Astronomi ir ziņojuši par iepriekš nepieredzētu vētras parādību zvaigznē, kas nav mūsu Saule, un šo atklājumu uzskata par pirmo šāda veida gadījumu. Tika novērots milzu uzliesmojums ar tik milzīgu jaudu, ka tā apkārt riņķojošās planētas, iespējams, zaudēja savu atmosfēru. Līdz šim šādas vētras izdevās novērot vien mūsu pašu zvaigžņu sistēmas centrā – Saulē.
Pēkšņi Saules vētru brīži un to ietekme uz Zemi
Saulē notiekošās vētras var izraisīt masīvus koronālās masas izvirdumus, kas spēj traucēt satelītu darbību un radīt košas ziemeļblāzmas. Kad šīs daļiņu plūsmas sasniedz Zemi, tās var radīt iespaidīgus gaismas efektus pat neparasti tālu no polārajiem reģioniem.
Pēdējās dienās krāsainas ziemeļblāzmas novērotas gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan citviet pasaulē. Līdzīgi skati fiksēti arī virs Jaunzēlandes, un astronomi gaidīja vēl intensīvākus nakts gaismas šovus. Līdz šim līdzīga mēroga parādības atklāšana citā zvaigžņu sistēmā tika uzskatīta par teju neiespējamu, tāpēc jaunais atklājums ir īpaši nozīmīgs solis zvaigžņu izpētē.
Jums varētu patikt šie:
Kā tika atklāta milzu zvaigžņu vētra?
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nature, un tos prezentēja starptautiska zinātnieku komanda. Notikuma konstatēšanā izšķiroša loma bija Eiropas radioteleskopu tīklam LOFAR, kas kopš 2016. gada vāc datus par ekstrēmiem kosmiskiem procesiem. Parasti šo sistēmu izmanto galvenokārt melno caurumu un citu īpaši intensīvu signālu avotu izpētei.
Viens no pētījuma līdzautoriem, Sirils Tass (Cyril Tasse), skaidro, ka zvaigznes parasti nav galvenais LOFAR novērojumu mērķis. Tomēr jaunā datu apstrādes sistēma ļāva saglabāt arī fonā esošo zvaigžņu signālus, kas atradās aiz galvenajiem novērojumu objektiem. Tas savukārt deva iespēju no jauna izanalizēt agrāk iegūtos datu kopumus un pamanīt parādības, kas iepriekš bija palikušas nepamanītas.
Analizējot šos datus, atklājās, ka 2016. gada 16. maijā tika reģistrēts īslaicīgs, ārkārtīgi jaudīgs uzliesmojums. Tā avots bija sarkanā pundurzvaigzne StKM 1-1262, kas atrodas vairāk nekā 133 gaismas gadu attālumā no Zemes. Zinātnieki secināja, ka novērots koronālās masas izvirdums – process, kas līdzīgs Saules vētrām, taču šajā gadījumā daudzkārt spēcīgāks.
10 000 reižu spēcīgāka par Saules vētrām
Zinātnieki uzsver, ka šis izvirdums bijis vismaz desmit tūkstoš reižu spēcīgāks nekā jebkura līdz šim zināmā Saules vētra. No tā var secināt, ka sarkanās pundurzvaigznes var būt krietni aktīvākas un bīstamākas, nekā iepriekš uzskatīts. Ja ap tām riņķo planētas, šādu uzliesmojumu virkne var burtiski nopūst to atmosfēras.
Atklājumam ir īpaša nozīme dzīvei piemērotu planētu meklējumos. Ap sarkanajiem punduriem bieži sastopamas Zemei līdzīgas planētas, tādēļ šo zvaigžņu aktivitātei ir izšķiroša nozīme, lai saprastu, vai tur var pastāvēt dzīvībai labvēlīgi apstākļi. Vētras, kas līdzinās šai novērotajai, spēj šādas planētas pilnībā padarīt nepiemērotas dzīvībai.
Jums varētu patikt šie:
Pētnieku ieskatā tas ir jauns līmenis kosmiskās “telpas laika” izpētē. Tas ļauj labāk saprast, kā zvaigžņu magnētiskā aktivitāte ietekmē to planētu sistēmas. Vienlaikus tas palīdz izveidot plašāku ietvaru, lai novērtētu, kuri zvaigžņu tipi ir vislabvēlīgākie dzīvībai – ne tikai tās rašanās brīdī, bet arī ilgtermiņā.
