Eiropas autobūves nozari jau divus mēnešus paralizējušā mikroshēmu krīze ir sasniegusi lūzuma punktu. Nīderlandes valdība paziņojusi, ka “aptur” Nexperia pārņemšanas procesu – soli, kas acīmredzami maina spēku līdzsvaru Pekinas labā. Ķīnas spiediens bija tik spēcīgs, ka Nexperia Ķīnas struktūrvienība sāka bloķēt čipu piegādes Eiropai, un lielākie autoražotāji nonāca kritiskā situācijā. Tagad rodas jautājums: vai Nīderlande atkāpās, lai glābtu Eiropas autobūvi, vai arī tas pierāda, ka kontinents atkal zaudē tehnoloģiskajā spēkošanās?
Nīderlande nospiež bremzes – vai Ķīna svin uzvaru?
Pēc pusotru mēnesi ilgušām saspringtām sarunām Hāgā pieņemts lēmums, ko daudzi jau dēvē par kapitulāciju. Ekonomikas ministrs Vincents Karremans paziņoja, ka aptur procesu, kura mērķis bija pārņemt Nexperia – vēsturiski ar Philips saistītu pusvadītāju ražotāju, kas šobrīd pieder Ķīnas tehnoloģiju koncernam Wingtech.
Ministra izteikumi bija diplomātiski, taču skaidri lika noprast, ka Pekinas ultimāts sasniedza savu mērķi: Nīderlande novērtē “Ķīnas pozitīvos soļus”, kas ļauj atjaunot čipu piegādes Eiropai. Citiem vārdiem sakot – Eiropa atkāpās no konflikta, lai nezaudētu kritiski svarīgās komponentes, no kurām atkarīga miljonu automobiļu ražošana.
Jums varētu patikt šie:
Lai gan oficiāli uzsvērts, ka krīze vēl nav beigusies, ir skaidrs, ka tas ir būtisks solis atpakaļ. Tā ir arī zīme, ka pat lielākās ES ekonomikas nav gatavas ilgstošai konfrontācijai ar Ķīnu tehnoloģiju jomā.
Kā sākās Nexperia konflikts?
Krīze uzliesmoja negaidīti 30. septembrī, kad Nīderlandes valdība nolēma ieviest administratīvo pārvaldību pār Nexperia vietējo struktūrvienību. Oficiālais iemesls – “nopietni vadības trūkumi”. Patiesais mērķis gan bija apturēt stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju aizplūšanu uz Ķīnu.
Spriedzi pastiprināja apsūdzības Nexperia vadītājam Džanam Sjuedžeņam, kurš, pēc Nīderlandes iestāžu vērtējuma, jau pirms atcelšanas no amata nodevis Wingtech centrālei Ķīnā konfidenciālu informāciju. Tiek lēsts, ka tajā bija iekļauti mikroshēmu izstrādes dati un ražošanas iekārtu parametri.
Medijos parādījās ziņas par vēl plašākiem plāniem: Wingtech iecerējis daļu integrēto shēmu ražošanas pārcelt uz Ķīnu, Eiropā samazināt darba vietu skaitu līdz pat 40 procentiem un slēgt pētniecības centru Minhenē. Tas nozīmētu tiešu Eiropas tehnoloģiskās bāzes vājināšanu – scenāriju, ko Hāga centās novērst par katru cenu.
Ķīnas atbilde: čipu blokāde un formāla “patstāvība”
Nīderlandes rīcība izraisīja Pekinas strauju reakciju. Jau 19. oktobrī Nexperia China Co. paziņoja, ka pārtop par “patstāvīgu vienību”, kas savu produkciju pārdos tikai Ķīnas partneriem un vienīgi norēķinos juaņās. Citiem vārdiem – ceļš uz Eiropu tika slēgts.
Jums varētu patikt šie:
Tas bija viens no spēcīgākajiem Ķīnas spiediena instrumentiem, jo aptuveni 70 procenti Nexperia produkcijas, lai gan ražoti ES, tiek nosūtīti uz Ķīnu tālākai komplektēšanai. Nexperia kontrolē apmēram 40 procentus pasaules tirgus automobiļu mikroshēmām. Piegāžu strauja pārtraukšana nozīmēja tikai vienu: Eiropas rūpnīcas riskēja apstāties.
Bosch bija spiests trīs Eiropas struktūrvienībās sūtīt darbiniekus piespiedu atvaļinājumā. Japānas Nissan paziņoja par ražošanas ierobežošanu Kjušū rūpnīcā. Un tas bija tikai sākums – drūmākie scenāriji paredzēja plaša mēroga rūpniecisku paralīzi.
Eiropa spiesta ieraudzīt savas vājās vietas
Eksperti ir vienisprātis: šī krīze atsedza, cik liela ir Ķīnas ietekme uz Eiropas ekonomiku. Lai gan ES vadītāji regulāri runā par “tehnoloģisko neatkarību”, realitāte rāda ko citu. Eiropai trūkst pietiekamas mikroshēmu ražošanas bāzes, tā ir atkarīga no piegādes ķēdēm uz austrumiem, bet kritiski svarīgu komponentu ražošana ir sadalīta tā, ka jebkurš ģeopolitisks satricinājums var paralizēt visu autobūves nozari.
Iespējams, ka Nīderlandes lēmumu apturēt Nexperia pārņemšanu ietekmēja ne tikai diplomātisks spiediens, bet arī spēcīgs autoražotāju lobijs Eiropā. Ja mikroshēmas neatgrieztos piegāžu ķēdē, Eiropas montāžas līnijas viena pēc otras apstātos, un zaudējumi sasniegtu miljardus.
Ilgtermiņā tas būtu vēl bīstamāk: jaunu automobiļu deficīts tikai nostiprinātu Ķīnas autoražotāju pozīcijas Eiropas tirgū, kur tie jau tagad ienāk arvien agresīvāk.
Vai Eiropai vēl ir iespēja atgūties?
Lai arī Nīderlandes lēmums krīzi uz brīdi mīkstina, tas rada bīstamu precedentu. Signāls, ko sapratuši gan Pekina, gan Brisele, ir skaidrs: Eiropa nav gatava atklātai sadursmei par tehnoloģiskajām interesēm. Tas uzdod jautājumu – vai kontinents var cerēt uz līderpozīcijām jaunajā industriālajā laikmetā, ja nespēj aizsargāt savus stratēģiskos uzņēmumus?
Tajā pašā laikā situācija var kļūt par atspēriena punktu, lai paātrinātu Eiropas mikroshēmu projektus, palielinātu investīcijas vietējā elektronikas rūpniecībā un mazinātu atkarību no Ķīnas. Tas ir sarežģīts, taču neizbēgams ceļš, ja Eiropa nevēlas atkal kļūt par ģeopolitiskā šantāža upuri.
Šobrīd ir skaidrs tikai viens: Nexperia krīze kļuvusi par sarkanu brīdinājuma signālu visai Eiropas autobūves nozarei. Un kompromiss, ko izvēlējusies Nīderlande, vairāk atgādina sāpīgu realitātes atzīšanu, nevis diplomātisku uzvaru.
Foto ir ilustratīvi © Canva.
