Zinātnieki ir atklājuši, ka radoša darbība ne vien uzlabo garastāvokli, bet arī bioloģiskā līmenī var padarīt smadzenes jaunākas. Žurnālā Nature Communications publicēts pētījums parāda, ka cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar tādiem hobijiem kā dejošana, mūzika, zīmēšana vai pat datorspēles, smadzenes ir “jaunākas” nekā viņu vienaudžiem.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1200 cilvēku no desmit valstīm, un rezultāti pārsteidza pat pašus zinātniekus. Jo biežāk cilvēks iesaistījās radošās aktivitātēs un attīstīja savas prasmes, jo lēnāk novecoja viņa smadzenes. Izrādījās, ka šādi hobiji var būt efektīvāki nekā daudzas dārgas terapijas vai treniņu programmas.
Pētnieki uzsver, ka radošums smadzenēm darbojas kā dabisks “treniņzāle” – tas stiprina nervu šūnu savienojumus un uzlabo mācīšanās spējas. Un pats svarīgākais – lai gūtu šādu efektu, nav jābūt profesionālim vai māksliniekam.
Jums varētu patikt šie:
Tango, mūzika un datorspēles
Zinātnieki izmantoja tā dēvētos “smadzeņu pulksteņus” – ar mākslīgo intelektu veidotus modeļus, kas novērtē atšķirību starp bioloģisko un hronoloģisko vecumu. Tika analizētas četras dalībnieku grupas: tango dejotāji, mūziķi un dziedātāji, zīmētāji un cilvēki, kas spēlē stratēģiskās datorspēles.
Visu šo aktivitāšu ietekme uz smadzenēm bija pozitīva, taču vislabākie rezultāti bija tango dejotājiem. Viņu smadzeņu bioloģiskais vecums bija vidēji aptuveni par septiņiem gadiem “jaunāks” nekā faktiskajam vecumam. Pētnieki skaidro, ka tango vienlaikus prasa koordināciju, plānošanu, mācīšanos un sociālo mijiedarbību – visu to, kas stiprina kognitīvās spējas.
Smadzeņu jaunība nav atkarīga no talanta
Otrajā pētījuma posmā noskaidrojās, ka ieguvumu var gūt arī pilnīgi no nulles sākot. Divdesmit četriem dalībniekiem iemācīja spēlēt stratēģisko spēli StarCraft II, savukārt kontroles grupa spēlēja kāršu spēli Hearthstone. Pēc dažām nedēļām pirmās grupas smadzeņu bioloģiskais vecums bija vidēji par 3 gadiem mazāks.
Pētījuma līdzautors doktors Agustins Ibanjess skaidro, ka radoša aktivitāte – pat virtuālā vidē – trenē domāšanu, plānošanu un lēmumu pieņemšanas prasmes. Citiem vārdiem sakot: “tev nav jābūt Da Vinči, lai izjustu radošuma dziedinošo ietekmi”.
Radošums kā dabīga terapija
Zinātnieki uzsver, ka radoši hobiji īpaši spēcīgi aktivizē tās smadzeņu zonas, kas atbild par mācīšanos, atmiņu un domāšanas elastību. Pat vienkāršas nodarbes, piemēram, maizes cepšana, ukuleles spēlēšana vai jaunas valodas apguve, darbojas kā kognitīvais treniņš.
Jums varētu patikt šie:
Pētnieku secinājums ir skaidrs: vissvarīgākās ir prieks un regularitāte. Smadzenes “atjauno” nevis gala rezultāts, bet pats process – brīdis, kad cilvēks ir iesaistīts darbībā, mācās un gūst baudu no radošuma. Ja jau sen esi domājis par jauna hobija uzsākšanu, šis pētījums ir lielisks iemesls beidzot to izdarīt.
Radošums kā atslēga ilgmūžībai
Radošas aktivitātes ietekme neaprobežojas tikai ar domāšanas spējām – tā būtiski uzlabo arī emocionālo veselību. Zinātnieki norāda, ka cilvēki, kuri regulāri nodarbojas ar radošām vai intelektuālām aktivitātēm, retāk cieš no depresijas un izjūt mazāku stresu.
Tāpēc, ja vēlies palēnināt smadzeņu novecošanos, dejo, spēlē mūziku, zīmē vai spēlē spēles. Radošums ne tikai attīsta prasmes, bet arī reāli atjauno smadzenes, pierādot, ka jaunība bieži ir nevis gadu, bet gan aktivitātes jautājums.
