Gadsimtiem cilvēki ir apbrīnojuši vienu no iespaidīgākajām dabas parādībām – ziemeļblāzmu. 2025. gada 11. novembrī ASV iedzīvotāji to varēja novērot pat dienvidu štatos. Šis krāsainais deju ritms debesīs ir ne tikai rets, bet arī noslēpumains skats.
Krāsu deja ziemas debesīs
Ziemeļblāzma pārsteidz ar spilgtām sarkanām, zaļām un violetām nokrāsām. Šī parādība ir īpaši iespaidīga aukstajā gada laikā, kad nakts debesis ir vistumšākās. Nav brīnums, ka miljoniem cilvēku dodas uz ziemeļiem tikai tāpēc, lai savām acīm redzētu šo apburošo skatu.
Šogad ziemeļblāzma varētu biežāk parādīties atkal, un zvaigžņu vērotāji to gaida ar nepacietību. Daba fascinē ar to, ka katrs ziemeļblāzmas vilnis ir mazliet citāds. Pat tie, kuri to redzējuši vairākas reizes, atzīst, ka ziemeļblāzma vienmēr spēj pārsteigt no jauna un atstāt neizdzēšamu iespaidu.
Jums varētu patikt šie:
Senie priekšstati un pirmie zinātniskie skaidrojumi
Pirms mūsdienu zinātnes rašanās cilvēki centās izskaidrot ziemeļblāzmu ar iztēles palīdzību. Dažās kultūrās uzskatīja, ka šie gaismas stari ir dvēseļu ceļš uz viņsauli. Citviet ticēja, ka tā ir debesīs atspoguļota karojošu garu cīņa.
Vēlāk parādījās pirmie racionālie mēģinājumi izprast ziemeļblāzmas izcelsmi. Agrīnie pētnieki pieļāva, ka šo parādību izraisa saules gaismas atstarošanās no ar ledu klātām zemes virsmām. Šī teorija kādu laiku šķita ticama, līdz, iedziļinoties sarežģītākos atmosfēras procesos, tā tika noraidīta.
1619. gadā Galileo Galilejs šai parādībai piešķīra nosaukumu aurora borealis. Lai gan viņš kļūdījās, domādams, ka tā ir tikai saules staru atspīdums, šis nosaukums tiek lietots joprojām. Tikai vēlākie pētījumi atklāja ziemeļblāzmas patieso, krāsaino izcelsmi.
Kā patiesībā rodas ziemeļblāzma?
Mūsdienu zinātnieki ir vienisprātis, ka ziemeļblāzmu izraisa elektriski lādētu Saules daļiņu plūsmas, kas saduras ar Zemes atmosfēras atomiem. Šo sadursmju laikā izdalās enerģija, kas mums redzama kā krāsaina gaisma. Pateicoties Zemes magnētiskajam laukam, tas visbiežāk notiek pie poliem.
2008. gadā pētnieki apstiprināja, ka izšķiroša nozīme ir magnētiskā lauka spēka līniju pārslēgšanai. Kad magnētiskais lauks sasniedz kritisku robežu, notiek pēkšņa “izlāde”, kas paātrina plazmu. Šo izmaiņu rezultātā ziemeļblāzma debesīs uzplaiksnī gandrīz acumirklī.
Jums varētu patikt šie:
Šie enerģijas uzplaiksnījumi rada it kā dejojošu gaismas spēli, kas var izskatīties kā zaļi, violeti vai sarkani stari. Precīzā krāsu gamma ir atkarīga no tā, ar kādiem atomiem Saules daļiņas saduras un cik daudz enerģijas šajā procesā izdalās.
Kur un kad vislabāk vērot ziemeļblāzmu?
Ziemeļblāzma ir visredzamākā ziemā, kad naktis ir garas un tumšas. Lai gan parasti šo parādību saista ar Arktikas reģionu, pastāv arī dienvidu ziemeļblāzma. Turklāt auroras ir novērotas pat uz citām planētām.
Par labākajām vietām ziemeļblāzmas vērošanai tiek uzskatītas Islande, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Grenlande, Ziemeļkanāda un Aļaska. Tomēr nereti ziemeļblāzma izplešas daudz tālāk uz dienvidiem un kļūst par negaidītu piedzīvojumu tūkstošiem cilvēku.
Lai nofotografētu ziemeļblāzmu, ir vērts nedaudz sagatavoties un telefonā izmantot nakts režīmu. Pat vāja ziemeļblāzma fotogrāfijā var izskatīties daudz spilgtāka nekā ar neapbruņotu aci. Tāpēc, iespējams, jau tuvākajā laikā arī tev izdosies ieraudzīt un iemūžināt šo izcilo dabas brīnumu nakts debesīs.
