Mūsdienās cilvēki dzīvo ilgāk nekā jebkad agrāk, tāpēc vecumdienas aizņem daudz lielāku dzīves daļu. Garāks mūžs paver jaunas iespējas, taču vienlaikus nes līdzi arī vairāk izaicinājumu. Viens no būtiskākajiem ir ar vecumu saistīta garīgo spēju pavājināšanās.
Novecojot izmaiņas notiek ne vien ķermenī, bet arī ikdienas domāšanā un uzmanībā. Daļai senioru atmiņa kļūst vājāka, grūtāk ir noturēt koncentrēšanos, un ierasto uzdevumu veikšanai nepieciešams vairāk laika. Zinātnieki jau gadiem mēģina saprast, kāpēc daži cilvēki saglabā garīgo možumu, kamēr citi noveco straujāk.
Viens no arvien biežāk pētītajiem faktoriem ir daudzvalodība – situācija, kad cilvēks pārvalda vairāk nekā vienu valodu. Uzskata, ka pastāvīga dažādu valodu lietošana trenē smadzenes gluži kā ikdienas vingrošana. Jauni pētījumu dati liecina, ka valodu prasme var būt būtisks faktors garīgās novecošanās palēnināšanā.
Jums varētu patikt šie:
Daudzvalodība kā ikdienas treniņš smadzenēm
Kad cilvēks prot divas vai vairākas valodas, tās smadzenēs ir vienlaikus aktīvas pat tad, ja runā tikai vienā no tām. Pirms vārda izrunāšanas smadzenēm ir jāizvēlas pareizā valoda un vienlaikus jānobloķē pārējās, lai tās netraucētu. Šāda nepārtraukta izvēle un filtrēšana darbojas kā ikdienas garīgais treniņš.
Valodu maiņa, nepiemērotajā valodu sistēmā aktivizēto vārdu apspiešana un atšķirīgu vārdu krājumu atcerēšanās nostiprina uzmanības un paškontroles sistēmas. Šie neironu tīkli ir atbildīgi par spēju koncentrēties, plānot darbības un ātri pielāgoties jaunām situācijām.
Ilgstošā laika posmā šāda regulāra slodze var padarīt smadzenes izturīgākas vecumdienās. Jo biežāk šīs spējas tiek lietotas, jo ilgāk tās saglabājas.
Plaša pētījuma rezultāti
Kādā nesenā pētījumā piedalījās vairāk nekā 86 000 cilvēku vecumā no 51 līdz 90 gadiem no dažādām Eiropas valstīm. Ar datorprogrammas palīdzību tika vērtēta dalībnieku atmiņa, ikdienas funkcionēšana, izglītības līmenis, fiziskā aktivitāte un veselības rādītāji. Pamatojoties uz to, tika aprēķināts, cik lielā mērā cilvēka stāvoklis šķiet jaunāks vai vecāks par viņa faktiskajiem gadiem.
Atklājās, ka valstīs, kur lielākā daļa iedzīvotāju runā vairākās valodās, novecošanās pazīmes vidēji bija vājāk izteiktas. Vienvalodīgi cilvēki biežāk izskatījās bioloģiski vecāki, nekā varētu spriest pēc viņu kalendārā vecuma, savukārt jau vienas papildu valodas pārzināšana deva jūtamu priekšrocību.
Jums varētu patikt šie:
Jo vairāk valodu cilvēks prata, jo spēcīgāks bija aizsargājošais efekts, īpaši ļoti cienījamā vecumā. Tas ļauj domāt, ka daudzvalodība var sniegt būtisku aizsardzību pret garīgo norietu vairāku gadu desmitu garumā.
Kāpēc šī ietekme ir tik nozīmīga?
Zinātnieki pārbaudīja, vai rezultātus nevar izskaidrot ar atšķirībām valstu labklājības līmenī, izglītībā vai politiskajā stabilitātē. Pat tad, kad tika ņemti vērā dažādi vides un sociālie faktori, daudzvalodības pozitīvā ietekme saglabājās. Tas ļauj secināt, ka tieši valodu pieredze pati par sevi veicina veselīgāku novecošanos.
Lai gan pētījumā netika tieši analizēti procesi smadzenēs, rezultātus īpaši saista ar tā sauktajām izpildfunkcijām – sistēmām, kas vada uzmanību, uzdevumu maiņu un darbību plānošanu. Daudzvalodīgi cilvēki šīs funkcijas ikdienā izmanto biežāk, tāpēc tās saglabājas aktīvas ilgāku laiku.
Tādējādi valodu prasme nav brīnumlīdzeklis, kas pilnībā novērstu ar vecumu saistītās izmaiņas, taču tā var būt vienkāršs ikdienas ieradums, kas palīdz smadzenēm ilgāk saglabāt možumu. Sākt mācīties jaunu valodu nekad nav par vēlu – jo īpaši tad, ja to uzlūko kā ieguldījumu savā nākotnes garīgajā veselībā.
