16. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta endodontijas diena, kas veltīta neredzamajam, taču dzīvībai būtiskajam darbam, ko veic endodontiju praktizējoši zobārsti. Šo dienu iedibinājusi Starptautiskā Endodontijas asociācija, lai veicinātu sabiedrības informētību par endodontijas nozīmi un iespējām saglabāt dabiskos zobus.
Lai gan daudziem pacientiem šis termins joprojām skan sveši, endodontiska ārstēšana nereti ir pēdējā iespēja zobu izglābt. “Pacienti bieži domā, ka endodonts ir vienkārši ārsts, kurš attīra zoba saknes un kanālus.
Patiesībā tas ir speciālists, kurš mikrolīmenī strādā zoba iekšienē, un viņa mērķis ir palīdzēt zobiem palikt mutē pēc iespējas ilgāk,” skaidro endodontijā specializējošās zobārste Austėja Kalkiene un stāsta par šo jomu plašāk.

Kas ir endodontija vienkāršiem vārdiem?
Pēc ārstes teiktā, endodontiju vienkāršoti var raksturot kā zoba iekšējo struktūru ārstēšanu, ko visbiežāk izmanto tad, kad iekaisums vai infekcija ir sasniegusi zoba sakņu kanālus. To var izraisīt dziļš karies, trauma, kroņu maiņa vai pat pilnīgi bezsimptomu izmaiņas, kas redzamas tikai rentgena attēlā.
“Endodontiska ārstēšana nenozīmē tikai sakņu kanālu mehānisku attīrīšanu. Tā ietver arī traumu ārstēšanu, sakņu galu rezorbcijas gadījumus, hroniskus iekaisumus un dažādu komplikāciju risināšanu. Sakņu kanālu ārstēšana ir tikai neliela daļa no visa endodontijas lauka,” skaidro A. Kalkiene.
Kā endodonts atšķiras no vispārējā zobārsta?
Endodonta un vispārējā zobārsta atšķirība līdzinās ģimenes ārsta un šauras specializācijas ārsta (piemēram, acu ārsta, neirologa vai kardiologa) atšķirībai. Vispārējās prakses zobārsts rūpējas par mutes veselību kopumā, savukārt endodonts ir papildu specializāciju ieguvis ārsts, kura ikdienas darbs saistīts ar sarežģītiem sakņu kanālu gadījumiem, infekcijām, atkārtotu ārstēšanu un mikrokirurģiju.
“Pie mums bieži nonāk pacienti, kuriem jau ieteikts zobu izņemt, jo situācija šķiet sarežģīta vai prognoze – neskaidra. Pēc rūpīgas izmeklēšanas mēs tomēr nereti atrodam veidu, kā zobu saglabāt,” stāsta ārste.
Mikroskops un 3D rentgens: jāredz vairāk nekā ar neapbruņotu aci
Pēc ārstes vārdiem, mūsdienu endodontija nav iedomājama bez mikroskopa un 3D radioloģijas. Tieši šīs tehnoloģijas ļauj nevis minēt, bet precīzi ieraudzīt, kas notiek zoba iekšienē. “Viena no galvenajām atziņām, ko paņēmu līdzi, mācoties ASV, bija: nedari to, ko neredzi. Tāpēc profesionāla endodontija bez mikroskopa un precīzas rentgendiagnostikas vienkārši nav iespējama,” uzsver Austėja Kalkiene.
Mūsdienīgie palīglīdzekļi palīdz ne tikai precīzi noteikt problēmu, bet arī saīsināt ārstēšanas laiku, mazināt kļūdu un komplikāciju risku un būtiski palielināt iespēju, ka zobs mutē saglabāsies daudzus gadus vai pat visu mūžu.
Kāpēc ir vērts glābt savu zobu?
Joprojām bieži tiek uzskatīts, ka, ja zobs sāp, vienkāršāk ir to izraut un aizstāt ar implantu. Pēc ārstes domām, šāds lēmums nereti tiek pieņemts pārāk sasteigti.
“Implants nav dabisks zobs. Tam nav nerva, tas nejūt spiedienu, tam nav asinsrites un saistaudu, kas nodod smaguma sajūtu uz smadzenēm. Lai arī implanti var kalpot ilgi, to mūžs nav bezgalīgs. Tāpat kā dabiskie zobi, tie var saslimt ar periodonta slimībām, un nepietiekamas mutes higiēnas gadījumā ap implantu var izveidoties iekaisums – periimplantīts, kas ir viens no biežākajiem implanta zuduma iemesliem. Savukārt pareizi ārstēts dabisks zobs var kalpot gadu desmitiem,” skaidro A. Kalkiene.
Dabisks zobs palīdz saglabāt žokļa kaula apjomu, sejas estētiku, dabisku košļāšanas funkciju un jutīgumu. “Zobs nav tikai košļāšanas instruments – tas ir daļa no tevis paša un ir saglabāšanas vērts,” uzsver ārste.
Gadījums, kad bija palikusi tikai viena iespēja – un tā izdevās

Austėja Kalkiene ļoti labi atceras kādu gadījumu savas karjeras sākumposmā, kas joprojām viņai ir iekšējas uzvaras simbols. Lai gan astoņu gadu laikā ārstei nācies saskarties ar daudz sarežģītākām situācijām, tieši šis stāsts devis pārliecību par sava darba jēgu un iedvesmojis meklēt risinājumus tur, kur citi tos vairs neredz.
“Pie manis vērsās paciente, kuru iepriekš bija konsultējuši veseli septiņi ārsti. Es biju astotā. Visi bija ieteikuši vienu un to pašu – zobu izņemt. Tās bija otrās priekšzobs estētiskajā zonā, ļoti nozīmīgs gan funkcijas, gan izskata ziņā. Sieviete stāstīja, ka sākumā uz aukslējām parādījies neliels puns, vēlāk – uz smaganas zem lūpas. Tika veikts rentgens, nolemts ārstēt sakņu kanālus, vairākkārt mainītas ārstnieciskās zāles, bet iekaisuma perēkļi nepazuda. Pēc gara un nogurdinoša ārstēšanas ceļa tika nolemts zobu tomēr izraut,” atceras ārste.
Paciente tomēr nolēma meklēt vēl vienu viedokli un vērsās pie A. Kalkienes. Vispirms tika veikts 3D rentgenizmeklējums, kas atklāja patieso situācijas apmēru.
“3D attēlu vispirms ieraudzīja mans vīrs – arī zobārsts un implantoloģijas speciālists. Kad es pētīju šo attēlu, viņš ienāca kabinetā un sāka stāstīt, ka tas noteikti nav tipisks gadījums. Izraujot zobu un aizstājot to ar implantu, estētiski nevainojama rezultāta sasniegšanai būtu vajadzīgas sarežģītas papildu procedūras. Kad pateicu, ka plānoju veikt ķirurģisku endodontisku ārstēšanu, viņš neko neteica, bet pēc skata sapratu, ka izredzes tam izdoties viņam šķiet visai niecīgas,” stāsta A. Kalkiene.
Tomēr ārste ticēja savam lēmumam. Vispirms viņa veica sakņu kanālu atkārtotu ārstēšanu, pēc kuras iekaisuma perēkļi izzuda. Tad viņa nolēma spert vēl vienu soli un veikt endodontisku mikrokirurģiju, lai pilnībā noņemtu infekciju un radītu vislabvēlīgākos apstākļus audu atveseļošanai.
Dažus mēnešus pēc ārstēšanas paciente diemžēl uz plānoto pārbaudi neieradās. Viņa atgriezās tikai pēc pusotra gada. Jaunais 3D rentgens ārsti pilnībā pārsteidza. “Kaulaudums bija pilnībā atjaunojies. Zobs bija stabils, nekustīgs savā vietā, apkārtējie audi – veseli. Tas bija brīdis, kad sapratu: uzticēšanās savai izvēlei un profesionālam darbam var nest patiesus brīnumus. Zobs, kas bija nolemts izraušanai, joprojām ir dzīvs un lieliskā stāvoklī,” viņa atceras.
Pēc ārstes domām, šis stāsts nav tikai veiksmīgas ārstēšanas piemērs, bet arī pierādījums tam, cik daudz nozīmē vēlme saglabāt esošo, nevis meklēt ātru risinājumu zoba izraušanas veidā. “Astoņu gadu laikā zobārstniecībā noticis milzīgs progress – labāka diagnostika, modernāki materiāli un instrumenti. Taču pats svarīgākais nav mainījies: noņemt infekciju un dot organismam iespēju dziedēt. Dažkārt pietiek ar vienu apmēram pusotru stundu ilgu procedūru, lai cilvēks varētu dzīvot tālāk ar savu veselo, dabisko zobu. Un sarežģītu protezēšanas darbu vai implantu vietā nepieciešams tikai viens precīzs lēmums,” pārliecināta ir A. Kalkiene.
Kad ir nepieciešama endodontiska ārstēšana?
Endodontiska palīdzība var būt vajadzīga ļoti dažādās situācijās – ne tikai tad, kad zobs stipri sāp. Visbiežāk pacienti vēršas pie ārsta, ja:
- rodas stipras sāpes, kas bieži pastiprinās naktīs;
- zobs sāpīgi reaģē uz karstu vai aukstu;
- pēc traumas (sitiena, lūzuma) zobu vai smaganu apvidū parādās sāpes vai pietūkums;
- kroņu vai citu restaurāciju laikā atklājas, ka bojāts zoba nervs;
- iepriekš ārstēts zobs atkal rada sūdzības – tad nepieciešama sakņu kanālu atkārtota ārstēšana.
Pat tad, ja sāpes nav jūtamas, rentgena izmeklējums var atklāt klusi progresējošus, bet bīstamus iekaisuma perēkļus. Tāpēc regulāras pārbaudes un diagnostika ir ļoti svarīga mutes veselības sastāvdaļa.
Dažkārt pietiek tikai ar otru viedokli
“Daudziem sakņu kanālu ārstēšana asociējas ar stiprām sāpēm un garām procedūrām. Patiesībā mūsdienu endodontija ir ātra, precīza un pacientam komfortabla. Pēc procedūras pacienti nereti pārsteigti jautā: “Vai tiešām jau viss? Tiešām beidzies?”” stāsta A. Kalkiene.
Pēc ārstes domām, pats svarīgākais ir atrast speciālistu, kam var uzticēties. Tad pazūd bailes, mazinās neziņa un ārstēšana kļūst par kopīgu, mērķtiecīgu darbu – izdarīt visu, lai zobs tiktu saglabāts.
“Katru gadu atzīmētā endodontijas diena ir laba iespēja ne tikai pateikties “zobu glābējiem”, bet arī godīgi padomāt par savu mutes veselību. Ja jums iesaka zobu izraut, bieži ir vērts pajautāt otro viedokli. Meklējiet risinājumu, kas palīdz saglabāt to, kas ir neatņemama jūsu organisma daļa. Dažkārt pietiek ar vienu profesionālu konsultāciju, lai saprastu – vēl nekas nav zaudēts,” uzsver zobārste Austėja Kalkiene.


