Kalifornijas Universitātes Irvainā zinātnieki paziņojuši par atklājumu, kas varētu mainīt mūsu izpratni par novecošanu. Viņiem izdevies atrast veidu, kā atjaunot novecojošu acu redzi, ietekmējot taukvielu vielmaiņu organismā. Pētījumi ar pelēm parādīja, ka noteiktu taukskābju injekcijas var uzlabot redzi un pat mazināt novecošanās pazīmes tīklenē.
“Novecošanās gēna” loma acu veselībā
Pētījums turpina iepriekšējos darbus par tā dēvēto ELOVL2 “novecošanās gēnu”. Šis gēns kontrolē noteiktu garas ķēdes taukskābju ražošanu, kas ir būtiskas acu veselībai. Kad gēna aktivitāte samazinās, tīklenē kļūst mazāk omega-3 taukskābju, īpaši dokozaheksaēnskābes (DHA), un redze pakāpeniski pasliktinās.
Zinātnieku mērķis bija atrast veidu, kā šo procesu atjaunot, neveicot tiešas ģenētiskas izmaiņas. Viņi izvēlējās vienkāršāku risinājumu: trūkstošo taukskābju tiešu pievienošanu. Rezultāti izrādījās pārsteidzoši labi un dod cerību, ka nākotnē šo pieeju varēs piemērot arī cilvēkiem.

Taukskābes, kas var apturēt acu novecošanos
Novecojot mainās lipīdu vielmaiņa visā organismā, īpaši acīs. Tīklenē samazinās ļoti garas ķēdes polinepiesātināto taukskābju (VLC‑PUFA) daudzums, kuras ir vitāli nepieciešamas redzes šūnu darbībai. To trūkums tiek saistīts ar ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas (AMD) attīstību.
Kalifornijas zinātnieki injicēja vecām pelēm īpašu polinepiesātināto taukskābi, kuras veidošanos parasti veicina ELOVL2 gēns. Pēc dažām nedēļām pelēm uzlabojās redze: acis kļuva jutīgākas pret gaismu, bet tīklenes struktūra izskatījās jaunāka.
Efektīvāka par labi zināmajām omega‑3 taukskābēm

Zinātnieki neieguva tikpat izteiktu efektu, izmantojot DHA, lai gan šī omega‑3 taukskābe tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu acu veselībai. „Mūsu darbs parāda, ka ar vienu DHA nepietiek,” skaidro pētījuma vadītāja profesore Dorota Skovroņska‑Kravčika. „Jaunā taukskābe ir daudz efektīvāka un daudz spēcīgāk atjauno acu šūnas,” viņa piebilst.
Pētījumā pierādīts, ka papildu taukskābju injekcijas ne tikai uzlabo acu funkciju, bet arī molekulārā līmenī samazina novecošanās pazīmes. Tas nozīmē, ka redzes novecošanos var ne tikai palēnināt, bet zināmā mērā pat pagriezt atpakaļ.
Ģenētiska saikne ar acu slimībām
Papildus eksperimentiem ar pelēm pētnieki analizēja ģenētiskos datus un atklāja ELOVL2 gēna variantus, kas saistīti ar paātrinātu AMD attīstību. Tas liecina, ka cilvēkiem ar šādām gēna variācijām var būt paaugstināts redzes zuduma risks.
Nākotnē šādi pētījumi varētu palīdzēt agrīni identificēt riska grupas un savlaicīgi ieviest profilaktiskus pasākumus. Pēc profesores Skovroņskas‑Kravčikas domām, ELOVL2 gēns ir viens no nozīmīgākajiem elementiem novecošanās bioloģijā, kam jāpievērš īpaša uzmanība, izstrādājot jaunus pretnovecošanās ārstēšanas veidus.
Cerība ne tikai acīm, bet visam organismam

Šis atklājums varētu izrādīties nozīmīgs daudz plašākā kontekstā. Zinātnieki jau ir sākuši pētīt, kā taukvielu vielmaiņa ietekmē imūnsistēmas novecošanos. Sākotnējie rezultāti liecina, ka ELOVL2 trūkums paātrina imūnšūnu novecošanos, bet papildu taukskābju ievadīšana var šo procesu palēnināt.
Lai gan līdz šim eksperimenti veikti tikai ar dzīvniekiem, pētnieki uzskata, ka nākotnē šo metodi iespējams pielāgot arī cilvēkiem. Ja rezultāti apstiprināsies, vienkārša ārstēšana ar taukskābēm varētu kļūt par revolucionāru veidu, kā cīnīties ne vien ar redzes zudumu, bet arī ar vispārējo organisma novecošanos. Acu atjaunošana var izrādīties pirmais solis ceļā uz ilgmūžības medicīnu.


