Eiropas Drošas satiksmes dienas, 13. oktobra, ietvaros eksperti īpaši uzsver atpūtas un miega nozīmi autovadītāja možuma saglabāšanā – sēšanās pie stūres neizgulējušamies ir pēc riska līmeņa salīdzināma ar braukšanu reibumā. Apdrošinātāji, kuri ikdienā saskaras ar smagām satiksmes avārijām, apstiprina: pēc negadījuma vadītāji nereti paši atzīst, ka ignorējuši noguruma pazīmes un pie stūres sākuši snaudīt.
Labs miegs kā viens no svarīgākajiem veselības avotiem
“Miegs ir viens no būtiskākajiem mūsu veselības un pašsajūtas avotiem. Tas ietekmē visas organisma sistēmas – sākot ar imunitāti un sirds darbību līdz pat atmiņas procesiem un radošuma aktivizēšanai,” skaidro neirozinātniece un miega eksperte Dr. Laura Bojarskeite.
“Ja diennaktī guļam 7–9 stundas kvalitatīva miega, smadzenes daudz labāk regulē emocijas: mierīgāk reaģējam uz stresu, esam mazāk pakļauti trauksmei un aizkaitināmībai, situācijas vērtējam pozitīvāk. Labs miegs palīdz saglabāt možumu, psiholoģisko izturību un atbalsta mūsu ilgtermiņa garīgo veselību,” viņa piebilst.
Jums varētu patikt šie:
Piektdaļa smagu satiksmes negadījumu saistīta ar miegainību
Miega trūkums neaprobežojas tikai ar nogurumu un sliktu garastāvokli – tas tieši ietekmē arī mūsu drošību uz ceļa. Pat viena slikti gulēta nakts palēnina reakcijas ātrumu, apgrūtina spēju noturēt uzmanību un samazina možumu.
“Dažādi pētījumi rāda, ka miega trūkums tieši palielina negadījumu risku gan satiksmē, gan darbā, gan mājās. Piemēram, cilvēki, kuri cieš no miega deficīta, strādā lēnāk un pieļauj līdz pat trīs reizes vairāk kļūdu. Tiek lēsts, ka aptuveni 7% uzņēmumiem ļoti dārgo darba negadījumu var būt saistīti ar darbinieku bezmiegu. Tāpat ar vadītāju miegainību un nepietiekamu atpūtu tiek saistīta aptuveni piektdaļa smagu satiksmes negadījumu,” norāda L. Bojarskeite.
Pēc miega speciālistes teiktā, avārijas risks pieaug vairākas reizes, ja cilvēks diennaktī guļ mazāk par 5 stundām. Viss problemātiskākais ir tas, ka vadītājs pats bieži vien nemaz neapzinās, cik bīstami noguris viņš patiesībā ir.
Riska faktori: nakts laiks un monotons ceļš
Apdrošināšanas sabiedrības “Lietuvos draudimas” transporta atlīdzību nodaļas vadītājs Giedrjus Petriks uzsver, ka pēc avārijas rakstura un apstākļiem nereti var secināt, ka negadījuma brīdī vadītājs bija iemidzis vai miegainības dēļ zaudējis možumu. Īpašā riska grupā atrodas kravas automašīnu vadītāji un tie, kuri regulāri mēro ļoti lielus attālumus.
“Redzam, ka lielākā daļa ar miegainību saistīto avāriju notiek uz taisniem ceļa posmiem, automaģistrālēs un šosejās, kur satiksmes intensitāte ir neliela un apkārtne – ļoti monotona. Piemēram, ja cilvēks ir gulējis ļoti maz vai slikti, tad nepārtraukta trīs stundu braukšana pa Viļņas–Klaipēdas automaģistrāli jau uzskatāma par paaugstināta riska situāciju,” skaidro G. Petriks.
Jums varētu patikt šie:
Pēc apdrošināšanas uzņēmuma pārstāvja teiktā, būtisks faktors ir arī diennakts laiks – ar miegainību saistītas avārijas biežāk notiek pēcpusdienā vai agrās rīta stundās.
“Naktī laikā no plkst. 2 līdz 6 satiksmes negadījumu risks ir īpaši augsts, jo šajā periodā cilvēka organisms dabiski piedzīvo visdziļāko miegainības fāzi. Agrā pēcpusdienā, aptuveni no plkst. 13 līdz 15, parādās vēl viens tā sauktais ‘kritums’, kad možums samazinās, īpaši pēc pusdienām vai intensīva garīga darba,” viņš piebilst.
Kā sagatavoties gariem braucieniem
Lai arī straujais dzīves ritms bieži vien liek upurēt miegu par labu darbam un citām steidzamām lietām, miega eksperte L. Bojarskeite atgādina: sēžoties pie stūres neizgulējušamies, mēs bīstami līdzināmies vadītājam alkohola reibumā.
“Braukt pēc slikti gulētas nakts ir gandrīz tas pats, kas vadīt transportlīdzekli pēc alkohola lietošanas. Atšķirība ir tā, ka alkohola ietekmi cilvēki parasti skaidri izjūt, savukārt miega trūkuma radīto apdraudējumu mēdz par zemu novērtēt. Ja esam nomodā aptuveni 18 stundas pēc kārtas, mūsu reakcijas ātrums kļūst līdzīgs kā pie 0,5 promiļu alkohola koncentrācijas asinīs. 24 stundas bez miega organismam iedarbojas līdzīgi kā aptuveni 1 promile alkohola – tas ir salīdzināms ar vairāku stiprā alkohola glāžu lietošanu,” skaidro L. Bojarskeite.
Pēc ekspertes teiktā, pirms gariem un atbildīgiem braucieniem vissvarīgākais ir izgulēties vismaz 7–8 stundas. Tāpat ieteicams ceļā doties no rīta, nevis vēlu vakarā, jo dienas pirmajā pusē esam dabiski možāki.
Pirmās miegainības pazīmes un rīcība
“Svarīgākais, atrodoties pie stūres, ir spēt pamanīt un atzīt pirmās miegainības pazīmes: plakstiņu kļūšana smagiem, bieža mirkšķināšana, grūtības noturēt acis vaļā, žāvas. Brīdinājuma signāli ir arī situācijas, kad nepamanāt ceļazīmes, neatceraties, kā esat veicis kādu ceļa posmu, vai arvien biežāk jāizlabo automašīnas virziena maiņa. Mūsdienu automašīnās bieži ir sistēmas, kas konstatē nedrošu, nestabilu braukšanas stilu un brīdina vadītāju par nepieciešamību atpūsties,” skaidro neirozinātniece.
Ja parādās kaut vai vairāki no šiem simptomiem, tas ir skaidrs signāls, ka turpināt braukt ir bīstami, un ir jāpārtrauc ceļš, lai atpūstos. Gariem braucieniem kopumā ieteicams plānot regulārus atpūtas pārtraukumus.
Praktiski ieteikumi možuma saglabāšanai ceļā
“Garos braucienos vērts vismaz ik pēc divām stundām izkāpt no automašīnas, nedaudz izkustēties un padzerties ūdeni. Ja jūtat izteiktu miegainību, ieteicams veikt 15–20 minūšu snaudu. Kafija un citi stimulējoši dzērieni var īslaicīgi nedaudz palīdzēt, taču tie nekad neaizstāj miegu,” uzsver L. Bojarskeite.
