Pasaulē tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī transporta nozare. Mākslīgais intelekts (MI) ieņem arvien nozīmīgāku lomu jaunās paaudzes transportlīdzekļos – tas nepievieno tikai ērtas papildu funkcijas, bet kļūst par centrālo faktoru, kas nosaka drošību, efektivitāti un visu braukšanas pieredzi kopumā.
VILNIUS TECH Transporta un loģistikas kompetenču centra direktors, vecākais pētnieks, asociētais profesors Dr. Viktors Skriķis skaidro, ka strauji attīstošās inovācijas paver iespēju automobili it kā izgudrot no jauna.
Viņš uzsver, ka MI tehnoloģijas jau šobrīd risina daudzas ar pārvietošanos un kravu pārvadājumiem saistītas problēmas, un vairāku uzdevumu gadījumā risinājumi bez MI ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami.
MI loma mūsdienu transportlīdzekļos
MI ir kļuvusi par neatņemamu papildu vadītāja palīgsistēmu sastāvdaļu, piemēram, adaptīvās kruīza kontroles, ceļazīmju, gājēju un dzīvnieku atpazīšanas sistēmās. Šajās tehnoloģijās MI apstrādā kameru un citu sensoru savāktos datus un pārvērš tos informācijā, ko transportlīdzekļa vadības sistēmas spēj izmantot.
Šādi un līdzīgi risinājumi dod būtisku ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā – piemēram, automātiskās avārijas bremzēšanas sistēmas var palīdzēt samazināt negadījumu skaitu.
Tomēr līdz šim MI pilnais potenciāls vēl nav ticis pilnvērtīgi izmantots. Inovāciju ieviešanu sērijveida ražošanā ierobežoja ierobežotā aparatūras veiktspēja un augstās ieviešanas izmaksas, kas kavēja šo risinājumu masveida izplatību. Šobrīd automobiļu tirgū notiek būtisks pavērsiens.
Pāreja uz programmatūras vadītiem transportlīdzekļiem
Par nozīmīgāko jauninājumu un lūzuma punktu Dr. V. Skriķis uzskata pāreju no klasiskajiem transportlīdzekļiem uz programmatūras definētiem transportlīdzekļiem. Mainīgā aparatūras arhitektūra rada priekšnoteikumus MI daudz plašākai un daudzveidīgākai izmantošanai.
“Šāda līmeņa elektronisko vadības bloku skaitļošanas jauda agrāk nebija pieejama. Tas ir lielisks pamats pilnīgi jauna transportlīdzekļa izveidei ar funkcijām, kuras līdz šim nebija iespējams realizēt,” skaidro eksperts.
MI pārņem braukšanas pieredzi
Tehnoloģijām attīstoties, nākotnes auto sistēmas tiks nepārtraukti atjauninātas, kas paver arvien plašākas iespējas MI pielietojumam automatizētā (autonomā) braukšanas vadībā. No tā izriet vairākas priekšrocības: sākot ar ceļu satiksmes negadījumu skaita mazināšanu līdz plūstošākai un efektīvākai satiksmei.
“Autonomās automašīnas var uzlabot mobilitātes pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem, mazinot viņu atkarību no tradicionālajām braukšanas prasmēm. Turklāt automatizētie transportlīdzekļi palīdzēs risināt vadītāju trūkumu Eiropā.
Ilgtermiņā MI aizvien vairāk pārņems visu mūsu braukšanas pieredzi – mūsdienu automašīnas jau spēj noturēt joslu, bremzēt, paātrināties un pat pārkārtoties. Vadītāja galvenais uzdevums vēl ir tikai turēt stūri,” norāda Transporta un loģistikas kompetenču centra pētnieks.
Ņemot vērā MI straujo attīstību, nākotnē var sagaidīt risinājumus, kas palīdzēs optimizēt satiksmes plūsmas, mazināt CO₂ izmešus un enerģijas patēriņu, kā arī nodrošinās personificētus pārvietošanās pakalpojumus, pielāgotus individuālajām vajadzībām.
Galvenie izaicinājumi: regulējums un globālā konkurence
Neskatoties uz MI acīmredzamo ieguvumu, tā plašākai izmantošanai transportlīdzekļos vēl jāpārvar vairāki šķēršļi. Pēc eksperta domām, tehnoloģiskās un infrastruktūras problēmas kopumā ir pārvaramas, tādēļ automobiļu funkcionalitāte pieaugs un nepieciešamība pēc tiešas cilvēka iejaukšanās samazināsies.
Transportlīdzekļu pilnīgu autonomiju šobrīd visvairāk ierobežo tiesiskie aspekti un pārmērīga regulācija. Liels izaicinājums ir arī sabiedrības gatavība uzticēties šādām sistēmām.
“Transportlīdzekļi apkopo milzīgus datu apjomus, kas var ietvert personas datus, braukšanas paradumus un atrašanās vietu. Tajā pašā laikā mums vairs nav greznības ignorēt privātuma jautājumus. Kamēr Eiropas Savienība tikai izstrādāja MI regulējuma ietvaru, reģions būtiski atpalika no ASV un Ķīnas. Pieņemtie tiesību akti drīzāk ierobežo, nevis veicina tehnoloģiju attīstību, un tas ir jāmaina. Mūsdienās galvenais izaicinājums ir mūsu konkurētspējas stiprināšana, kam jāpievērš īpaša uzmanība,” uzsver VILNIUS TECH pētnieks.
Eksperts piebilst, ka pašlaik uzmanīgi tiek vērots arī tas, kā noslēgsies elektromobilitātes revolūcija un vai Eiropas ražotāji spēs izturēt pieaugošo Ķīnas ražotāju konkurenci.
“Ķīnā šobrīd darbojas vairāk nekā simts elektroautomobiļu ražotāju. Turklāt mūsu reģiona ražotājus un piegādātājus negatīvi ietekmē ASV muitas tarifi. Izdzīvos tikai spēcīgākie, tādēļ Eiropai, lai saglabātu savu tirgus daļu, būs ļoti aktīvi jākonkurē,” uzsver asociētais profesors Dr. V. Skriķis.
MI ietekme uz cenām un darba tirgu
MI arvien plašāka ieviešana neizbēgami ietekmēs arī jauno transportlīdzekļu cenu. Kā skaidro Skriķis, pēdējo desmit gadu laikā gan vadības bloku skaits, gan programmatūras koda apjoms automašīnās ir pieaudzis vairākas desmit reizes. Vienlaikus turpinās strauja elektromobilitātes attīstība, kas ir paaugstinājusi jaunu automobiļu cenas un bremzējusi pārdošanu. Tas savukārt padara ražotājus piesardzīgus, ieviešot inovatīvus MI risinājumus sērijveida ražošanā.
Lai gan MI integrēšana sākotnēji var vēl vairāk palielināt transportlīdzekļu cenas – galvenokārt izstrādes un ieviešanas izmaksu dēļ –, efektīvāki transportlīdzekļi ilgtermiņā var samazināt ekspluatācijas izmaksas.
“Jaunā transportlīdzekļu arhitektūra ļauj resursus izmantot daudz optimālāk. Tajā pašā laikā viedāku, autonomu automobiļu izplatība neizbēgami mainīs arī darba tirgu – lai gan mobilitātes un loģistikas nozarēs var mazināties nepieciešamība pēc vadītājiem, pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem, kas saistīti ar MI tehnoloģiju izstrādi un uzturēšanu,” uzsver Transporta un loģistikas kompetenču centra direktors.


