Zinātnieki norāda, ka Zemes magnētiskā lauka pavājinātais reģions virs Dienvidatlantijas paplašinās un kļūst arvien bīstamāks gan satelītiem, gan astronautiem. Vairāk nekā desmit gadus darbojošos Swarm satelītu mērījumi rāda, ka tā dēvētā Dienvidatlantijas anomālija pēdējos gados ir būtiski augusi.
Pieaugot šai anomālijai, palielinās arī kosmiskā starojuma daudzums, kas nonāk Zemes orbītā esošo satelītu un citas tehnikas tuvumā. Aprēķini liecina, ka šī pavājinātā magnētiskā lauka zona kļuvusi tik liela, ka tās platība jau gandrīz sasniedz pusi no kontinentālās Eiropas.
Maa magnētiskā lauka izmaiņas atklāj sarežģītu iekšējo uzbūvi
Tajā pašā laikā virs Kanādas esošais īpaši spēcīgais magnētiskā lauka reģions ir samazinājies, savukārt virs Sibīrijas esošais spēcīgais lauks ir pieaudzis. Šādas nevienmērīgas izmaiņas norāda uz sarežģītiem procesiem Zemes dzīlēs un liek zinātniekiem pārskatīt līdzšinējos priekšstatus par magnētiskā lauka attīstību.
Jums varētu patikt šie:
Pētījuma autori uzsver, ka, lai arī šādas izmaiņas kopumā bija gaidāmas, ir ārkārtīgi svarīgi tās precīzi izmērīt un apstiprināt. Zemes magnētiskais lauks nepārtraukti mainās, un bez sistemātiskas novērošanas ir grūti izprast ilgtermiņa tendences. Jo labāk sapratīsim, kā magnētiskais lauks uzvedas, jo precīzāk spēsim aizsargāt gan orbītā esošās ierīces, gan cilvēkus.
Maa magnētiskais lauks un tā nozīme dzīvības aizsardzībā
Tiek uzskatīts, ka Zemes magnētisko lauku rada dziļi zem mūsu kājām esošais šķidrās dzelzs ārējais kodols, kura kustība ģenerē spēcīgu, taču neredzamu vairogu. Šis magnētiskais vairogs novirza bīstamās lādētās daļiņas, kas nāk no Saules, tādējādi pasargājot dzīvību uz Zemes virsmas. Kā šī procesa blakusefekts lielos platuma grādos mēs novērojam skaistos ziemeļblāzmas skatus.
Magnētiskais lauks sniedzas tālu kosmosā un darbojas kā aizsargkupsula ap mūsu planētu. Līdz ar to lielākā daļa satelītu, kā arī Starptautiskā kosmosa stacija ir vismaz daļēji pasargāti no kaitīgā starojuma. Dienvidatlantijas anomālijas reģionā šī aizsardzība ir daudz vājāka, un tur esošās iekārtas saskaras ar ievērojami intensīvāku starojumu.
Šajā zonā magnētiskā lauka intensitāte ir viena no zemākajām visā pasaulē, un pēdējos gados tā turpina kristies. Pēc zinātnieku aplēsēm, pavājinātā magnētiskā lauka platība jau aizņem aptuveni vienu procentu Zemes virsmas. Vienlaikus ziemeļu puslodē novērotas negaidītas atšķirības, kuru cēloņi vēl nav pilnībā izprasti.
Riski satelītiem un astronautiem
Jo vājāks ir magnētiskais lauks virs Dienvidatlantijas, jo biežāk satelītu elektronika nonāk saskarē ar augstas enerģijas daļiņām. Tas var izraisīt īslaicīgus darbības traucējumus, kļūdas datos vai pat neatgriezeniskus bojājumus. Tāpēc inženieriem misijas jāplāno tā, lai iekārtas būtu papildus aizsargātas pret starojuma ietekmi.
Jums varētu patikt šie:
Pār lidojot pāri Dienvidatlantijas anomālijai, astronauti saņem arī lielāku starojuma devu. Ilgtermiņā tas var palielināt DNS bojājumu un vēža risku, pat ja uzturēšanās orbītā ilgst tikai dažus mēnešus. Tāpēc lidojuma trajektorijas un uzturēšanās laiks tiek rūpīgi izvērtēti, kā arī tiek izmantoti papildus aizsardzības risinājumi, lai veselības riskus mazinātu līdz minimumam.
Nākotnes prognozes un magnētiskā lauka ilgtermiņa izmaiņas
Jāuzsver, ka pašreizējais pētījums neliecina par drīzu strauju Zemes magnētiskā lauka pola maiņu – parādību, kas Zemes ģeoloģiskajā pagātnē notikusi vairākkārt. Zinātnieku ieskatā runa drīzāk ir par desmitiem vai pat simtiem gadu ilgiem svārstību cikliem, kas saistīti ar šķidrā metāla kustību Zemes kodolā.
Pastāvīgi, augstas kvalitātes mērījumi palīdz labāk izprast šos dziļi planētas iekšienē notiekošos procesus un ir būtiski, lai nākotnē sagatavotu drošākas kosmosa misijas un tādējādi pasargātu gan tehnoloģijas, gan cilvēkus.
