Satelīti un mākslīgais intelekts (MI) kļūst par vienu no nozīmīgākajiem instrumentiem cīņā ar klimata pārmaiņām. Tie ļauj gandrīz reāllaikā sekot līdzi plašām pārmaiņām uz Zemes. Šādi dati palīdz pieņemt lēmumus par to, kur un kā mums vissteidzamāk jāpielāgojas notiekošajām izmaiņām.
Satelīti un mākslīgais intelekts – spēcīga mijiedarbība
Starptautiska zinātnieku komanda strādā pie tā, lai apvienotu kosmosā iegūtus novērojumus ar mākslīgā intelekta analīzi. Tas ļauj daudz precīzāk novērtēt, vai valstis un kopienas patiesībā stiprina savu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Eksperti uzsver, ka šādai integrācijai jābūt ieplānotai jau sistēmas izstrādes sākumposmā, nevis jāpievieno vēlāk kā papildinājums.
Ar novērošanu vien vairs nepietiek
Klimata sasilšana neapstājas, un ar izmaiņu vienkāršu novērošanu vairs nav gana. Ir būtiski mērīt pielāgošanās progresu un savlaicīgi pamanīt bīstamas tendences. Tieši šeit satelītattēli un mākslīgā intelekta modeļi visefektīvāk papildina cits citu.
Jums varētu patikt šie:
Globālais pielāgošanās mērķis
Globālais pielāgošanās mērķis ir viena no svarīgākajām 2015. gadā noslēgtās Parīzes klimata vienošanās daļām. Tā būtība ir valstu spēju stiprināšana pielāgoties klimata pārmaiņām, palielinot noturību un mazinot ievainojamību pret klimata riskiem. Lai to sasniegtu, nepieciešami skaidri un uzticami rādītāji.
Golvejas Universitātes pētnieki analizē, kā Zemes novērojumu dati var palīdzēt šādus rādītājus izstrādāt un ieviest. Viņuprāt, ilgstoši un nepārtraukti satelītnovērojumi dod lēmumu pieņēmējiem iespēju mērīt progresu un ātri identificēt teritorijas, kas ir īpaši ievainojamas.
Svarīgākās jomas
Pētījums koncentrējās uz četrām galvenajām jomām, kur pielāgošanās klimata pārmaiņām ir īpaši nozīmīga:
- lauksaimniecība,
- bioloģiskā daudzveidība,
- ekstrēmi laikapstākļi,
- iedzīvotāju veselība.
Katrā no šīm jomām satelīti spēj atklāt informāciju, ko tradicionālās novērošanas sistēmas bieži nespēj nodrošināt.
No kosmosa iegūtie dati ļauj sekot līdzi pārmaiņām plašās teritorijās, izmantojot vienotus novērtēšanas paņēmienus. Tas ir īpaši svarīgi reģionos, kur mērījumi uz zemes ir trūkstoši vai ļoti nevienmērīgi. Mākslīgais intelekts pēc tam palīdz šos signālus pārvērst konkrētos secinājumos un ieteikumos.
Jums varētu patikt šie:
Ko mēra satelīti?
Satelīti cita starpā uzrauga ūdens izmantošanas produktivitāti, apūdeņošanas sistēmu efektivitāti un lauksaimniecības kultūru izplatības izmaiņas. Tāpat tiek izmērīts plūdu apmērs, sausuma novirzes un citas ar nokrišņiem saistītas pārmaiņas. Šī informācija parāda, vai lauksaimniecība pielāgojas jaunajiem klimata apstākļiem.
Papildu tam tiek vākti dati par zemes virsmas temperatūru un gaisa kvalitāti. Tas ļauj novērtēt karstuma viļņu riskus un prognozēt iespējamus slimību uzliesmojumus. Šādi rādītāji kļūst būtiski gan veselības aprūpes plānošanā, gan pilsētvides attīstībā.
Kāpēc mākslīgais intelekts ir neaizstājams?
Satelītu datu apjoms ir milzīgs, tāpēc to manuāla apstrāde būtu pārāk lēna un neefektīva. Mākslīgais intelekts spēj atklāt likumsakarības, sasaistīt dažādus rādītājus un ļoti ātri veidot prognozes. Tas dod iespēju laikus brīdināt par pieaugošiem riskiem.
Zinātnieki uzsver, ka satelītu dati ir jāiekļauj globālo pielāgošanās rādītāju sistēmā jau tās izstrādes sākumā. Pieredze rāda, ka to pievienošana vēlāk ir ļoti sarežģīta. Jo agrāk šie dati tiek integrēti, jo efektīvāki kļūst gan pielāgošanās pasākumi, gan politiskie lēmumi.
