bija tik iespaidīgs, ka kosmosā izsviestās atlūzas vēlāk satuvinājās un veidoja Mēnesi. Šis notikums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem mūsu planētas vēsturē.
Gadu desmitiem zinātnieki ir centušies noskaidrot, kas bija šis noslēpumainais objekts, kam piešķirts vārds Theia. Jautājumus raisīja ne tikai tā izmērs, bet arī izcelsme, jo sadursme būtiski ietekmēja visa agrīnā Saules sistēmas attīstību. Tagad arvien vairāk pierādījumu liecina, ka šis noslēpums beidzot sāk atrisināties.
Jauni pētījumi piedāvā atbildes, kas varētu būtiski mainīt mūsu priekšstatu par to, kā radies mūsu tuvākais debesu kaimiņš. Tie balstās uz detalizētu Zemes un Mēness vielas ķīmisko pēdu salīdzinājumu. Tieši šīs pēdas ļauj atjaunot stāstu par sen zudušo debesu ķermeni.
Jums varētu patikt šie:
Izotopu vēstījums par lielo sadursmi
Maksa Planka institūta un Čikāgas Universitātes zinātnieki izmantoja jaunu dzelzs izotopu analīzes metodi. Pirmo reizi šī pieeja tika pielietota, lai noteiktu Theia izcelsmi un pārbaudītu agrāk izvirzītās hipotēzes. Rezultāti izrādījās tik pārliecinoši, ka nekavējoties izpelnījās plašu uzmanību zinātnes aprindās.
Pētījumā salīdzināja ar “Apollo” misijām uz Zemi atgādātos Mēness iežus un Zemes paraugus. Atklājās, ka to dzelzs izotopu sastāvs ir gandrīz identisks, it kā abi būtu veidojušies no viena un tā paša materiāla. Tas apstiprināja agrākos netiešos norādījumus, kas iegūti, salīdzinot citus elementus, taču vienlaikus radīja jaunu mīklu.
Theia sākotnējo “veidolu” ir ļoti grūti atjaunot, jo pēc sadursmes tās viela pamatīgi sajaucās ar Zemes mantiju. Tāpēc zinātnieki izvēlējās sava veida “rekonstrukciju pretējā virzienā”, cenšoties šajā maisījumā atšķirt sākotnējās sastāvdaļas. Šāda pieeja pavēra iespēju analizē iekļaut daudz plašāku ķīmisko elementu klāstu.
Citi elementi un planētu veidošanās
Papildus dzelzij tika pētīti arī hroma, molibdēna un cirkonija izotopi. Šie elementi saistās ar metāliem atšķirīgā pakāpē un planētu iekšienē sadalās ļoti nevienmērīgi. Šādas atšķirības palīdzēja izveidot ticamus agrīnās Zemes un Theia sastāva scenārijus.
Katrs elements it kā stāsta savu stāstu par debesu ķermeņu izaugsmi Saules sistēmā. Interesanti, ka šis sadalījums palīdz izskaidrot arī to, kāpēc tādi metāli kā zelts Zemes garozā ir tik reti. Zelts un citi līdzīgi metāli mēdz koncentrēties planētu kodolos, tāpēc uz to virsmas tie sastopami tikai nelielos daudzumos.
Jums varētu patikt šie:
Kosmiskā apkaime
Aprēķini liecina, ka gan Zeme, gan Theia pārsvarā veidojās no Saules sistēmas iekšējo reģionu vielas. Turklāt, visticamāk, Theia dzima Saulei pat vēl tuvāk nekā Zeme. Tas nozīmē, ka abu ķermeņu orbītas jau pašos pirmsākumos gāja ļoti tuvu cita citai.
Balstoties uz šīm zināšanām, agrīno Zemi varredzēt kā no dažāda tipa meteorītiem veidotu ķermeni, bet Theia – kā debesu objektu, kurā bez zināmās vielas bija arī līdz šim neidentificēts materiāls. Šāda aina rāda, ka Saules sistēmas iekšējā daļa bija daudz dinamiskāka un sarežģītāka, nekā līdz šim uzskatīts. Tomēr atklāts joprojām paliek jautājums, kas īsti piespieda šos “kaimiņus” sadurties un kādi spēki vēl veidoja mūsu kosmisko vidi.
