Respublikas Šauļu slimnīcas ārsti Justs Lideikis un Pauls Radziminsks pēc trīs mēnešus ilgas ikdienas cīņas par pacienta dzīvību var beidzot uzelpot – 61 gadu vecais vīrietis, kurš ar ķīmisku šķidrumu bija smagi apdedzinājis gan barības vadu, gan traheju, ir atgriezies pie ierastās dzīves.
Tumša prognoze, kas nepiepildījās
Prognozes bija drūmas: pat ja viņš izdzīvos, viņš vairs nekad nevarēs patstāvīgi ēst un elpot bez cauruļu palīdzības. Tomēr, pateicoties reanimatologu, pulmonologa un krūšu ķirurga kopīgajam darbam, izdevās sasniegt patiesu veiksmes stāstu. Izšķiroša nozīme bija savlaicīgai diagnostikai, ātrai ārstēšanas taktikas izvēlei, starpdisciplinārai sadarbībai ar ķirurgiem un augstākajā līmenī veiktai procedūrai – trahejas bužēšanai, izmantojot elektrokauterizāciju.
Veiksmīgas ārstēšanas gaitā izdevās kontrolēt arī dzīvību apdraudošas infekcijas: atjaunojās nieru un sirds darbība, tika izārstēta pneimonija un sepse.
Jums varētu patikt šie:
„Laime ir redzēt viņu dzīvu“
Četrus mēnešus pēc ārstēšanas sākuma Radvilišķos dzīvojošais Arūns Arbatausks jūt, ka ir ceļā uz atveseļošanos: viņš jau var ēst parastu ēdienu un elpot patstāvīgi. Viņš saprot, ka sekas paliks uz visu mūžu, taču gan viņš, gan sieva Laimute Arbatauskiene ir ārkārtīgi pateicīgi Republikas Šauļu slimnīcas ārstiem, kuri devuši viņam otru iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Ģimenei tā arī neizdevās pilnībā noskaidrot, kas tieši ar Arūnu noticis, jo pats vīrietis neko neatceras. 24. jūnijā sieva pamanīja viņa dīvaino uzvedību: vīrs staigāja ar savādu, uz priekšu izstieptu kaklu, sāka smakt. Nākamajā rītā viņš sāka sabrukt, vairs nerunāja, un sieva nolēma izsaukt neatliekamo palīdzību. Arūnu nogādāja Radvilišķu slimnīcā, kur viņam sniedza neatliekamo palīdzību un ievietoja intensīvās terapijas nodaļā uz vienpadsmit dienām.
Laimute, kura ne mirkli neatstāja vīra gultu, pēc ārstu vārdiem zināja, ka viņa kakls esot „kā putra“, un gatavojās ļaunākajam: „Viņš vairs nekad nespēs normāli ēst un pats elpot.“
Dzīvībai bīstams bojājums un pirmā palīdzība
Nezināmas izcelsmes alkohola surogāta iedzeršana izraisīja akūtu elpošanas mazspēju. Radvilišķu slimnīcā steidzami tika veikta traheostomija, jo augšējie elpceļi bija pietūkuši un necaurlaidīgi – balsenes tūska bija saistīta ar stridoru, tas ir, svilpojošu papildu skaņu ieelpā. Elpošanas mazspēja progresēja. Pēc vienpadsmit dienām komas stāvoklī intensīvajā terapijā pacients tika pārvests uz Republikas Šauļu slimnīcu.
„Es braucu viņam līdzi visur,“ atceras Laimute trīs mēnešus ilgo, smago ārstēšanās ceļu, par kuru viņai joprojām ir grūti stāstīt bez asarām. Ilgu laiku ārsti nerunāja par nākotni, bet aprakstīja tikai konkrēto brīdi. „Kad viņam kļuva nedaudz labāk un viņš pats sāka prasīt ēst, tā bija milzīga laime,“ saka sieva. Abi laulātie ir neizsakāmi pateicīgi pulmonologam Justam Lideikim un krūšu ķirurgam Paulam Radziminskam, kuri ne tikai izglāba Arūna dzīvību, bet arī atjaunoja viņa dzīves kvalitāti.
Jums varētu patikt šie:
Mainīgs stāvoklis un atkārtoti izmeklējumi
8. jūlijā, kad Arūns Arbatausks tika nogādāts Republikas Šauļu slimnīcas ķirurģijas intensīvās terapijas nodaļā, tika izsaukts Pulmonoloģijas nodaļas vadītājs, pulmonologs Justs Lideikis, lai novērtētu pacienta elpceļus pēc alkohola surogāta izraisītajiem apdegumiem.
Diagnozes precizēšanai tika veikta bronhoskopija gan caur traheostomu, gan caur degunu. Pirmās bronhoskopijas laikā atklājās, ka elpošanas mazspēju izraisa audu tūska un trahejas sieniņas bojājums zem balss spraugas. Zem traheostomas apdeguma pazīmes netika konstatētas. Tika ieteikta konservatīva ārstēšana, un pēc stāvokļa stabilizācijas pacients tika pārvests uz Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Pulmonoloģijas nodaļu.
Drīz vien stāvoklis atkal mainījās, un tika nolemts veikt otro bronhoskopiju. Videobronhoskopijas laikā tika atklāti skrimšļa fragmenti, kas ne tikai izraisīja audu tūsku, bet arī noslēdza trahejas lūmenu. Skrimšļa gabali tika izņemti, un elpceļu lūmenis paplašinājās. Traheostoma tika noņemta, un pacienta elpošana kļuva brīva.
Ārstēšanas gaitā pacientam attīstījās pneimonija, kas būtiski pasliktināja pašsajūtu. Pāris dienas Arūns mēģināja ēst patstāvīgi, taču rīšanas brīdī juta, ka ēdiens nonāk elpceļos.
Dzīvībai bīstama fistula starp traheju un barības vadu
Tika nolemts veikt trešo bronhoskopiju. Tās laikā iepriekšējās traheostomas rajonā, starp traheju un barības vadu, tika pamanīta izveidojusies fistula. „Iemesls varēja būt vai nu steigā veikta traheostomija, kuras laikā tika savainots barības vads, vai arī alkohola surogāta izraisīts barības vada apdegums un tā komplikācija trahejā,“ skaidro pulmonologs.
Operācija kā vienīgā iespēja
Pēc fistulas diagnosticēšanas bija nepieciešama krūšu ķirurga iejaukšanās. Tika organizēta pacienta pārvešana uz Klaipēdas Universitātes slimnīcu operatīvai ārstēšanai.
Republikas Šauļu slimnīcas krūšu ķirurgs Pauls Radziminsks veica barības vada plastiku un trahejas rezekciju – ārkārtīgi sarežģītu operāciju, jo vienlaicīgi bija jāatjauno divu orgānu integritāte, jāizņem bojātās daļas un jāsavieno veselie audi. Divu stundu ilgās operācijas laikā tika izņemts apmēram divu centimetru garš trahejas posms, veikta cirkulāra rezekcija un koriģēts barības vada defekts.
Pacienta ēdināšana īslaicīgi tika nodrošināta caur gastrostomu. Pēc krūšu ķirurga teiktā, bez šīs operācijas pacientam visu atlikušo dzīvi būtu bijis jādzīvo ar traheostomu un gastrostomu – elpojot tikai caur kaklā ievietotu cauruli un saņemot uzturu caur zondi, kas ievadīta caur vēdera priekšējā sienā izveidotu atveri, kā to sākotnēji prognozēja pirmās palīdzības sniedzēji.
Operācija, ar kuru P. Radziminsks deva pacientam iespēju atkal dabīgi elpot un ēst, pašam ķirurgam bija liels izaicinājums, jo šāda apjoma iejaukšanos viņš veica pirmo reizi. Vienlaikus šī operācija kļuva par nozīmīgu ieguldījumu ļoti retā, bet ārkārtīgi veiksmīgā ārstēšanas gadījumā.
Cīņa par dzīvību turpinās
Tūlīt pēc operācijas Arūns īsu brīdi varēja izjust uzlabojumu, taču drīz vien attīstījās infekcija. Tādēļ viņš tika atvests atpakaļ uz Šauliai turpmākai ārstēšanai un papildu intervencēm. Atgriežoties Republikas Šauļu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Pulmonoloģijas nodaļā, viņam tika diagnosticēta sirds mazspēja, nieru mazspēja, pneimonija un sepse, elpojot atkal bija dzirdams stridors – cīņa par dzīvību turpinājās vēl veselu mēnesi.
Stridors bija pēcoperācijas komplikācija, saistīta gan ar iejaukšanos, gan ar iepriekšējiem blakussaslimšanas faktoriem un apgrūtināja pacienta elpošanu. Vispirms bija jāstabilizē dzīvībai svarīgās funkcijas: tika atjaunota nieru un sirds darbība, ārstēta pneimonija un sepse.
Netradicionāls risinājums: atkārtotas bronhoskopijas
Pneimonijas ārstēšanā nācās izmantot netradicionālu pieeju. Pulmonologs Lideikis veica vēl vienu – jau ceturtās bronhoskopijas procedūru, kuras laikā elpceļi tika attīrīti no uzkrātajiem sekrētiem. Pēc tam pacienta stāvoklis sāka strauji uzlaboties un stabilizējās.
Diemžēl uz neilgu laiku – stridors saglabājās. Ārsts zināja, ka nepieciešama vēl viena, piektā bronhoskopija, kuras mērķis bija ārstēt pēc trahejas rezekcijas izveidojušos trahejas stenozi. Trahejā bija izveidojušies rētaudi un granulācijas, kas sašaurināja lūmenu un traucēja normālu elpošanu.
Šīs bronhoskopijas laikā tika veikta trahejas bužēšana un izmantota elektrokauterizācija. Tika izņemti granulējošie un citi liekie saistaudi, trahejas lūmenis paplašinājās, stridors izzuda, un pacients sāka brīvi elpot. Pēc procedūras komplikācijas netika novērotas. Pēc trim mēnešiem, kas pavadīti ārstējoties trīs dažādās slimnīcās, pacients beidzot varēja doties mājās. Nākotnē ir plānota kontroles bronhoskopija, jo nereti trahejas bužēšanu nākas atkārtot.
Mēnesi vēlāk Klaipēdas Universitātes slimnīcā tika veikta gastroskopija, novērtēts barības vada stāvoklis, noņemta zonde un pacientam atļauta patstāvīga ēšana caur muti.
Trahejas bužēšana – augstākā līmeņa procedūra
Republikas Šauļu slimnīcā piektās bronhoskopijas laikā Arūnam tika veikta trahejas bužēšana, izmantojot elektrokauterizāciju – tā ir īpaši augsta līmeņa procedūra, ko nevienā citā Ziemeļlietuvās slimnīcā neveic. Procedūras mērķis bija trahejas lūmena paplašināšana.
„Šauļos mēs veicam tik sarežģītas procedūras, ka nekādā ziņā neatpaliekam no lielākajiem valsts centriem,“ uzsver pulmonologs J. Lideikis, kurš jau trīs gadus slimnīcā ievieš bronhoskopiskās ārstēšanas metodes, izmantojot sarežģītu kombinēto endoskopisko aparatūru.
Pēc ārsta iniciatīvas šo gadu laikā ne tikai iegādāta nepieciešamā aparatūra un instrumenti, bet arī nepārtraukti krātas praktiskās iemaņas. Endoskopiskās ierīces šādām procedūrām var būt gan elektriskas, gan mehāniskas. Elektrokirurgiskie instrumenti – endoskopiskie skalpeļi un knaibles – ir nepieciešami ne tikai audu izņemšanai, bet arī spēcīgas asiņošanas gadījumā. „Katram solim jābūt gatavam tūlīt apturēt asiņošanu. Ja procedūra tiek veikta sasteigti, pacients var ļoti ātri zaudēt daudz asiņu un nomirt tieši procedūras laikā,“ skaidro ārsts, uzsverot procedūras sarežģītību un riskus. Ārsts nedrīkst steigties: „Steigā var traumēt asinsvadu un izraisīt masīvu asiņošanu, ko var arī neizdoties apturēt, un pacients var nosmakt savās asinīs. Šīs procedūras ir ļoti precīzas, lēnas un riskantas, un arī pašam ārstam ir milzīga psiholoģiskā spriedze,“ viņš stāsta, vienlaikus priecājoties, ka viņa praksē līdz šim nav bijis neviena sarežģījuma gadījuma.
Skats nākotnē: jaunas endoskopiskās iespējas
Pulmonologs Justs Lideikis gatavojas nākamajam solim – rigidai bronhoskopijai un bužētu traheju un atjaunoti atvērtu bronhu stentošanai. Šīs procedūras laikā elpceļos tiek ievietots īpašs stents, kas palīdz ilgāk saglabāt to lūmenu atvērtu. Pēc kanāla atjaunošanas un stenta ievietošanas pacients elpošanas atvieglojumu izjūt nekavējoties.
Lai veiktu šādas procedūras, slimnīcai nepieciešami papildu instrumenti, kas jau ir iekļauti iepirkumu plānos. Tādējādi darbs turpinās, lai pacienti Šauļos varētu saņemt augstākā līmeņa endoskopisko ārstēšanu, ne vienmēr dodoties uz galvaspilsētu.
