Zinātnieki cenšas atbildēt uz vienu no cilvēces vissenākajiem jautājumiem: vai esam Visumā vieni? Tā vietā, lai aprobežotos tikai ar tālu planētu izpēti, skatieni arvien biežāk tiek vērsti atpakaļ uz mūsu pašu planētu.
Dzīles okeānu ūdeņu krēslā mīt radības, kas šķiet gandrīz kā no citām pasaulēm. Tās var palīdzēt saprast, kāda varētu būt dzīvība citur kosmosā. Visdrīzāk dzīvība ārpus Zemes pastāv mikroorganismu formā, nevis kā filmās bieži redzamie “mazie pelēkie cilvēciņi”.
Dažos Saules sistēmas ķermeņos – tostarp vairākos Jupitera pavadoņos – varētu valdīt apstākļi, kas piemēroti šādiem mikrobiem. Ja dzīvība tiktu atrasta kaut kur tepat, mūsu pašu planētu sistēmā, tas norādītu, ka Visums varētu būt pilns ar līdzīgas uzbūves pasaulēm.
Jums varētu patikt šie:
Eiropa – ūdens pasaule zem ledus bruņām
Viens no daudzsološo izpētes objektiem ir Eiropa – ceturtais lielākais Jupitera pavadonis. Tās virsmu klāj bieza ledus kārta, taču astronomi uzskata, ka zem ledus var slēpties sāļš šķidrs okeāns.
Saskaņā ar NASA datiem Eiropas ledus sega varētu būt apmēram 15–25 kilometrus bieza, bet zem tās esošais okeāns sasniegt pat 150 kilometru dziļumu. Ja šīs pasaules iekšienē atrodas karsts, daļēji izkusušs kodols, kas okeāna dibenu apgādā ar siltumu un minerālvielām, Eiropa teorētiski varētu piedāvāt dzīvībai piemērotus apstākļus.
„Balstoties pieredzē uz mūsu pašu planētas, mēs pieļaujam, ka uz Eiropas var pastāvēt apstākļi, kas ļauj dzīvībai rasties un saglabāties,” skaidro ASV Massačūsetsas universitātes mikrobioloģijas profesors Džeimss Holdens. Viņa vadītā pētnieku grupa atbildes nemeklē kosmosā, bet gan Zemes dzīlēs – pie hidrotermālajiem avotiem okeāna dibenā.
Skatiens Zemes okeānu dzīlēs
Holdena pētījumu centrā ir zemūdens vulkāni, no kuriem izplūst karsti, ar minerālvielām bagāti tvaiki un šķidrumi. Tieši tur, vairāku kilometru dziļumā, mīt īpaši mikroorganismi, kas spēj izdzīvot pilnīgā tumsā, bez jebkāda saules gaismas avota.
„Mikrobus iegūstam ar speciāliem zemūdens aparātiem – dažkārt tajos atrodas cilvēki, citreiz tos vada attālināti. Kad esam atgriezušies virspusē, savāktos paraugus analizējam laboratorijās,” skaidro Holdens.
Jums varētu patikt šie:
NASA viņa komandai ir piešķīrusi gandrīz miljonu dolāru, lai trīs gadu laikā šos mikroorganismus varētu padziļināti pētīt. Zinātnieku mērķis ir saprast, kādus dzīvības nospiedumus kosmosa pētniekiem vajadzētu meklēt uz Eiropas, ja tur tiešām pastāv līdzīgi organismi.
Kā mikroorganismi izdzīvo bez saules gaismas?
Zemes dzīlēs mikrobi iegūst enerģiju, šķeļot no hidrotermālajiem avotiem izdalīto ūdeņradi. Šim nolūkam tie izmanto enzīmus, ko sauc par ūdeņraža enzīmiem (hidrogenāzēm), kas ļauj uzturēt dzīvības procesus pat ekstremālos apstākļos.
„Lai saprastu, kāda dzīvība varētu pastāvēt uz Eiropas, mums vispirms jānoskaidro, kādiem ķīmiskajiem procesiem būtu jānorit, lai turieni apdzīvotu organismi varētu iegūt enerģiju,” saka Holdens. „Ja ķīmiskās reakcijas atšķiras no šeit sastopamajām, tas nozīmē, ka arī mikroorganismu uzbūve un dzīves cikls būtu pilnīgi citāds.”
„Europa Clipper” un atbildes meklējumi
2024. gada oktobrī NASA kosmosā nosūtīja zondi „Europa Clipper”, kas piecu gadu laikā sniegs pavisam jaunus datus par procesiem uz šī Jupitera pavadoņa. Apvienojot šos novērojumus ar Holdena komandas pētījumu rezultātiem, pastāv cerība iegūt pirmos pārliecinošos pierādījumus tam, ka dzīvība var pastāvēt arī ārpus Zemes.
„Cilvēkus vienmēr ir nodarbinājis jautājums, vai esam Visumā vieni. Šobrīd izskatās, ka pirmie pavedieni atbildei varētu slēpties ne tikai tālu zvaigžņu sistēmās, bet arī tepat – mūsu planētas dzīlēs,” saka profesors Holdens.
