Eiropas antibiotiku lietošanas informētības dienā, 18. novembrī, ārsti īpaši uzsver atbildīgu antibiotiku lietošanu un aicina cilvēkus neuzskatīt šīs zāles par universālu līdzekli jebkuras infekcijas ārstēšanai. Tieši nepareiza un nepamatota antibiotiku lietošana samazina ārstēšanas efektivitāti un palielina risku saskarties ar slimībām, kuras ir ļoti grūti ārstēt. Ārsti brīdina, ka nepareizi lietotas antibiotikas ātri zaudē savu iedarbību, un antibiotiku rezistence jau tagad prasa vairāk dzīvību nekā HIV infekcija.
Lai gan medicīnas speciālisti gadiem ilgi runā par atbildīgu antibiotiku lietošanu, sabiedrībā joprojām ir daudz mītu, kas veicina pārsteidzīgu pašārstēšanos ar šīm zālēm.
Antibiotikas neder jebkuras infekcijas ārstēšanai
Medicīnas centra „Northway” ģimenes ārsts Valērijs Morozovs norāda, ka salīdzinājumā ar situāciju pirms divdesmit gadiem cilvēku informētība par antibiotikām ir uzlabojusies, tomēr joprojām plaši saglabājas malīgs priekšstats, ka tās der jebkuras infekcijas ārstēšanai.
Jums varētu patikt šie:
„Pārmērīgu antibiotiku lietošanu veicina arī tas, ka laboratorijās veic ļoti daudz izmeklējumu, kuru robežrezultāti ne vienmēr nozīmē slimību,” skaidro ārsts. „Tāpēc gadās situācijas, kad antibiotikas tiek izrakstītas arī tad, ja tam nav patiesas nepieciešamības. Piemēram, Helicobacter pylori vai Laimas slimības tests var būt pozitīvs arī bez klīniskiem slimības simptomiem, un šādos gadījumos ārstēšana ne vienmēr ir vajadzīga.”
Ģimenes ārsts norāda, ka bieži pacienti uz pieņemšanu ierodas ar stingru gaidu saņemt antibiotiku recepti, lai gan konkrētajā situācijā tās nav nepieciešamas un dažkārt pat var kaitēt.
Kad jāmeklē slimības dziļākais cēlonis?
„Ja ir diagnosticēta skaidra bakteriāla slimība, antibiotikas patiešām ir nepieciešamas un tās ir jālieto,” uzsver V. Morozovs. „Taču, ja cilvēkam vajadzīgas antibiotikas biežāk nekā trīs līdz četras reizes gadā un vienu un to pašu iemeslu dēļ, ir jāmeklē problēmas dziļākais cēlonis.”
Ārsts norāda, ka īpaši svarīgi pievērst uzmanību šādiem gadījumiem:
- Bieži atkārtojas urīnceļu infekcijas – jānoskaidro, kāpēc tās veidojas.
- Atkārtotas angīnas – var būt nepieciešams apsvērt ķirurģisku ārstēšanu.
- Biežas pneimonijas (plaušu karsoņi) – jāizvērtē imūnsistēmas stāvoklis.
„Lietuvos draudimas” speciālās riska apdrošināšanas eksperts Audrjus Žinevičus uzsver, ka tieši ātra piekļuve ārstam un savlaicīgi izmeklējumi palīdz precīzi noteikt infekcijas raksturu un izvairīties no nepamatotas antibiotiku lietošanas.
Jums varētu patikt šie:
„Privātā veselības apdrošināšana ļauj cilvēkiem ātri nokļūt pie ģimenes vai specializēta ārsta, veikt nepieciešamos laboratoriskos un instrumentālos izmeklējumus, kā arī regulāri sekot līdzi veselības stāvokļa izmaiņām. Tas palīdz nodrošināt, ka antibiotikas tiek izrakstītas tikai tad, kad tās patiešām ir vajadzīgas, un samazina risku saskarties ar sarežģītām, rezistentu baktēriju izraisītām infekcijām,” skaidro A. Žinevičus.
Kad antibiotikas nepalīdz
Cilvēki nereti ķeras pie antibiotikām, domājot, ka tas ir ātrākais ceļš uz izveseļošanos. Tomēr ārsts uzsver: pārmērīga antibiotiku lietošana kaitē organismam un apdraud veselību – tās drīkst lietot tikai tad, ja ir skaidri pierādīta bakteriāla slimība.
„Cilvēki bieži domā, ka trīs dienas paaugstinātas temperatūras ir pietiekams iemesls sākt ārstēšanos ar antibiotikām, lai gan parastas saaukstēšanās un vīrusu infekcijas var atkārtoties līdz pat astoņām reizēm gadā, un tas ir pilnīgi normāli,” saka V. Morozovs.
Lielu kaitējumu nodara arī pārāk īss ārstēšanas kurss: ja antibiotiku lietošana tiek pārtraukta uzreiz pēc pašsajūtas uzlabošanās, daļa mikroorganismu izdzīvo un iegūst noturību pret zālēm.
„Ja antibiotikas tiek lietotas pārāk īsu laiku, tās nākamreiz var vairs neiedarboties. Problēmas rodas arī tad, ja netiek ievērota noteiktā lietošanas shēma. Ja zāles jālieto vairākas reizes dienā, bet pacients to dara retāk, antibiotiku koncentrācija asinīs kļūst par zemu, baktērijas spēj atjaunoties un kļūst rezistentas,” skaidro ārsts.
Pieaugošais antibiotiku rezistences apdraudējums
Pēc V. Morozova teiktā, šobrīd pasaulē rezistentu baktēriju dēļ mirst vairāk cilvēku nekā no HIV infekcijas. Vislielāko ietekmi uz rezistences izplatību atstāj plaša antibiotiku izmantošana lopkopībā, putnkopībā un lauksaimniecībā.
„Praksē arvien biežāk novērojam infekcijas, kas uz standarta terapiju reaģē ļoti slikti. Piemēram, Helicobacter pylori vai Laimas slimības baktēriju gadījumā nereti nedarbojas ierastās ārstēšanas shēmas, atkārtotas urīnceļu infekcijas bieži vien vairs nereaģē uz pirmās izvēles medikamentiem. Arī tuberkulozes piemērs ir ļoti zīmīgs – agrāk to ārstēja ar vienkāršu penicilīnu, bet tagad ir nepieciešami vairāki specifiski antibiotiskie līdzekļi, no kuriem daļa pieder rezervju medikamentu grupai un nav izmantojami citu infekciju ārstēšanai,” skaidro ārsts.
Viņš uzsver, ka jaunu antibiotiku izstrāde gandrīz ir apstājusies. Lai gan ikdienas praksē to vēl ne vienmēr skaidri jūt, nākotnē tas var kļūt par ļoti nopietnu problēmu.
„Baktērijas, kuras šodien spējam iznīcināt ar parastām antibiotikām, nākotnē var kļūt ārkārtīgi bīstamas, ja neradīsies jaunas ārstēšanas metodes. Lielākā cerība saistās ar vakcīnām un bioloģisko terapiju. Vakcinēšanās samazina infekciju biežumu, kas nozīmē, ka antibiotikas vajadzīgas retāk. Pat sezonālās vakcīnas – piemēram, pret gripu vai respiratori sincitiālo vīrusu – netieši palīdz mazināt baktēriju rezistences veidošanos,” skaidro V. Morozovs.
Vakcinācija palīdz saglabāt antibiotiku efektivitāti
„Lietuvos draudimas” pārstāvis norāda, ka vakcīnas joprojām ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai stiprinātu iedzīvotāju vispārējo noturību pret infekcijām. Vakcinēšanās palīdz samazināt saslimstību un pasargā no slimībām, kuru ārstēšanai vēlāk varētu būt nepieciešamas antibiotikas.
„Mēs redzam, ka arvien vairāk cilvēku izmanto privāto veselības apdrošināšanu, lai savlaicīgi veiktu profilaktiskos izmeklējumus, vakcinētos un laikus konsultētos ar ārstu. Tieši atbildīga attieksme pret savu veselību ne tikai palīdz saglabāt labu dzīves kvalitāti, bet arī būtiski veicina to, lai antibiotikas saglabātu savu efektivitāti pēc iespējas ilgāk,” uzsver eksperts.
