Tuvojoties aukstajiem ziemas mēnešiem, daudzi arvien aktīvāk meklē risinājumus, kā pārciest laiku, kad mājās temperatūra pazeminās un apkure ne vienmēr spēj nodrošināt patīkami siltu vidi. Šādā situācijā vairums cilvēku instinktīvi sāk ģērbties arvien biezāk, cerot, ka daudzie apģērba slāņi pasargās no aukstuma.
Pārmērīga slāņošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba
Šī izplatītā stratēģija bieži vien kļūst par galveno problēmu. Par daudz un nepareizi izvēlētu apģērba kārtu liek ķermenim svīst, un uzkrātais mitrums savukārt sāk to atdzesēt.
Lai uzturētu siltumu, justos ērti un vienlaikus nepārkarstu, svarīgi saprast termoregulācijas pamatprincipus: kāpēc daži audumi siltumu notur, bet citi to drīzāk atņem; kādu apģērbu izvēlēties dažādiem mājas darbiem un kādas detaļas ir vissvarīgākās. Šī īsā pamācība palīdzēs tev mājās ģērbties tā, lai būtu silti, bet nekļūtu karsti un neveidotos svīšana.
Jums varētu patikt šie:
Pirmais slānis: kāpēc iemīļotais kokvilnas krekls mājās var kļūt par ienaidnieku
No pirmā acu uzmetiena kokvilna šķiet dabiska un veselīga izvēle: tā ir mīksta, patīkama ādai, viegla un „elpojoša”. Taču vēsās telpās šī īpašība sāk strādāt pret tevi. Kokvilna lieliski uzsūc mitrumu, bet to ļoti lēni atdod. Kad ķermenis nedaudz sasilst un sāk pat viegli svīst, katra sviedru pile iesūcas audumā. Mitrais kokvilnas apģērbs paliek cieši klāt ādai un sāk to dzesēt.
Siltums izgaro krietni ātrāk, tāpēc tu ātri atdziesti un atkal sāc salt. Labākais risinājums ir izvēlēties tehniskos audumus vai merīnvilnu. Pirmajam slānim vispiemērotākie ir termoveļas izstrādājumi, kas novada mitrumu prom no ādas un palīdz tam ātrāk iztvaikot. Ja speciālas termoveļas nav, var palīdzēt arī parasts, pieguļošs T-krekls no sintētiskām šķiedrām. Darbojas vienkāršs princips: ādai jāsaglabājas sausai.
Vidējais slānis: flīss – viegls, silts un labāks par smagu džemperi
Pat ja biezs vilnas džemperis šķiet kā ideāls ziemas apģērbs, mājās tas bieži vien izrādās neērts. Tas ir smags, ierobežo kustības un ne vienmēr notur siltumu tik efektīvi, kā gribētos. Turklāt adīta džempera valdziņi viegli izlaiž cauri aukstu gaisu, īpaši, ja telpā ir caurvējš pie logiem vai durvīm.
Šādā situācijā daudz labāka izvēle ir flīss. Tas ir sintētisks materiāls, kas ap ķermeni veido siltu gaisa kārtu. Flīss slikti uzsūc mitrumu un saglabā siltumu arī tad, ja nedaudz samirkst. Tā tu paliec siltumā un vienlaikus jūties krietni vieglāk. Flīss netraucē kustībām, nepadara apģērbu smagu un neveicina pārkaršanu.
Ja bieži pārvietojies pa māju, veic mājas darbus vai vienkārši nevēlies valkāt smagu džemperi, flīsa kārta ir vispraktiskākā izvēle.
Jums varētu patikt šie:
Aukstas kājas: kāpēc ar diviem kokvilnas zeķu pāriem nepietiek
Daudzi, mēģinot sasildīt nosalušas kājas, velk kājās divus kokvilnas zeķu pārus. Diemžēl arī tā ir izplatīta kļūda. Pirmkārt, divi zeķu pāri var saspiest pēdu un traucēt asinsriti. Otrkārt, kokvilna arī šeit uzsūc sviedrus un atstāj pēdu mitru un vēsu.
Efektīvāks risinājums ir apvienot divus slāņus ar atšķirīgām funkcijām. Pirmajam slānim jābūt plānam, sintētiskam un labi mitrumu novadošam zeķu pārim. Tas palīdz sviedriem atdalīties no ādas un saglabā siltumu. Otrajam slānim velc vilnas vai merīnvilnas zeķes, kas veido siltu vidi un neļauj siltumam tik ātri izklīst.
Svarīga ir arī apavu izvēle. Pārāk šauras čības var saspiest pēdu un pastiprināt aukstuma sajūtu. Ikdienas valkāšanai mājās labāk der nedaudz brīvākas, mīkstas un siltumu noturošas čības vai istabas čības ar vilnas oderi.
Vesta – silta krūtis un mugura, brīvas rokas
Ja mājās daudz kusties, gatavo ēst vai veic citus darbus, biezas jakas un džemperi ātri kļūst neērti. Tie ierobežo kustības, ātri sakarsē un veicina svīšanu.
Plāna vai stepēta vesti šādā situācijā ir viens no efektīvākajiem risinājumiem. Tā silda krūšu un muguras zonu – tieši tur, kur atrodas dzīvībai svarīgie orgāni. Tādējādi silts saglabājas viss ķermenis, neradot pārkaršanas risku. Vesta atstāj rokas brīvas un ļauj brīvi kustēties, tāpēc tā ir īpaši piemērota aktīvai darbošanai mājās.
Kakla un galvas aizsardzība – svarīga, bet bieži aizmirsta siltuma barjera
Ārā aukstumā mēs par cepures nozīmi parasti neaizmirstam, taču mājās galva un kakls bieži tiek atstāti neaizsargāti. Tomēr līdz pat 15% ķermeņa siltuma var aizplūst tieši caur galvas un kakla zonu. Telpās cepure var šķist neērta, taču ir arī daudz ērtāki risinājumi.
Laba izvēle ir adīts vai flīsa kapucis, kakla sildītājs, tuneļveida šalle vai plāna galvas lenta, kas sedz gan ausis, gan pakausi. Tie rada minimālu diskomfortu, bet dod maksimālu siltumu. Šīs zonas ir īpaši jutīgas pret caurvēju. Ja uzturēsi kaklu un pakausi siltumā, viss ķermenis sasils ātrāk un siltums saglabāsies ilgāk.
