Septembris, kas ir neparasti labvēlīgs mēnesis finanšu tirgiem, vairāku reģionu akcijas un citi riskantāki aktīvi būtiski pieauga cenā, kamēr ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās un pat nedaudz samazinājās.
Цentālās bankas un procentu likmju politika
Цentālās bankas tirgus dalībniekus ar savu rīcību nepārsteidza: Eiropas Centrālā banka (ECB) bāzes procentu likmes atstāja nemainīgas, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) septembra sēdē samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.
Donalds Tramps turpināja īstenot savu ekonomisko politiku, balstoties uz muitas tarifiem, un plāno ieviest jaunus nodokļus patentētiem medikamentiem. Septembrī tika sasniegti jauni vēsturiskie maksimumi gan ASV akciju indeksam S&P, gan arī zelta un sudraba cenām.
Jums varētu patikt šie:
ECB piesardzīga, FED – nedaudz pielaidīgāks
ECB septembrī procentu likmes nemainīja, un arī nākotnes redzējums šobrīd ir drīzāk piesardzīgs. Vienīgi Francijas centrālās bankas prezidents Fransuā Villeruā de Galjo un Lietuvas Bankas vadītājs Gedimins Šimkus (amatā līdzīgā mūsu Bankas padomes priekšsēdētājam) norādīja, ka procentu likmes varētu tikt samazinātas, ja pieaugtu risks, ka inflācija ilgstoši paliks zem ECB 2% mērķa.
FED, atbilstoši tirgus gaidām, veica 25 bāzes punktu lielu procentu likmju samazinājumu, taču cerības uz turpmākiem agresīviem soļiem mazinājās. Izrādījās, ka tikai viens FED loceklis – Trampa nominētais Stefens Miranass – atbalstīja 50 bāzes punktu lielu samazinājumu.
Muitas tarifi: kurš galu galā maksā?
Pēc tam, kad ASV importa preču muitas tarifus regulējošā sistēma ir nostabilizējusies, analītiķi rūpīgāk vērtē, kurš patiesībā „samaksā” par šiem tarifiem. Iepirkumu vadītāju aptaujas un ASV importa cenu statistika liecina, ka līdz šim par Trampa ieviestajiem tarifiem galvenokārt maksā paši amerikāņi – gan uzņēmumi, kas samierinās ar mazāku peļņu, gan patērētāji, kas sastopas ar augstāku inflāciju.
Eksportētāji cenas būtiski samazinājuši tikai atsevišķos sektoros – galvenokārt automašīnu rūpniecībā, kā arī pārtikas un dzērienu nozaru produktiem.
Jauni tarifi medikamentiem, filmām un mēbelēm
Septembra nogalē Tramps paziņoja par jauniem muitas tarifiem un plānu no 1. oktobra ieviest 100% muitas nodokli patentētiem medikamentiem. Vienlaikus tika solīts, ka šis tarifs neattieksies uz uzņēmumiem, kas būvē medikamentu ražotnes ASV teritorijā.
Jums varētu patikt šie:
Pēc šīm ziņām visvairāk kritās Eiropas farmācijas milžu „Novo Nordisk” un „Bayer” akciju cenas – par 5–6%. Tāpat atkal tika izteikti draudi noteikt 100% muitas nodokli ārpus ASV ražotām filmām un ieviest papildu tarifus importētajām mēbelēm.
ASV inflācija, FED un dārgmetāli
Inflācija ASV joprojām ir nopietna problēma FED skatījumā, jo centrālajai bankai jāmeklē līdzsvars starp bremzējošos darba tirgu un spītīgi augsto cenu līmeni.
FED locekle Beta Hamača uzsvēra, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nav spējusi sasniegt savu 2% inflācijas mērķi un, visticamāk, to neizdosies panākt arī līdz 2028. gadam.
Ilgstoši augsta inflācija un iespējama uzticības mazināšanās naudas sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas būtiski kāpinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma šo metālu cenas eiro izteiksmē pieaugušas attiecīgi par 30% (zelts) un 42% (sudrabs), tādējādi ievērojami pārspējot kriptoaktīva Bitcoin aptuveni 8% pieaugumu eiro izteiksmē.
Obligāciju tirgi: pirmās stabilizācijas pazīmes
Obligāciju cenas septembrī pieauga, jo valdības samazināja ilgtermiņa vērtspapīru piedāvājumu. Eirozonas valstu obligāciju ienesīgums nedaudz pieauga Latvijā un Lietuvā, kur tika emitētas jaunas obligāciju sērijas, kā arī Francijā, kuras kredītreitingu reitingu aģentūra „Fitch” pazemināja no AA- līdz A+.
Pēc reitinga samazināšanas Francijas kredītreitinga līmenis ir pietuvojies Lietuvas (A) un Latvijas (A-) vērtējumiem.
Akciju tirgos atkal mākslīgā intelekta vilnis
Mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju sektors septembrī atkal nonāca investoru uzmanības centrā. „Oracle” akcijas mēneša laikā sadārdzinājās par 24%, jo uzņēmums paziņoja optimistiskas prognozes attiecībā uz MI infrastruktūru atbalstošajiem mākoņpakalpojumiem.
Savukārt „Nvidia” turpina „uzgriezt jaudu”, paziņojot par 100 miljardu ASV dolāru investīcijām organizācijas „OpenAI”, kas radīja „ChatGPT”, datu centru paplašināšanā. Šajos centros tiks izmantots vēl lielāks skaits Nvidia procesoru.
No MI apkārtnē valdošā optimisma guva labumu arī „Palantir” akcijas, kuru cena atgriezās iepriekšējā maksimuma līmenī. Uzņēmuma P/E rādītājs (cenas un peļņas attiecība) atkal sasniedza aptuveni 600, kas norāda uz ļoti augstām tirgus gaidām par turpmāko izaugsmi.
„TikTok” paliek ASV tirgū
Vienlaikus tika panākta vienošanās, ka „ByteDance” par 14 miljardiem ASV dolāru nodos ASV investoriem licenci „TikTok” algoritma kopijai. Šī summa ir ievērojami zemāka par iepriekš apspriesto līmeni (40 miljardi dolāru).
Vācijas autobūves nozare bremzē
Vācijas automašīnu ražotāji nonākuši ievērojamā spiedienā, saskaroties gan ar spēcīgu konkurenci no Ķīnas, gan ar vājāku, nekā gaidīts, pieprasījumu pēc elektroauto. Rezultātā pēdējos gados jau atlaisti aptuveni 55 000 darbinieku, un „Volkswagen” plāno līdz 2030. gadam samazināt darbinieku skaitu vēl par 35 000 cilvēku.
„Porsche” paziņoja par būtisku pārdošanas mērķu samazināšanu, jo patērētāji nenovērtē dārgā segmenta elektroauto tik augstu, kā bija cerēts, un līdz ar to tiek mazināti arī ražošanas apjomi. Septembrī „Volkswagen” un „Porsche” akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 8%.
Atpakaļejoši spēkā stājušais ASV muitas tarifu samazinājums Eiropā ražotiem auto – no 1. augusta līdz 15% līmenim – šo uzņēmumu akciju cenas būtiski nebalstīja.
„Tesla” pozīciju nostiprināšanās
Pretēji Vācijas ražotājiem, „Tesla” akcijas cena septembrī pieauga par vairāk nekā 30%, jo uzņēmums mēneša vidū saņēma atļauju sniegt „Robotaxi” pakalpojumu Nevadā. Tas būtiski nostiprināja investoru pārliecību par uzņēmuma turpmāko izaugsmes potenciālu.
Baltijā – jauns obligāciju emisiju vilnis
Septembrī, pēc ierastā vasaras pārtraukuma, obligāciju tirgus aktivitāte atkal pieauga. Baltijas valstīs veiksmīgi obligācijas emitēja gan Lietuvas, gan Latvijas valdība: 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza aptuveni 3,6%.
Investīciju reitinga uzņēmumu segmentā līdz 4 gadu termiņam AS „Citadele banka” obligāciju ienesīgums bija ap 3,9%, savukārt „Artea” bankas obligācijām – 3,74%. LHV bankas 10 gadu pakārtotās obligācijas tika emitētas ar 5,54% ienesīgumu. Pieprasījums pēc banku obligācijām saglabājās ļoti augsts, vairākkārt pārsniedzot piedāvājumu.
Inflācija Baltijas valstīs joprojām augsta
Saskaņā ar septembrī publicētajiem datiem augusta inflācija Igaunijā sasniedza 6,1%, kas ir augstākais līmenis eirozonā. Arī Lietuvā un Latvijā inflācija pārsniedza eirozonas vidējo, attiecīgi sasniedzot 4,0% un 4,1%.
Akcijas ir dārgas, taču gaidas pieaug
Neraugoties uz ierasto sezonālo tendenci, ka septembris akciju tirgiem biežāk ir vājāks mēnesis, akciju cenas tomēr pieauga. Globālais akciju indekss eiro izteiksmē kāpa par 3,2%.
Īpaši izcēlās šādi reģioni:
- Ķīnas akciju indekss, kas pieauga par 9,3% eiro izteiksmē,
- attīstības valstu akciju tirgi, kuru vērtība kāpa par 6,7%.
Eiropas obligāciju tirgū bija vērojamas stabilizācijas pazīmes, un indekss nedaudz pieauga. Lielāka riska attīstības tirgu obligāciju indekss palielinājās aptuveni par 1,0%.
Pensiju fondi: ienesīgums seko tirgiem
„Luminor” II un III pensiju līmeņa fondi septembrī kustējās kopsolī ar kopējiem tirgus trendiem:
- akciju fondi pieauga par aptuveni 2%,
- obligāciju fondi – par aptuveni 0,5%.
Pēdējo 5 gadu vidējais gada ienesīgums akciju fondos pārsniedz 9,5%, savukārt sabalansēto un konservatīvo fondu atdeve svārstās ap 0,0–4,5% robežu.
Skats uz priekšu: uzmanības centrā ASV darba tirgus un inflācija
Nākotnē pamatdati, visticamāk, saglabāsies salīdzinoši spēcīgi. Tā kā septembrī gaidītais kritums akciju tirgos nenotika, analītiķi steidz paaugstināt akciju cenu prognozes. Veiksmīgais rudens sākums ir palielinājis arī obligāciju tirgu stabilitāti.
Galvenā uzmanība saglabājas pievērsta ASV darba tirgus un inflācijas dinamikai, kas tieši ietekmēs FED lēmumus un investoru gaidas. Tirgus dalībnieki rūpīgi seko līdzi arī iespējamajam ASV valdības darba pārtraukumam no 1. oktobra, kas varētu izjaukt ekonomisko rādītāju publiskošanas grafiku.
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm tiek gaidīts, ka līdz 2025. gada beigām FED bāzes procentu likmes kopumā varētu tikt samazinātas par aptuveni 50 bāzes punktiem. Šāda papildu monetārā stimulēšana varētu gada izskaņā sniegt tirgiem papildu atbalstu un veicināt optimisma pieaugumu.
