5. novembrī plkst. 19 Viļņas Svētās Katrīnas baznīcā notiks starptautiskā senās mūzikas ansambļa Canto Fiorito vienīgais koncerts “VIENUOLĖS MEILĖ”. Klausītājiem tiks atklāta aizmirstā 17. gadsimta Itālijas benediktīniešu mūķenes un komponistes Rozas Džāčintas Badallas baroka mūzika, kas caurvīta ar kaislīgas mīlestības motīviem.
Aizmirsts ģēnijs un unikāls portrets
Pirmo reizi pasaulē klausītāju priekšā tiks veidots tik plašs šīs maz zināmās, taču talantīgās autores radošais portrets. Šim nolūkam apvienojušies baroka mūzikas eksperti no Francijas, Itālijas, Spānijas un Lietuvas. Tūlīt pēc koncerta tiks ierakstīts albums ar Badallas darbu pirmajiem atskaņojumiem.
Pirmo reizi benediktīniešu komponistes mūzika izskanēs benediktīniešu klostera Svētās Katrīnas baznīcā, kur tā harmoniski saplūdīs ar ēkas arhitektūru un ikonogrāfiju.
Jums varētu patikt šie:
Sievietes klosteros un mūzikā
17. gadsimta Itālijā klosteros dzīvoja 12–15 procenti visu sieviešu, bet aristokrātu vidū pat līdz 75 procentiem. Muzikāli apdāvinātām sievietēm klosteri deva iespēju sevi īstenot – katoļu svētku laikā šeit dziedāja kori un solisti, un māsas spēlēja dažādus instrumentus.
Viņu muzicēšanas līmeni salīdzināja ar profesionāliem operdziedātājiem un mūziķiem, un klausītāji nereti atzina, ka mūķenes tos pat pārspējušas. Neskatoties uz klostera dzīves ierobežojumiem, sievietēm šeit bija vairāk brīvības attīstīt savu radošo balsi nekā laicīgajā sabiedrībā. Tieši 17. gadsimta Itālijā parādījās ievērojami vairāk sieviešu komponistu, un vairāk nekā puse no viņām bija mūķenes.
Rosa Giacinta Badalla – noslēpumainā benediktīniešu komponiste
Rosa Džāčinta Badalla (1660, Bergāmo – ap 1715) bija benediktīniešu mūķene no Milānas Santa Radegondas klostera. Par viņas dzīvi pirms iestāšanās klosterī, kā arī par viņas mūzikas skolotājiem nav zināms pilnīgi nekas. Līdz mūsdienām saglabājies tikai viens motetu krājums “Motetti a voce sola” (1684) un divas kantātes – “Vuò cercando” (ap 1680) un “O fronde care” (ap 1695).
Šajos darbos atklājas jaunās autores izteikta meistarība un individuāls rokraksts, ko raksturo vokālā virtuozitāte, temperamentīga ostinātbasa izmantošana, izdomas bagātas melodijas, asi baroka laikmetam raksturīgi noskaņu kontrasti un izcila kompozīcijas tehnika.
Badallas mūziku koncertā papildinās divas instrumentālās sonātes, kuru autore ir cita mūķene un komponiste – Izabella Leonarda no Novāras (netālu no Milānas). Sonātes izdotas drukā apmēram vienā laikā ar Badallas darbiem – 1693. gadā.
Jums varētu patikt šie:
Mīlestība, par kuru raksta mūķene
Pētnieki Badallas kantātes pieskaita laicīgajai mūzikai. Rodas jautājums: vai mūķene drīkstēja rakstīt pasaulīgas mīlas dziesmas? Vienā kantātē stāstīts par laimīgu dārznieku, kurš savai mīļotajai valdniecei pasniedz pieticīgu dāvanu – ziedus. Kas ir šī mīļotā? Kantātēs viņas vārds netiek minēts.
Atbildi sniedz sakrālie moteti, kas arī ir piepildīti ar viskaislīgāko un maigāko mīlestības retoriku, tomēr šeit runa ir par mīlestību uz debesu Līgavaini, kuram tiek veltītas visas jūtas. Ja mēs nezinātu tekstu, šo mūziku varētu uztvert kā izteiksmīgu laicīgu mīlas mūziku. Baroka sakrālajos darbos kaisle un emocijas izpaužas tikpat brīvi un krāsaini, tikai to adresāts ir Dievs.
Programmas veidotājus un izpildītājus vienojošā kaisle
Koncerta programmu veidojusi mecosoprāns Renata Dubinskaite – dziedātāja, kura jau vairākus gadus mērķtiecīgi pēta baroka laikmeta sieviešu komponistu darbus. Ansambļa un programmas māksliniecisko koncepciju vada pazīstamais kornetes un blokflautas spēlētājs Rodrigo Kalveira (Brazīlija/Francija), pieredzējis baroka mūzikas meistars, kurš bagātina vokālos darbus ar dažādu pūšaminstrumentu tembriem un improvizācijām.
Dziedājumu pavada īpaši maigas un debesīgas baroka arfas skaņas, ko rada itāļu mūziķe Magherita Burattini. Svarīgo un virtuozo basa partiju izpilda Milānas viola da gamba meistars Rodnijs Prada, kurš papildus izmanto arī soprāna viola da gamba, tādējādi aizstājot vijoles partijas. Harmoniju uz vēsturiskajiem taustiņinstrumentiem veido spāņu mūziķis Havjers Nunjess Rivera, spēlējot gan klavesīnu, gan mazos ērģeļus.
Piecu mūziķu sastāvs izmanto savu instrumentu bagātīgo krāsu paleti, lai radītu iespaidīgu baroka laika mūķenes mīlestības portretu – mīlestību, kas vērsta uz Dievu.
