Aukstajā sezonā daudzi pamana, ka apetīte pieaug un roka biežāk sniedzas pēc siltas maltītes, saldiem našķiem vai sātīgākām vakariņām. Tas atspoguļojas ne tikai mūsu ēdienkartē, bet arī pašsajūtā un enerģijas līmenī. Lai gan var šķist, ka par to galvenokārt atbildīgas ir Ziemassvētku un Jaunā gada svinības, ārsti uzsver, ka ziemā mēs ēdam vairāk pilnīgi objektīvu, fizioloģisku iemeslu dēļ.
Aukstums, īsākas dienas, mazāka fiziskā aktivitāte un hormonālas izmaiņas liek organismam prasīt vairāk kaloriju. Tāpēc biežāka vēlme uzkost nav rakstura vājums, bet gan dabiska ķermeņa reakcija uz sezonālajiem izaicinājumiem.
Ja saprotat, kāpēc tas notiek, ir vieglāk turēt ziemas apetīti kontrolē un sajusties vieglāk gan fiziski, gan emocionāli. Kāpēc ziemā gribas ēst vairāk un kā šīs vēlmes mazināt, izmantojot zinātniski pamatotas un vienkārši īstenojamas metodes?
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc ziemā apetīte pieaug?
Pēc ārstu teiktā, ziemā organisms piedzīvo vairākas izmaiņas, kas veicina pastiprinātu izsalkumu. Pirmkārt, ķermenim ir nepieciešams vairāk enerģijas siltuma uzturēšanai. Aukstums liek biežāk izvēlēties siltus un kalorijām bagātus ēdienus, kas ātri piešķir enerģiju un sasilda. Tāpēc ziemā īpaši vilinoši šķiet makaroni ar sieru, sātīgi sautējumi vai karsta šokolāde – pat tiem, kuri citkārt dod priekšroku vieglākām maltītēm.
Otrkārt, nozīme ir īsākām dienām un saules gaismas trūkumam. Saules staru nepietiekamība bremzē serotonīna un dopamīna veidošanos – šie hormoni tieši ietekmē mūsu garastāvokli. Kad to līmenis pazeminās, pieaug nogurums, vienaldzība un var parādīties sezonāls nomākts noskaņojums.
Ķermenis instinktīvi meklē veidus, kā uzlabot pašsajūtu, tāpēc biežāk rodas vēlme pēc saldumiem, baltmaizes un makaronu ēdieniem. Ogļhidrāti īslaicīgi paaugstina serotonīna līmeni smadzenēs, tāpēc šķiet, ka tie palīdz justies labāk.
Svarīga loma ir arī hormoniem. Ziemā paaugstinās grehlīna jeb “izsalkuma hormona” līmenis, savukārt leptīna – hormona, kas smadzenēm signalizē par sāta sajūtu – aktivitāte samazinās. Tāpēc nereti gadās, ka pat pēc pilna šķīvja ēdiena joprojām gribas kaut ko uzkost.
Siltums, kalorijas un dabiskie impulsi: kā ķermenis regulē enerģiju?
Organisms pastāvīgi cenšas uzturēt stabilu ķermeņa temperatūru. Aukstā laikā tam jāiegulda šajā procesā vairāk enerģijas, tāpēc tiek patērēts vairāk kaloriju, lai saglabātu siltumu. Tas izskaidro, kāpēc ziemā mūs vairāk vilina sātīgi un enerģijai bagāti ēdieni – ķermenis vienkārši cenšas sevi pasargāt.
Jums varētu patikt šie:
Turklāt ziemā bieži vien samazinās fiziskā aktivitāte. Īsās dienas un aukstais laiks neiedrošina doties pastaigās vai trenēties ārā, līdz ar to tiek patērēts mazāk enerģijas, bet apetīte saglabājas liela. Šī nelīdzsvarotība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ziemā tik viegli sanāk pārēsties.
Kā savaldīt ziemas apetīti?
Ārsts iesaka septiņus uz pētījumiem balstītus risinājumus, kas palīdz samazināt vēlmi ēst vairāk, nekā organismam patiesībā nepieciešams.
Pievieno ēdienam vairāk garšvielu
Sildošas garšvielas ziemā var būt īpaši noderīgas. Kajennas pipari, ingvers un čili paātrina vielmaiņu, nedaudz mazina izsalkumu un pagarina sāta sajūtu. Tās arī paaugstina ķermeņa temperatūru, kas savukārt mazina dabiski biežo vēlmi nepārtraukti kaut ko uzkost.
Maltīti sāc ar šķiedrvielām bagātiem produktiem
Šķiedrvielas tiek sagremotas lēnāk, tāpēc sāta sajūta saglabājas ilgāk. Labi varianti ir dārzeņu zupas, pākšaugi, auzu pārslu putras, āboli un sēklas. Ja maltīti sākat ar šādiem produktiem, ir mazāka iespēja, ka pārspīlēsiet ar galveno ēdiena porciju.
Priekšroku dod tumšajai šokolādei
Ja ziemā biežāk kārojas saldumi, labs risinājums var būt tumšā šokolāde. Tajā esošās vielas palēnina gremošanu un dabiski palīdz mazināt spēcīgu našķu kāri. Pat tumšās šokolādes aromāts var samazināt kāri pēc saldumiem.
Izvēlies sātīgas un sabalansētas brokastis
Olbaltumvielām bagātas brokastis nodrošina ilgāku sāta sajūtu un ir īpaši piemērotas dienas sākumam. Olas, grieķu jogurts, biezpiens, zivis vai olbaltumvielu kokteiļi palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs. Tas palīdz izvairīties no straujām enerģijas svārstībām, kas vēlāk liek ķerties pie pirmā pa rokai esošā našķa.
Palīdzi ķermenim ar omega-3 taukskābēm
Omega-3 taukskābes uzlabo leptīna jutību, tāpēc organisms ātrāk “saprot”, kad kuņģis ir pilns. Lieliskākie avoti ir treknas zivis, linsēklas, valrieksti un čia sēklas. Tas ir īpaši vērtīgs atbalsts tiem, kuri ziemā gandrīz nepārtraukti jūtas izsalkuši.
Izmanto mazākus šķīvjus
Mūsu smadzenes ļoti spēcīgi reaģē uz vizuāliem iespaidiem. Mazāks šķīvis rada iespaidu, ka porcija ir lielāka, kas palīdz ātrāk sasniegt sāta sajūtu un mazināt lieku kaloriju uzņemšanu.
Pirms ēšanas izdzer glāzi ūdens
Pētījumi liecina, ka glāze ūdens pirms ēšanas dabiski palīdz samazināt porcijas lielumu. Tas ne tikai palīdz savaldīt apetīti, bet arī samazina risku sajaukt slāpes ar izsalkumu.
