Beļģijas pilsētas Monas iedzīvotāji šo brīdi ir gaidījuši krietni ilgāk, nekā kāds jebkad varēja iedomāties. No projekta, kuram sākotnēji bija jākļūst par mūsdienīgu staciju, kas apvienotu visu reģionu, galu galā izveidojās divdesmit gadus ilga sāga ar solījumiem, vilšanos, tiesvedībām un eksplozīvi pieaugošiem budžetiem. Taču šodien, kad jaunā Gare de Mons beidzot ver durvis, noskaņojums pilsētā ir pavisam citāds – valda sajūsma, lepnums un pat bijība par arhitektūru, ko eksperti jau dēvē par vienu no skaistākajām ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Skulpturāla baltā stacija, kas atgādina nākotnes pilsētu
Monas stacija ir koši balta, gandrīz skulpturāla celtne, kuras centrā ir 165 metrus gara un 15 metrus augsta galerija, kas raisa asociācijas ar futūristisku pilsētu vīzijām. Atvērtu metāla konstrukciju ritms, plaša stikla izmantošana un monumentāls kupols rada gaismas spēli, kas it kā silda vēsos Beļģijas rietumu vakarus. Projekta autors ir pasaulslavenais spāņu arhitekts Santjago Kalatrava – tas pats, kura darbi Valensijā jau sen kļuvuši par laikmetīgās arhitektūras simboliem.
Divdesmit gadu gaidīšana: lielas ambīcijas un bezgalīgi kavējumi
Gare de Mons oficiālais stāsts sākās 2006. gadā, kad starptautiskajā arhitektūras konkursā uzvarēja Kalatravas projekts. Viss, kas notika pēc tam, atgādināja gan drīzāk infrastruktūras šausmu stāstu, nevis iedvesmojošu modernizācijas projektu. Septiņus gadus pēc projekta apstiprināšanas būvlaukumā būtībā nekas nenotika – vecā stacija vienkārši klusi gaidīja savu likteni. Tikai 2013. gadā sākās reāli būvdarbi, un līdzšinējo ēku nojauca.
Jums varētu patikt šie:
Sākotnēji tika solīts, ka jaunais komplekss būs gatavs 2015. gadā. Taču termiņi pārvērtās par tukšiem solījumiem: tehnoloģiski izaicinājumi, piegāžu problēmas, juridiski strīdi, nepārtraukti mainīts projekts un arhitektoniski risinājumi, kuri bieži prasīja unikālus inženiertehniskus paņēmienus, regulāri bīdīja atklāšanas datumu arvien tālāk. Rezultātā pasažieri jaunajā stacijā pirmo reizi varēja iekļūt tikai 2024. gada 18. decembrī. Kavējums – deviņi gadi.
Vietējie iedzīvotāji, gadiem ilgi vērojot lēno virzību un augošo budžetu, nebūt nekautrējās ironizēt: “Vai tā tiešām būs dzelzceļa stacija? Vai tikai kārtējā pilsētas leģenda?” Šodien noskaņa ir mainījusies – vilšanās vietā dzirdama sajūsmināta kņada.
Cena, kas liek saraukt uzacis: no 35 miljoniem līdz 480 miljoniem eiro
Ja būvdarbu temps raisīja izbrīnu, tad galīgās izmaksas bija patiesi šokējošas. Sākotnēji tika apgalvots, ka projekts izmaksās 35–37 miljonus eiro. Taču realitāte izrādījās pavisam cita: galējais budžets pieauga līdz 480 miljoniem eiro, kas ir 14 reizes vairāk nekā plānots sākumā. Šī summa pārsniedz 2 miljardus zlotu un tomēr ir mazāka par dažiem citiem reģionālās infrastruktūras projektiem – piemēram, Varšavas stacija Warszawa Zachodnia izmaksāja 2,7 miljardus zlotu.
Kāpēc Monas stacijas izmaksas pieauga tik strauji? Iemeslu bija vairāki. Arhitektoniskie risinājumi prasīja dārgas, speciāli šim projektam izstrādātas konstrukcijas. Platformas ar jumta segumu bija jāpārklāj tā, lai varētu apkalpot ļoti garus vilcienus. Autobusu terminālis tika projektēts intensīvai reģionālajai satiksmei. Stacija izveidota tā, lai spētu apkalpot līdz 190 vilcieniem dienā, bet nedēļas laikā – līdz 57 000 pasažieru. Visi šie ambiciozie mērķi nozīmēja milzīgas finansiālās saistības.
Vai projekts ir savas cenas vērts? Diskusijas turpinās, taču skaidrs ir viens: šodien Monai ir viens no iespaidīgākajiem transporta mezgliem Eiropā.
Jums varētu patikt šie:
Arhitektūras slava: viena no skaistākajām stacijām pasaulē
Tiklīdz stacija vēra durvis, par Monu vairs nerunāja tikai Beļģijā. Atsaucās arhitektūras un ceļojumu žurnāli, sociālo tīklu lietotāji – visi steidzās dalīties iespaidos. Iemesls ir pavisam skaidrs. National Geographic iekļāva Monas staciju 2025. gada septiņu pasaulē skaistāko staciju sarakstā, un projekts saņēma prestižo Prix Versailles arhitektūras balvu.
Šī vieta nav tikai transporta mezgls, bet arī arhitektūras simbols, kur satiekas laikmetīgums, futūristisks dizains un Kalatravam raksturīgā monumentalitāte. Stacija atstāj iespaidu, it kā tā atrastos uz robežas starp realitāti un modernu vīziju: gaisma ieplūst caur stikla konstrukcijām, metāla malas veido dinamisku ritmu, un visa būve mirdz kā urbāns bāka.
Pasažieri, kas ierodas Monā, vispirms nonāk galerijā, kura savos izmēros vairāk atgādina mūsdienu mākslas muzeju vai lidostas termināli, nevis tradicionālu dzelzceļa staciju. Un, lai gan daudzi gadiem kritizēja būvniecības vilcināšanos, šodien maz ir tādu, kas uzdrošinātos strīdēties: vizuālā ziņā tā ir viena no izteiksmīgākajām arhitektūras celtnēm Eiropā.
Lai arī Monas stacijas ceļš līdz atklāšanai bija pilns ar drāmu, šī vieta tagad kļuvusi par pilsētas lepnumu un arhitektūras etalonu. Reizēm lielākie projekti dzimst caur lielām grūtībām – un tieši tāpēc to triumfs, iespējams, ir vēl iespaidīgāks.
