Pasaules zinātnieki arvēro ar arvien lielākām bažām, ka ledāji kūst aizvien straujāk. Lai gan varētu šķist, ka tie spēj sevi dabiski aizsargāt pret klimata pārmaiņām, atdzesējot gaisu virs savas virsmas, šis dabiskais aizsargmehānisms vairs ilgi nedarbosies.
Austrijas Zinātnes un tehnoloģiju institūta jaunais pētījums liecina, ka ledāju spēja sevi atdzesēt sasniegs kulmināciju jau šajā desmitgadē, un pēc tam temperatūra sāks paaugstināties ievērojami straujāk.
Pētnieku grupa Pelličoti vadībā apkopoja un no jauna analizēja plašu globālo ledāju novērojumu datu kopu, kas palīdzēja labāk izprast šo īslaicīgo parādību. Viņu secinājumi rāda, ka pēc 2030. gada ledāji pakāpeniski zaudēs savu atdzesēšanas spēju, kas nozīmē ātrāku kušanu un atkāpšanos.
Jums varētu patikt šie:
Viens no pētījumā iesaistītajiem zinātniekiem, Tomass Šo, atceras dienu Šveicē, kad viņš mērīja gaisa temperatūru 2600 metru augstumā uz Korbasjē ledāja. Lai gan ārējā gaisa temperatūra bija 17 grādi virs nulles, šis novērojums spilgti parādīja, cik strauji apstākļi var mainīties pat augstkalnu reģionos.
Īslaicīgais atdzišanas efekts
Lai gan pasaules vidējā temperatūra nepārtraukti pieaug, daži ledāji, īpaši Himalajos, šo procesu pagaidām spēj nedaudz palēnināt. No to nogāzēm lejup virzās vēsāks gaiss, veidojot tā sauktos katabatiskos vējus, kas uz laiku aizsargā vietējās ekosistēmas.
Tomēr tā nav pastāvīga aizsardzība, bet gan tikai īslaicīga reakcija uz sasilstošo atmosfēru.
Šo pētījums parāda, ka ledāju pašatdzišana sasniegs savu maksimumu vēlākais šī gadsimta ceturtā desmitgades sākumā. Pēc tam šis efekts pakāpeniski izzudīs, un ledāju virsmas temperatūra sāks celties vēl straujāk. Tas izraisīs paātrinātu kušanu un ledāju sadrumstalotību, ko pastiprina cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas.
Zinātnieki uzsver, ka šo īslaicīgo parādību nedrīkst uztvert maldinoši. Tā nav ledāju izturības pret klimata pārmaiņām pazīme, bet gan īss atelpas brīdis pirms neizbēgamas pārmaiņu paātrināšanās.
Jums varētu patikt šie:
Dati un prognozes
Lai precīzāk novērtētu ledāju reakciju, pētnieki apkopojot datus no 350 meteoroloģiskajām stacijām, kas izvietotas uz 62 ledājiem visā pasaulē. Galvenā uzmanība tika pievērsta temperatūras atšķirībām starp ledāja virsmu un apkārtējo gaisu.
Vidējie rezultāti rāda, ka ledāja virsma sasilst par 0,83 grādiem, ja apkārtējā gaisa temperatūra paaugstinās par vienu grādu. Tas nozīmē, ka līdz šim ledāja virsma spēja daļu siltuma “uzņemt” sevī, neļaujot tai sasilt tikpat strauji kā atmosfērai.
Tāpat tika ņemtas vērā dažādas ledāju īpašības, piemēram, uzkrātie nogulumu slāņi uz virsmas, kas var ietekmēt siltumapmaiņu. Modelēšanas rezultāti parāda, ka atdzišanas efekts būs jūtams tikai aptuveni līdz 2040. gadam. Pēc tam ledāji arvien vairāk uzvedīsies līdzīgi apkārtējai siltajai atmosfērai, zaudējot savu dabisko aizsargspēju.
Ko var darīt jau tagad?
Lai gan nākotnes perspektīvas izskatās drūmas, zinātnieki uzskata, ka izpratne par šo īso atdzišanas periodu palīdzēs nākamo gadu desmitu laikā labāk plānot ūdens resursu pārvaldību. Vienlaikus viņi uzsver, ka ledāju kušanu apturēt vairs nav iespējams – var tikai palēnināt to atkāpšanos, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Pētniekuprāt, galvenajai uzmanībai nevajadzētu būt vērstai uz ledāju mākslīgu glābšanu, bet gan uz cilvēku attieksmes maiņu pret klimata pārmaiņām. Tagad ir pēdējais laiks rīkoties, lai mazinātu cilvēka radīto ietekmi uz vidi, jo katrs papildu grāds sasilšanas būtiski ietekmē mūsu planētas nākotni.
