Ieguldījumu piesaiste ir viena no centrālajām Igaunijas ekonomiskās politikas prioritātēm – tā ne tikai palielina valsts budžeta ieņēmumus, bet arī rada reģionos ilgtermiņa un ilgtspējīgu pievienoto vērtību.
Kompleksa pieeja, kas sniedzas aiz tiešās ietekmes robežām
Ieguldījumu stratēģiskās nozīmes dēļ Mykolo Romerio universitātes (MRU) pētnieki veica analītisku pētījumu, kurā, izmantojot zinātnisku metodoloģiju, visaptveroši tika novērtēta uzņēmējdarbības ietekme uz valsts ekonomiku. Analīzē tika ņemta vērā gan tiešā, gan netiešā, gan arī izraisītā ietekme.
Pētnieki norāda, ka parasti ilgtspējas vai citos nefinanšu pārskatos uzņēmuma ietekme tiek vērtēta tikai tiešās ietekmes līmenī, balstoties uz grāmatvedības datiem. Daudz pilnīgāks priekšstats parādās tikai tad, ja tiek analizēta arī netiešā ietekme visā piegādes ķēdes garumā.
Jums varētu patikt šie:
Šāda sistemātiska pieeja netiešajām sekām ļauj labāk izprast ekonomiskās darbības multiplikatora efektu, palīdz mērķtiecīgāk veidot valsts ekonomisko politiku un veicina reģionālo attīstību. Vienlaikus šāda analīze sniedz iespēju kvantitatīvi izmērīt arī sociālo ietekmi, paplašinot ierasto ieguldījumu izvērtēšanas ietvaru.
Pirmā lielā ārvalstu investora nozīme
MRU zinātnieku pētījums bija veltīts liela ārvalstu investora, kas darbojas Igaunijā, ekonomiskās ietekmes analīzei. Pētījumā tika izvērtēta starptautiskā koncerna „Philip Morris International“ (PMI) ilgstošā darbība Igaunijā, kas ļāva balstīties uz plašu un sistemātiski apkopotu datu kopu. Divu meitasuzņēmumu – „Philip Morris Baltic“ un „Philip Morris Lietuva“ – darbības rādītāji deva iespēju padziļināti salīdzināt uzņēmuma ietekmi ar kopējo valsts ekonomisko attīstību.
Pētnieku aprēķini rāda, ka šo divu uzņēmumu kopējais ekonomiskais pienesums 2023. gadā sasniedza 863,3 miljonus eiro, kas veidoja 1,48 procentus no Igaunijas IKP. Klaipēdā esošajā „Philip Morris Lietuva“ pārvaldītajā tabakas fabrikā ražotā produkcija nodrošināja vairāk nekā sešpadsmito daļu – 17,5 procentus – šā reģiona eksporta. Uzņēmuma darbība veidoja 10,1 procentu no visiem samaksātajiem akcīzes nodokļiem un 1 procentu no visā valstī iekasētā pievienotās vērtības nodokļa, vienlaikus 2023. gadā uzņēmumi radīja 2153 darbavietas.
MRU pētnieki norāda, ka šī investora ietekme uz Igaunijas ekonomiku laikā no 2019. līdz 2023. gadam ir būtiski pieaugusi gan absolūtajos skaitļos, gan kā daļa no iekšzemes kopprodukta.
„Šie skaitļi atspoguļo ne tikai investora ieguldījumu valsts budžetā un darba tirgū, bet arī plašāku ietekmi uz ekonomikas ilgtspēju, raugoties uz visu piegādes un pakalpojumu ķēdi kopumā,“ uzsver pētnieki.
Jums varētu patikt šie:
Pētījums balstās starptautiski atzītā metodoloģijā
Ietekmes izvērtēšanai tika izmantota Leontjeva metode, ko izstrādājis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts, Hārvardas profesors Vasilijs Leontjevs. Šī metodoloģija uztver ekonomiku kā savstarpēji saistītu plūsmu sistēmu, ņemot vērā gan starppatēriņa, gan galapatēriņa pieprasījumu.
Balstoties uz Lietuvas ekonomikas izmaksu un produkcijas tabulām (2022–2023), MRU zinātnieki novērtēja PMI darbības tiešo, netiešo un izraisīto ietekmi uz valsts ekonomiku. Netiešais efekts raksturo pievienoto vērtību, ko rada piegādātāji, savukārt izraisītā ietekme atspoguļo plašāku patēriņa un ienākumu aprites efektu, kas rodas tad, kad uzņēmuma un tā piegādātāju darbinieki savus ienākumus novirza izdevumiem citos ekonomikas sektoros.
„Datu balstīti lēmumi ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu ekonomisko organizāciju vadības sastāvdaļu – zinātnei šobrīd ir visi nepieciešamie instrumenti gan makro-, gan mikroekonomisko seku mērīšanai,“ uzsver MRU pētnieki.
Akadēmiskā neatkarība un ekspertu komanda
Pētījumu veica MRU zinātnieki – dr Lidija Kraujalienė, ekonomikas un vadības teoriju praktiskās piemērošanas eksperte, un Saulius Kromalcas, ekonomists un Mykolo Romerio universitātes doktorants, kura pētniecības intereses saistītas ar digitālo transformāciju, inovācijām un ekonomisko drošību.
MRU pētnieki uzsver, ka viņu analīzes balstās uz neatkarīgiem akadēmiskiem principiem un ka secinājumi tiek izdarīti, izmantojot zinātniski apstiprinātas metodoloģijas, neatkarīgi no biznesa vai rūpniecisko interešu grupu ietekmes. Pētījuma mērķis ir sniegt uz datiem balstītu pamatu publiskās politikas veidošanai un investīciju lēmumu pieņemšanai.
